Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. septembris, 2015
Drukāt

Pasauli pārsteidz “otrā Stounhendža” – aprakts megalīts ar gandrīz simt akmens bluķiem

Foto: Ludwig Boltzmann InstituteFoto: Ludwig Boltzmann Institute

Kad aptuveni pirms gada trīs kilometru attālumā no Stounhendžas metru zem zemes arheologi atklāja milzīgus akmens bluķus, viņi neapzinājās senās celtnes patiesos apjomus. Rūpīgā izpētē noskaidrojies, ka zemē ierakti vairāk nekā 90 milzīgi akmeņi, kuri šeit tikuši uzstādīti pirms aptuveni 4,5 tūkstošiem gadu, raksta pasaules mediji.

“Otrā Stounhendža” atrasta gandrīz nejauši.

Kā zināms, Stounhendža ir Lielbritānijas Viltšīras grāfistē aizvēsturiskos laikos izveidota riņķveida celtne no milzīgiem akmeņiem. Par Stounhendžas izcelsmi un nozīmi izteiktas daudzas versijas – saistītas gan ar mītisko karali Arturu, gan druīdiem, tāpat arī – ka Stounhendža senajiem cilvēkiem ir kalpojusi par astronomisku novērojumu punktu, kas palīdzējusi noteikt gada ritumu.

“Otrās Stounhendžas” elementi izvietots mazliet atšķirīgi – tajā 4,5 metrus augstie akmens bluķi nav novietoti uz gala, bet gan guļ uz sāniem, un pašai celtnei ir C veida forma. Bluķi izkārtoti gar senākās zināmās akmens laikmeta apmetnes – Daringtonvolsas – dienvidaustrumu malu un tapusi vienā laikā ar to. Akmens celtni atklāja ar speciālu radaru palīdzību.

Interesanti, ka burtam C vai zirga pakavam līdzīgā struktūra šķiet pielīdzināta ļoti īpatnējam dabas elementam – kalnam, kas mūsdienās tiek dēvēts par Bākas kalnu (Beacon Hill), un ar šo pašu kalnu saskaņots vēl viens, 1,9 jūdzes garš akmens laikmeta megalīts – tā dēvētais ‘Stonehenge Cursus’. Tas šķiet norādām uz kalna būtisko nozīmi akmens laikmeta cilvēku uztverē.

Pētniecības grupas vadītājs, Bredfordas universitātes profesors Vinss Gafnijs norāda, ka tas ir neticams atklājums: “Šis viens no ievērojamākajiem akmens monumentiem, kādi vien jel kad uzcelti Eiropā, atradās mums zem paša deguna jau vairāk nekā 4000 gadus. Tas ir pilnīgi neticami. Tas mums ir pilnīgi jauns celtnes tips, bet tās apmēri patiesi iespaido.”

Profesors uzskata, ka “otrā Stounhendža” celta kā arēna rituālu darbību veikšanai: “Šie akmeņi izskatās kā teātra dekorācijas, kuru uzdevums – iespaidot skatītāju.”

Uz jautājumu, kādēļ milzu akmeņi noguldīti uz sāniem un aprakti zemē, arheologi atbildēja, – visticamāk, tas noticis, mainoties reliģijām, brīdī, kad netālā kalna pielūgsmi nomainījis Saules kults.

Kaut arī jau šobrīd skaidrs, ka jaunais atradums uzdos vairāk jautājumu, nekā sniegs atbilžu, arheologi pārliecināti, ka tas sniegs būtisku ieguldījumu gan Stounhendžas, gan citu Eiropas megalītu pētniecībā. Interesanti, ka šis nav vienīgais Stounhendžas līdzinieks, kas atrasts pēdējos gados – pirms pāris gadiem zinātnieki pavēstija par Blūhendžas atklāšanu pusotra kilometra attālumā no Stounhendžas. Tās bija 27 milzīgas bedres, kurās reiz nepārprotami tikuši izvietoti zilas krāsas akmeņi.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+