Ekonomika
Darbs

Pasažieru pārvadātājs: Prasība no ārvalstu autobusa vadītāja uzreiz zināt valsts valodu vidējā līmenī ir nepamatota1


SIA “Ekspress-Ādaži” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.
SIA “Ekspress-Ādaži” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.
Publicitātes foto

Autors: Vitālijs Komars, SIA “Ekspress-Ādaži” valdes priekšsēdētājs

Autobusa vadītāja profesija nekad nav bijusi pieprasītāko profesiju topa augšgalā. Arī garas rindas neveidojas ar strādāt gribošiem cilvēkiem.

Lai gan esam centušies vērst atbildīgo institūciju un iestāžu uzmanību par katastrofālo situāciju Latvijas pasažieru pārvadājumu nozarē – profesionālu autobusu vadītāju trūkumu, taču tas nav sasniedzis “dzirdīgas ausis” atbildīgo valsts iestāžu vidū.

Šī nav tikai viena uzņēmuma problēma, tā skar lielu daļu Latvijas pasažieru pārvadātāju. Saprotot, ka pašiem vien ir jāmeklē cits risinājums autobusu vadītāju problēmai, “Ekspress-Ādaži” pagājušā gada septembrī uzsāka dokumentu sagatavošanu, lai piesaistītu darbaspēku no Ukrainas.

Taču arī šajā situācijā saskārās ar jauniem šķēršļiem, kas liedz uzņēmumam iespēju piesaistīt un integrēt darbiniekus no ārvalstīm, Latvijas darba tirgū un sabiedrībā.

Pagājušā gada oktobrī uzņēmums PMLP iesniedza ielūguma pieprasījumu vienreizējas ieceļošanas vīzas saņemšanai uz 90 dienām Ukrainas pilsonim, taču decembrī saņēma atteikumu.

Pamatojot savu lēmumu, ka ārzemniekam nav valsts valodas zināšanu līmenis, ko pieprasa VVC autobusa vadītājiem.

Problēmas būtība slēpjas tajā, ka valsts iestādes – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Valsts valodas centrs (VVC) uzskata, ka potenciālajam darbiniekam no ārvalstīm, kurš vēlas strādāt par autobusa vadītāju, ir jāzina valsts valoda vidējā līmenī (B1), jau ierodoties Latvijā.

Esam gatavi organizēt un apmaksāt valsts valodas apmācības kursus, taču sākumā cilvēkam ir jāļauj ierasties Latvijā. Nenoliedzami valsts valoda ir jāzina ikvienam, kurš dzīvo un strādā Latvijā, taču, vai to var prasīt no ārzemnieka, kurš līdz šim dzīvo citā valstī.

Kāpēc šāda prasība netiek attiecināta uz reglamentēto profesiju pārstāvjiem (ārvalstniekiem)?

“Ekspress-Ādaži” nav īsti saprotams valsts iestāžu atteikuma iemesls, jo autobusa vadītājs nav reglamentēta profesija kā, piemēram, ārsts, skolotājs u.c.

Slimnīcās un citās medicīnas iestādēs strādā ārvalstu studenti – ārsti rezidenti, kuri ikdienā arī runā ar pacientiem angļu valodā. Līdzīga situācija ir arī vispārējās skolās, kur skolēniem franču, angļu u.c. valodas māca skolotāji no ārvalstīm, kuriem tā ir dzimtā valoda.

Arī šajā gadījumā augstāk minēto reglamentēto profesiju pārstāvji ar skolēniem ikdienā komunicē angļu valodā.

Tādēļ rodas jautājums, kāpēc autobusa vadītājam no ārvalstīm tiek prasītas B1 līmeņa valsts valodas zināšanas jau ierodoties Latvijā, taču uz ārvalstu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, šādas prasības netiek attiecinātas.

Nereti sabiedrībā tiek runāts par cittautiešu, tostarp bēgļu integrēšanu Latvijā. Turklāt VVC nodrošina latviešu valodas kursus ārzemniekiem, lai apgūtu valsts valodu un varētu strādāt.

Saistītie raksti

Uzņēmums ir gatavs uzņemties atbildību par darbinieku no ārzemēm, segt visas izmaksas, kas attiecas ar dzīvesvietas, veselības aprūpes nodrošināšanu, maksāt algu un nodokļus, kā to paredz normatīvie akti.

Taču augstāk minētā prasība pārvelk treknu svītru šai iecerei. Turklāt tas neatrisina galveno problēmas būtību – kādā veidā risināt darbinieku trūkumu, ja vietējie iedzīvotāji nevēlas, savukārt ārvalstu darba spēku nevar piesaistīt valsts iestāžu noteikto šķēršļu dēļ.

LA.lv