Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Pasažieru pārvadātāji: finansējuma problēmas risināšana caur Saeimu ir laika kavēšana

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas pasažieru pārvadātāju finansējuma problēmas risināšana caur Saeimu ir nelietderīga laika kavēšana, aģentūrai BNS viedokli pauda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs.

“Es domāju, ka šī ir nelietderīga laika kavēšana. Pasažieru pārvadātājiem nav laika gaidīt tās divas nedēļas [pēc kurām paredzēts virzīt grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā uz Saeimu]. Turklāt jebkurā gadījumā šie grozījumi nenotiks pietiekami ātri, bet mums tiešām vairs nav laika,” teica Salkazanovs un piebilda, ka valsts budžeta līdzekļos neparedzētiem gadījumiem atlicis maz naudas.

Viņš atzina, ka situāciju varētu uzlabot, pārbīdot pārvadātājiem paredzēto maksājumo no gada beigām uz šo brīdi. “Iespējams, šodien [otrdien] valdībā satiksmes ministrs [Anrijs Matīss] runās ar finanšu ministru [Andri Vilku] un premjeru [Valdi Dombrovski]. Par šādu variantu viņi varētu izlemt, un tas uzreiz palīdzētu pārvadātājiem un dotu vairāk laika risināt problēmu tālāk,” sacīja LPPA vadītājs.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pirmdien koalīcijas partijas vienojās uz Saeimas sēdi pēc divām nedēļām virzīt grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas ļaus no valsts budžeta segt zaudējumus pasažieru pārvadātajiem par 2012.gadu. Savukārt Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstībās ministrija gatavo saskaņotu viedokli, kā būtu jāmaina pasažieru pārvadājumu finansējuma sistēma.

Ziņots arī, ka marta vidū pasažieru pārvadātāji protestēja pie valdības nama, prasot steigšus risināt kritisko finansiālo situāciju vietējos reģionālajos pasažieru pārvadājumos. Viena no pasākumu rīkotājiem Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes loceklis Uldis Kolužs aģentūrai BNS norādīja, ka sagaida finansiālās situācijas risinājumu līdz 15.aprīlim. “Ja 15.aprīlī, kad mēs saņemsim ikmēneša dotāciju, nekas nebūs mainījies, sasauksim ārkārtas sēdi par tālāko rīcību. Viens no variantiem ir, ka braucam tik, cik iedod naudu. Pašlaik mums dotācijas pietiek, lai brauktu divas trešdaļas no mēneša. Esam gatavi tā arī darīt ‒ 20 dienu brauksim, bet desmit ne ‒ un gaidīsim nākamo maksājumu,” paskaidroja Kolužs.

Satiksmes ministrijā iepriekš atzīts, ka veiksmīgākais problēmas risinājums būtu līgumu slēgšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtīšanas funkcijas reģionālajā satiksmē nodot direkcijas kompetencē, savukārt plānošanas reģioniem būtu uzticēts apzināt pašvaldību un iedzīvotāju vajadzības pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un gatavot pieprasījumu nepieciešamajam pārvadājumu apmēram reģionā.

“Piedāvātā funkciju sadale ļautu īstenot starppilsētu un vietējo maršrutu vienotu plānošanu, dotu iespēju optimizēt maršrutu tīklus, novēršot izveidojušās reģionālās atšķirības, vienlaikus nepazeminot pakalpojumu pieejamības līmeni. Būtu arī iespējams realizēt vienotu tarifu politiku valsts mērogā, kā arī rastos priekšnosacījumi nesegto zaudējumu apmēra samazināšanai,” informēja ministrijā.

Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas dati liecina, ka plānotais pārvadātāju budžeta deficīts 2013.gadā kopumā veido 4,1 miljonu latu, tostarp reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos 1,84 miljonus latu un reģionālajos vietējās nozīmes pārvadājumos 2,26 miljonus latu, kas nozīmē, ka pārvadātāji nespēs iedzīvotājiem sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus divu bijušo rajonu teritoriju apmērā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+