Laukos
Dārzeņi un augļi

Kāpostu tirgus iet uz leju; sarūk gan pieprasījums, gan cenas 16

Šķirne ‘Reaction’. Foto no “Agro Tops” arhīva

Autore: Mārīte Gailīte

Kaut gan kāposti ir tradi­cionāla dārzeņu kultūra Austrum­eiropā, pieprasījums pēc tiem pašlaik nav sevišķi augsts. Vairākās valstīs, arī Latvijā, audzētājiem ir grūti daudz nopelnīt ar kāpostiem. Tirgus speciālisti skaidro to gan ar patēriņa samazināšanos, gan ar slēgto Krievijas tirgu.

Ukrainas audzētāju grūtības
Slēgtās Krievijas robežas dēļ ukraiņu kāpostu ražotājiem ir grūti savilkt galus kopā. Patēriņš ir samazinājies, tādējādi 90% kopražas zemnieki bija spiesti pārdot tieši no lauka vai vairumpircējiem. Audzētāji tur kāpostus galabātavās, cerot uz cenu pieaugumu, tāpēc cenas visu sezonu ir nestabilas. Cenas sāka palielināties tikai marta vidū no cenu līmeņa 0,12 eiro/kg. Vienlaikus palielinās glabāšanas zudumi. Kaut gan ražotāji zina par pieprasījuma kritumu, viņiem nav tirgus kopskata, tāpēc viņi ir gatavi pārdot gadījuma tirgū par jebkuru cenu, vēl vairāk izjaucot līdzsvaru tirgū. Tiek prognozēts, ka šogad galviņkāpostu platības Ukrainā varētu samazināties. Šajā valstī galviņkāposti ar kopražu 1,5 milj. tonnu ir līderpozīcijā dārzeņu tirgū. Gandrīz viss tagad tiek pārdots vietējā tirgū. Otro un trešo vietu ieņem sarkanie un Ķīnas (Pekinas) kāposti. Tomēr patērētāju gaume mainās, un pēdējo piecu gadu laikā visu galviņkāpostu patēriņš Ukrainā krasi samazinājās. Tas varētu būt saistīts arī ar zudumu samazināšanos uzglabāšanas laikā. Marta sākumā Ukrainā jau sāka vākt agros koniskos kāpostus. Parasti kāpostu sezona sākas aprīlī ar agrīniem galviņkāpostiem un beidzas vēlu rudenī ar uzglabājamo šķirņu novākšanu. Ukrainā ir iespējams izaudzēt divas kāpostu ražas vienā sezonā. Vēlos kāpostus bieži audzē ar tiešo sēju.

Polijā kāpostu sezona traģiska
Vismaz tā to vērtē kāpostu tirgotāji. Pērnie ražas krājumi ir lieli, bet pieprasījums gan vietējā tirgū, gan citās valstīs ir zems, tātad arī cenas ir zemas. Marta sākumā Bronišes vairumtirgū baltos galviņkāpostus piedāvāja vidēji par 0,08–0,12 eiro/kg. Ar Ķīnas kāpostiem tirgus situācija ir labāka, tos tirgoja par 0,29–0,55 eiro/kg. Pēc tirgotāju datiem, Ķīnas kāposti marta vidū bija pieejami lielās partijās un kvalitāte bija laba, savukārt cenu līmenis ļāva konkurēt ar holandiešu produkciju. Poļu vairumtirgotāji eksportēja Ķīnas kāpostus uz Holandi, Dāniju un Vāciju, bet zemniekiem daudz prieka nebija, jo ražotāja cena bija par 0,07 eiro/kg zemāka nekā pirms gada.Tirgus speciālisti skaidro situāciju ar to, ka Ķīnas kāpostu krājumi ir būtiski mazāki nekā balto galviņkāpostu ražas atlikumi, tāpēc ķīniešus vieglāk pārdot. Ražotāji ar bažām gaidīja aprīļa sākumu, kad arī Polijā sākas agro kāpostu vākšana. Laikus neiztirgotos kāpostus nāksies pārdot pārstrādei vai iznīcināt.

Aukstums samazināja kāpostu piegādi Francijā

Šāgada kalendāra 9. nedēļa bija auksta ne tikai Latvijā, bet pat Francijā, kur kāpostaugus vāc arī ziemā. Aukstums visvairāk ietekmēja ziedkāpostus, to raža krasi samazinājās. Parasti lielas ražotāju organizācijas šajā laikā pārdod 80–100 tūkst. ziedkāpostu galviņu nedēļā, bet šogad ražas apjomi saruka līdz 22 tūkst. galviņu, tomēr vēlāk raža atkal palielinājās. Francijā arvien vairāk palielinās jau sagrieztu, ēšanai gatavu kāpostu piedāvājums, kaut gan lielākā daļa pagaidām tiek tirgota tradicionāli veselām galviņām. Miniatūrie kāposti ir sevišķi pieprasīti svētkos – Ziemassvētkos un Lieldienās. Ļoti nedaudzi restorāni un dārzeņu veikali piedāvā tos cauru gadu. Šī tirgus niša ir maza, bet stabila. Francijā arvien vairāk patērē ziedkāpostus svaigā veidā, sagrieztus nelielos gabaliņos kā veselīgu uzkodu. Šī mode nāk no Ziemeļamerikas. Ziedkāpostu gabaliņus izmanto arī pikantu pīrādziņu un picu pagatavošanai.

Itālijā kāpostu ražu bojāja sals

Itālijas tirgū ir daudz dažādu kāpostu – sarkano, balto un Savojas (virziņkāpostu). Marta sākumā cenas auga, bet tās sākās no zema līmeņa galvenokārt laikapstākļu dēļ. Janvāris bija silts, daudz kāpostu nāca no Apūlijas un Veneto provincēm, bet februāris bija auksts, tāpēc ražas vākšana samazinājās. Kāpostus nācās importēt, tostarp no Spānijas un Portugāles. Pēc tirgotāju vārdiem, cenas marta sākumā bija zemas, svārstoties starp 0,50 un 0,70 eiro/kg.Itālijā virziņkāposti ir populāri, tāpēc to vairumcena bija labāka – 0,70 eiro/kg. Siltā laika dēļ gada sākumā pieprasījums pēc kāpostiem bija samazinājies, bet aukstums februārī būtiski samazināja svaigo kāpostu piedāvājumu gan Itālijā, gan kaimiņvalstīs.


Spānija audzē pārsvarā eksportam

Pēdējos gados Spānijā palielinājās konisko kāpostu ražošana. Strauji palielinājās eksports uz Apvienoto Karalisti, kur populārākā šķirne ir ‘Duchy’ F1. Anglijas tirgus ir svarīgākais spāņu audzētājiem, bet šogad konisko kāpostu ražošana samazinājās par trešdaļu. Iepriekšējos gados eksports uz Angliju gāja labāk, jo lielveikalu tīkli neatļāva vietējiem audzētājiem uzglabāt šos kāpostus, pieprasot tikai svaigu produktu tieši no lauka. Pirms diviem gadiem šī prasība tika atcelta, tādējādi spāņu eksporta sezona saruka no astoņiem mēnešiem (novembris–jūnijs) līdz sešiem (decembra vidus–maija vidus). Savukārt konisko kāpostu šķirne ‘Cape Horn’ F1 ir populāra Holandē, Vācijā un Francijā, kā arī citās Centrālās un Ziemeļeiropas valstīs. Lielākais šīs šķirnes ražotājs ir Portugāle, jo hibrīds ir izturīgs pret paaugstinātu gaisa mitrumu ziemā, bet Spānijā tā ražošanas apjomi palielinās par 5% gadā. Spānijā audzē arī virziņkāpostus, kuru eksporta sezona ilgst no aprīļa līdz maijam. Vislielākais šo kāpostu importētājs ir Apvienotā Karaliste. Tāpat palielinās lapu kāpostu audzēšana, pēdējo trīs gadu laikā tā pieaug par 30–40% gadā. Spāņu produkcija ir orientēta uz eksportu citās ES valstīs, jo paši spāņi šos kāpostus ēd ļoti maz.

Vācijā zems pieprasījums un vēsturiski zemas cenas
Arī Vācijā kāpostu piedāvājums ir ļoti liels – apmēram par 20% lielāks nekā pirms gada. Pieprasījums vietējā tirgū ir zems, un cenas sasniedza visa gada zemāko līmeni. Marta sākumā virs 3 kg smagas galviņas tika piedāvātas par 0,05 eiro/kg, vidēji lielas galviņas (2–3 kg) bija nedaudz dārgākas. Pat visvairāk pieprasītās mazās galviņas (līdz 2 kg) ar grūtībām sasniedza cenu 0,15 eiro/kg. Sarkano galviņkāpostu cenas bija līdzīgas. Balto galviņkāpostu krājumi pašlaik ir divreiz lielāki nekā iepriekšējos gados, kad tos pārdeva no marta līdz jūlijam. Marta vidū kāpostu tirgotāji vairs necerēja uz cenu celšanos. Pieņemamas cenas bija tikai īpašiem, sevišķi populāriem galviņkāpostiem, piemēram, ‘Jaroma’ (tie ir kāposti ar plakanām galviņām, ļoti līdzīgi Latvijā jau pazīstamajai ‘Gunma’ F1.) Pašlaik šie kāposti nāk no ārzemēm, tāpēc ražošanas un piegādes izmaksas arī ir augstākas. Tas pats ir sakāms par koniskajiem kāpostiem, tie nāk no Portugāles uz citām dienvidu valstīm, bet arī to cenas šogad Vācijā ir zemākas nekā pērn.

Holandes tirgotāji jau norakstījuši kāpostu sezonu

Holandē daži vairumtirgotāji jau paziņoja par kāpostu sezonas beigām. 2017. gada raža Holandē bija ārkārtīgi augsta, aukstuma kameras stāv pilnas, bet Austrumeiropas valstis nesteidzas ar importa aktivitātēm, jo arī Austrumeiropā kāpostu raža bija laba un zemnieki ir iemācījušies tos uzglabāt. Vislielākā pārprodukcija ir 36. kalibra kāpostiem (tas nozīmē, ka 100 kg ir 36 aptuveni vienādas galviņas). Cenas ļoti zemas – šim lielumam tikai 0,05 eiro/kg. Mazākas galviņas tika augstāk novērtētas, to cena bija 0,25 eiro/kg. Lēti bija arī sarkanie kāposti – par 36. izmēru maksāja 0,06 eiro/kg, par 60. izmēru – 0,16 eiro/kg.

Latvijā stabili audzēbaltos galviņkāpostus
Latvijā pēdējos gados balto galviņkāpostu platības ir samērā stabilas – ap 500 ha. Arī pie mums kāpostu kopraža pērn bija krietni augstāka, bet ap 10% tās palika uz lauka laik­apstākļu dēļ. Kopumā rudenī glabātavās nonāca apmēram tikpat daudz kāpostu kā pirms gada, bet to veselības stāvoklis bija sliktāks. Ražas zudumi uzglabāšanas laikā šogad ir lielāki, bet gala produkta kvalitāte zemāka nekā iepriekšējos gados. Ražotāja cena ir pagājušā gada līmenī. Jaunas ražas kāposti no Maķedonijas parādījās veikalos neparasti agri, jau janvārī un februāra sākumā, to cena arī bija neparasti zema – 0,30 eiro/kg (pēc muitas datiem). Mazumtirdzniecībā jaunvārī tie maksāja tikai 0,79 eiro/kg, februārī cena palielinājās līdz 1,19 eiro/kg un palika šajā līmenī līdz marta vidum. Vietējo Ķīnas (Pekinas) kāpostu ražotāju cenas ir stabilas, salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu janvārī tās bija augstākas, bet februārī – zemākas.

Izraēla svārstās – atļaut importu vai ne

Neskatoties uz vairākiem sliktā laika periodiem, sarkano un balto kāpostu cenas ir stabilas. Balto galviņkāpostu cenas ir ap 0,50 eiro/kg, sarkano – ap 0,80 eiro/kg. Pēdējos gados cenas Izraēlā ir salīdzinoši stabilas, un šis gads nav izņēmums. Izraēla izaudzē vidēji ap 60 tūkst. tonnu kāpostu gadā, un tie visi tiek pārdoti vietējā tirgū. Lielākā daļa ražas nonāk pārstrādē.

Pirms dažiem gadiem mēdza būt kāpostu pieprasījuma periodi Austrumeiropā un Krievijā, kas deva iespēju eksportēt, bet pēdējos gados cenas tur bija pārāk zemas, lai eksports nestu peļņu.

Lai gan vietējā ražošana ir stabila, iepriekšējos gados bija periodi, kad pieprasījumu bija grūti apmierināt, parasti tās ir Lieldienas pavasarī un ebreju Jaunais gads rudenī. Izraēlas valdība iekļāva kāpostus to produktu sarakstā, kuru imports uz laiku var būt aizliegts. Tas tiek darīts, lai novērstu cenas celšanos. Imports tiek atļauts vai aizliegts atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm, bet zemnieki apšauba šādas pieejas efektivitāti. Pēc viņu domām, ir grūti prognozēt pieprasījuma izmaiņas, tāpēc mēdz būt gadījumi, ka tirgus atvēršana nosit ražotāju cenu zem pašizmaksas.

Var secināt, ka kāpostu audzētāji visā ES un tās kaimiņos pašlaik ir ļoti smagā stāvoklī, tāpēc dažu valstu tirgus speciālisti jau tagad prognozē iespējamu platību un ražošanas samazinājumu 2018. gada sezonā.

Sagatavots pēc www.freshplaza.com


Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv