Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. jūlijs, 2016
Drukāt

Pirms 12. klases – Rio. Saruna ar Latvijas jaunāko olimpieti Ketiju Birzuli

birzule_LZS_11

Negaidītā nokļūšana olimpiešu vidū vairojusi motivāciju, un jau domāju arī par nākamajām un aiznākamajām spēlēm, teic 17 gadus vecā burātāja Ketija Birzule, kura Riodežaneiro ir jaunākā sportiste Latvijas delegācijā.

Birzuļu ģimenē burāšana ir cieņā jau vairākās paaudzēs – ar to nodarbojusies Ketijas vecmāmiņa un arī tēvs Māris, kurš ir meitas treneris. “Uz vējdēļa uzkāpu deviņu gadu vecumā, un lēnām iepatikās,” viņa atceras. Pirms diviem gadiem Ketija piedalījās jauniešu olimpiskajās spēlēs Ķīnā, kur izcīnīja 12. vietu, bet pasaules jauniešu čempionātā – piekto.

Taču par Rio spēlēm meitene nemaz nebija aizdomājusies, līdz jūnija beigās saņēma ielūgumu startēt vinsdsērfingā RS:X klasē. “Tas bija ļoti negaidīti – tēvs piezvanīja un pateica,” stāsta Ketija Birzule. “Sākumā nesapratu, kā reaģēt, biju patīkamā nesaprašanā, arī šokā. Tobrīd neapzinājos visa pasākuma nopietnību, bet ar katru dienu vairāk saprotu – tā ir Rio,” viņa teica vēl pirms došanās uz olimpisko spēļu norises vietu. Ketija tur ieradās pirmā no Latvijas sportistiem pagājušajās brīvdienās. “Uz Brazīliju dodos laikus, lai pierastu pie sacensību akvatorija. Ziņas par netīro ūdeni mani neuztrauc, dzīvē visādi ūdeņi izbraukti. Neesmu skeptiska, skatos pozitīvi – galvenais, pašai dzert daudz ūdens no savas pudeles, uzklausīt ārstu padomus.”

Vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura arī jau ieradusies Rio, aģentūrai LETA pastāstīja, ka olimpiskajā ciematā vēl daudz nepilnību – viņai dzīvoklī nav siltā ūdens dušā, citiem – ūdens tualetes podā, viss vēl ir putekļains. Taču Latvijas rekordiste septiņcīņā un pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja ir pārliecināta, ka tuvākajās dienās visi trūkumi tiks novērsti.

Olimpiskajā ciematā jau sastopams arī stenda šāvējs Dainis Upelnieks. Svētdien uz Rio aizlidos šķēpmetējas Madara Palameika un Sinta Ozoliņa, svarcēlāji Rebeka Koha un Artūrs Plēsnieks, kā arī šosejas riteņbraucējs Aleksejs Saramotins.

“Iespējams, kājas varētu trīcēt, taču ceru, ka spēšu sevi morāli atbalstīt un koncentrēties, lai viss būtu labi,” Ketija ar nepacietību gaida olimpisko spēļu sākumu. Viņa vēl nav pabeigusi vidusskolu – priekšā mācības 12. klasē. Eiropas jauniešu čempionātā Helsinkos šomēnes Birzule 23 dalībnieču konkurencē ierindojās 19. vietā. Rio burātājas būs vēl spēcīgākas, tādēļ viņa sevi nepakļauj papildu spiedienam: “Es jau šobrīd esmu ļoti apmierināta, ka tiku uz spēlēm. Necenšos likt lielas likmes, saglabāju pozitīvi sportisku garu, gribu parādīt, ka arī Latvijā ir burātāji. Tā man būs ļoti liela pieredze. Man jau šobrīd ir domas par startu nākamajās spēlēs Tokijā un aiznākamajās vēl pēc četriem gadiem. Redzot izcilos sportistus, motivācija kļūst arvien lielāka.”

Olimpiskajā ciematā būs daudzas pasaules sporta zvaigznes. Ar kuru visvairāk gribētos uztaisīt selfiju jeb pašbildi? “Ar Useinu Boltu,” viņa uzreiz nosauc pasaules sprinta karaļa vārdu. Drosmes jaunietei netrūkst. Neapjūk pēc mana jautājuma, vai teorētiski viņa būtu gatava nest Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā, ja saņemtu šādu piedāvājumu: “Protams. Savas valsts labā būtu gatava darīt visu!”

Grūtākais burāšanā esot treniņi vienatnē: “Vajadzīga milzīga motivācija un gribasspēks. Tēvs reizēm ir stingrs. Pilnīgi citādi, ja treneris ir no savas ģimenes, nevis svešs. Taču man patīk – ir cits uzticības līmenis, forši, ka tāds cilvēks blakus.” Labākā balva pēc treniņa esot biezpiena sieriņš “Kārums”, kas ir Ketijas mīļākais gardums.

Pievienot komentāru

Intervijas un apraksti
Viedokļi un komentāri
Video, foto
Draugiem Facebook Twitter Google+