Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. septembris, 2013
Drukāt

Pasažieru pārvādātāju budžetā joprojām iztrūkums un atkal draudi


Foto - LETAFoto - LETA

Jau vairākus gadus nepietiekamo sabiedriskā transporta subsīdiju dēļ pasažieru pārvadātāji spiesti naudu aizņemties bankā, lai varētu izpildīt saistības pret plānošanas reģioniem.

 

Arī šajā gadā, kā atzīst Autotransporta direkcijas (ATD) sabiedriskā transporta plānošanas daļas vadītājs 
Ivars Zaļais, nepietiek aptuveni 2,5 miljonu latu, bet kopā ar dotāciju vilcienu pārvadājumiem – piecu miljonu latu.

Vietējo maršrutu pasažieru pārvadātāji piektdien Ikšķilē sanāksmē atkal brīdināja – ja naudas nebūs, pasažieru pārvadātāji rīkos protesta akcijas. Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) brīdinājums izskan pirms ziņojuma valdībai par situāciju nozarē un nākamā gada budžeta projektā iekļaujamā naudas daudzuma vērtēšanas, kas, iespējams, notiks rītdien. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas izpilddirektors Ivo Ošenieks teic, ka arī šī sabiedriskā organizācija pēc valdības lēmuma lems par tālāko rīcību.

I. Zaļais skaidro, ka nākamajā gadā bāzes dotācija pasažieru pārvadājumiem ir 9,6 miljonu latu liela – par 0,5 miljoniem latu lielāka nekā šajā gadā. No 1,72 līdz 1,77 miljoniem latu iecerēts arī palielināt kompensāciju par braukšanas atvieglojumiem.

Vērojot notikumu virzību pēdējos gados, redzams, ka arī šis naudas daudzums, visticamāk, nebūs pietiekams visu pārvadātāju izmaksu segšanai un kompensācijas nodrošināšanai.

Atbalstu sarežģītās situācijas risinājumam pasažieru pārvadājumu nozarē sola igauņu pasažieru pārvadātājs “Lux Express”, kas jau patlaban veic regulārus starpvalstu pasažieru pārvadājumus uz Tallinu, Viļņu un citām pilsētām. Kopš 26. augusta ar mērķi vērst uzmanību uz situāciju pārvadājumu tirgū, “Lux Express” vienu reizi dienā bez maksas ved cilvēkus uz Liepāju un atpakaļ. Aizvadītajā nedēļā uzņēmuma pārstāvji tikās ar Satiksmes ministrijas un ATD pārstāvjiem un iepazīstināja viņus ar savu skatījumu uz nozari. “Lux Express” valdes priekšsēdētājs Hanness Sārpū uzskata – Latvijā izveidotais modelis, kad pasažieru pārvadātāji ir saņēmuši licences konkrētiem maršrutiem uz 8 – 12 gadiem, nerosina konkurenci un liedz cilvēkiem pieeju moderniem un augstas kvalitātes pakalpojumiem.

“Mūsuprāt, sabiedriskajam transportam ir nepieciešams vairāk pasažieru, kas “izkāpj” no personīgajām automašīnām. Piemēram, lai arī biznesa cilvēki būtu motivēti savas automašīnas vietā izvēlēties sabiedrisko transportu komforta, laika un naudas ekonomijas dēļ.

Tas viss ir iespējams, jo, piemēram, aizvien vairāk biznesa cilvēku jau patlaban izvēlas “Lux Express” autobusus braucieniem starp lielākajām Baltijas pilsētām. Vissvarīgākais iemesls tam ir ļoti vienkāršs – tā vietā, lai sēdētu pie stūres, viņi var strādāt, sazināties ar saviem biznesa partneriem vai vienkārši atpūsties,” tā H. Sārpū. Viņš arī teic, ka Igaunijā kopš 1990. gada visi starppilsētu maršruti 100% apmērā ir liberalizēti. Piemēram, Tallina–Tartu, Tartu–Narva, Valga–Vīlande un citi maršruti. Valsts dotē vien vietējos maršrutus. “Lux Express”, ja būtu iespēja, Latvijā labprāt vēlētos pārvadāt pasažierus maršrutā Rīga–Liepāja, Rīga–Daugavpils, Rīga–Ventspils, Rīga–Valmiera un citos maršrutos. Kā redzams, tie ir maršruti ar lielu pasažieru plūsmu.

I. Zaļais teic, ka “‘Lux Express” Liepājas braucienu akcija ir jāvērtē kā acīmredzama vēlme radīt labvēlīgu vidi Latvijas tirgus iekarošanai. “Var piekrist “Lux Express” apgalvojumam, ka tirgus atvēršana uzlabos pārvadājumu kvalitāti, tomēr diemžēl tas notiks tikai rentablajos maršrutos – Pierīgā un starp Rīgu un lielajām pilsētām. Savukārt, ja pārējo maršrutu dotēšana prasīs vairāk finansējuma, samazināsies ne tikai kvalitāte, bet arī sabiedriskā transporta pieejamība,” tā I. Zaļais. Kā zināms, patlaban Latvijas pasažieru pārvadātāji ar peļņu ienesīgajos maršrutos sedz zaudējumus nerentablajos maršrutos. I. Zaļais piebilst:

“Neizprotama ir Igaunijas pārvadātāja rīcība, kritizējot mūs par slēgto tirgu, ja paši, lai gan nodibinājuši pārstāvniecību Latvijā, pēdējos gados nav piedalījušies konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. No tā var secināt, ka vēlme, visticamāk, ir darboties “pelnošajos” maršrutos un apkalpot maksātspējīgos pasažierus.”

Viņš arī vērš uzmanību, ka Igaunijā starppilsētu pasažieru pārvadātāji, piemēram, nevēlas apkalpot cilvēkus vēlās vakara stundās, kad ir maz pasažieru.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+