Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. oktobris, 2016
Drukāt

Pēc veiksmīgiem gadiem Īrijā atgriežas mājās un atver salonu Mārupē (18)

Foto - Inuta ŠarokaFoto - Inuta Šaroka

Kristaps Slakters-Zvejsalnieks ar sievu Alisi Zvejsalnieci-Slakteri pēc teju desmit Īrijā aizvadītiem gadiem atgriezušies Latvijā un atvēruši nelielu, gaumīgu skaistumkopšanas salonu Mārupē ar nosaukumu “House of Hair”, kura oficiālā atklāšana notika pavisam nesen – 27. septembrī.

“Karstās šķēres” Īrijā

Kad 2006. gadā Kristaps saņēma uzaicinājumu strādāt par frizieri latviešiem piederošā frizētavā nelielā Īrijas pilsētā, viņš ar sievu Alisi Zvejsalnieci enerģijas pilns aizbrauca no Latvijas, lai apgūtu angļu valodu un iegūtu pieredzi. Vēl pēc diviem gadiem viņi jau atvēra paši savu salonu Limerikā ar nosaukumu “Hot Scissors”. “Tur pieņemts, ka vīrieši iet uz frizētavām (barber shop), bet sievietes – uz saloniem, tāpēc kultūras īpatnību dēļ mēs ātri vien pēc pirmā salona atvērām otru salonu – barber shop “Little Scissors”,” stāsta Kristaps.

Salona atpazīstamības celšanai kopš 2010. gada viņi sāka piedalīties Īrijas, Eiropas un pasaules frizieru čempionātos. Pērn pēc uzvaras Īrijas un Anglijas frizieru asociācijas čempionātā pieredzējušo frizieru kategorijā “fantāzija”, federācija izvirzīja viņu pārstāvēt Īriju Eiropas čempionātā, kas norisinājās Parīzē. Konkursā Kristaps ieguva 5. vietu, iekļūstot TOP 10 labāko frizieru sastāvā un saņemot sudraba diplomu.

Tālāk ceļš veda uz OMC pasaules čempionātu Korejā, kur Kristaps ieguva 6. vietu un saņēma zelta diplomu, kas paver iespēju viņam strādāt arī kā trenerim, vērtēt citus un veidot nu jau Latvijas profesionāļu komandu dalībai pasaules mēroga konkursos.

“Vienmēr zinājām, ka atgriezīsimies”

Tagad ģimene ir atgriezusies Latvijā un 27. septembrī galvenā Mārupes ceļa sākumā atvēruši nelielu, gaumīgu skaistumkopšanas salonu ar nosaukumu “House of Hair”.

“Mēs vienmēr zinājām, ka atgriezīsimies mājās. Gadi iet uz priekšu, mēs nekļūstam jaunāki, tāpēc man šķiet, ka šis bija īstais brīdis atgriezties, lai varētu arī šeit nostabilizēties,” stāsta Alise. “Nenoliedzami, ka Īrijā iegūtā pieredze ir nenovērtējama. Bija iespēja iepazīt kultūras atšķirības ne tikai sadzīviskās lietās, bet arī skaistumkopšanas jomā un friziermākslā. Ja būtu palikuši Latvijā, diez vai mums būtu bijusi tāda iespēja ceļot pa pasauli, piedaloties konkursos, ieguldīt savā izglītībā,” atzīst Alise.

“Man dzīve ir parādījusi to, ka mani draugi, visi cilvēki, kas man ir dzīvē vajadzīgi, ir šeit, Latvijā,” atzīst Alise. “Šeit arī sienas palīdz, ja ir grūti. Savukārt tur tu esi viens svešā zemē un nav neviena, kam uz pleca paraudāt. Patiesībā tas ir pats svarīgākais, lai tev ir emocionālais atbalsts,” viņa piemetina. Ne velti Alise ar lielu sirsnību piemin draugus un sadarbības partnerus šeit, Latvijā, kas palīdzējuši spert pirmos soļus biznesā: “Amoralle”, labo feju Inesi Ozolu, Antru Stafecku, brāļus Auzānus un Unu Bernatoviču no imidža skolas “Unastyle”.

Taujāti par to, cik viegli vai grūti bija uzsākt savu biznesu šeit, Latvijā, Kristaps smej: “Visas tās iestādes, kas ir šeit, Īrijā tādas nepazinu.”

Būvēt salonu uzsāka šā gada februārī. Tā interjeru veidojis Kristaps pats, kur lielākā atšķirība no citiem saloniem ir tā atklātums pret klientu – krāsu jaukšanas bārs atrodas telpai pa vidu, tāpēc klients var sekot līdzi ikvienam friziera solim. Pati ēka ir celta minimālisma stilā, tāpēc interjerā jaušamas industriālā stila notis – atklātas ventilācijas caurules, metāla virsmas, taisnas formas un spoža gaisma. Kristaps atzīst, ka salona vizuālajam izskatam ir liela nozīme, jo tā ir vizītkarte meistaram, kas salonā strādā. “Ja spēj izveidot sakoptu, pievilcīgu vidi ap sevi, tad spēj to pašu arī ar klienta matiem. Pirmā uzslava, kas saņemta no mārupiešiem, ir tieši par to, cik estētiski izskatās sakoptais mauriņš, mājas priekša, ka ir redzama stila izjūta, ka viss kopā vilina viņus ienākt iekšā,” priecājas Kristaps.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. vietējie nesapratīs kas tas par hause

  2. Pie mums ir pietiekoši daudz talantīgu meistaru , kas palikuši LV un valsts nodokļu sistēmas un ekonomiskās situācijas dēļ nav spējuši turpināt uzņēmējdarbību.Ne visi devās naudas pelnīšanā uz ārzemēm. Ceru, Kristapam izdosies noturēties .

  3. Veiksmi un izturiibu ari pie mums LV!

  4. Mana draudzene Ìrija palikusi bez śì friziera….teica esot bijis baigi forśais…tagad nezin kur atrast jaunu

  5. Tā melnā frizūra – vai vispār ir frizūra? Drīzāk cepure, skulptūra. Kur paliek reālie mati?

  6. Latviski jau aizmirsuši. Kur skatās valodas inspekcija?!

    • Jā, interesanti, citiem par to liek sodu un jāmaina nosaukums, bet te atver ar nosaukumu citā valodā, bet lai viss izdodas mūsu valstī, kur lielu ekonomisko krīzi sola…

  7. Priecajos par Jums, veiksmi! Zinu ta nepanaks garam, jo visi mani pazinas Irija lepojas ar to ka frizejas pie Kristapa.

  8. ak kungs- 5-9 klienti dienā????

    • Man patīk konkursa frizūra….beigti melnie strazdi līdz griestiem un vampīrīga izskata meiča……

    • 9 klienti, Tavuprāt, ir maz? 😀 padomā, ja strādā 9h, kur vēl ir arī pusdienas. Un paņem 9 meitenes uz krāsošanu un griešanu, tur ar 9 h ir jau ļoti par maz! Runā tā it kā būtu atvērta mazpilsētas vīriešu frizētava, kur katram atvēl 15 min.

  9. “Pie mums šeit, Latvijā, vairāk staigā ar dabiskiem matiem, meitenes ar gariem matiem zirgastē, kas ir pretstats tam, kas ir populārs Īrijā” – protams, naudas ta’ nav, lai frizētos katru mēnesi…

  10. Skribelenti arī nezina, ka Apvienotā Karaliste nav tikai Anglija. Eh…

  11. nekas, pēc pusgada , nu vēlākais gada aizvērs klusi klusi bez reklāmas rakstiem:)

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+