×
Mobilā versija
+9.2°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
11. aprīlis, 2018
Drukāt

Atis Klimovičs: Latvijas iedzīvotājiem būtu derīgi noskatīties “Kiborgus” (6)

Foto-LETAFoto-LETA

Atis Klimovičs

Latvijas iedzīvotāji mūsu valsts kinoteātros visdrīzāk tā arī neredzēs ukraiņu mākslas filmu par Doņeckas lidostas aizstāvēšanu, kam dots nosaukums “Kiborgi”. Tieši šādā vārdā saukti vēl ne pārāk sen par modernu uzskatītās un vēlāk Krievijas agresijas rezultātā sagrautās lidostas aizstāvji ukraiņu karavīri.

Kādēļ “Kiborgus” neredzēsim, jājautā ar filmu iepirkumiem un izrādīšanu saistītajām personām, kas nav novērtējušas ne vien šīs filmas kinematogrāfisko vērtību (gribētos piešķirt četras zvaigznītes), bet arī tās nepārprotamo aktualitāti. Pie tam tādu, kam tiešs sakars ar Latviju. Agrāk Krievijas agresīvajai darbībai netika pievērsta atbilstoša uzmanība un vardarbība Čečenijā, vēlāk militārā invāzija Gruzijā neizpelnījās stingru nosodījumu no demokrātiskajām valstīm. Tagad situācija mainījusies, Kremļa eks-pansija ievērojami pavirzījusies uz Rietumiem un viena daļa tur dzīvojošo, šķiet, saprot jauno apstākļu nopietnību.

Karš Ukrainā ar Krimas sagrābšanu un iebrukumu Donbasā ir uzskatāms par beidzamo sarkano līniju, kam vajadzētu sapurināt miegainā labklājībā slīkstošos. Tas atnesis skaudru atziņu, kādai vēl pirms desmit piecpadsmit gadiem būtu neiespējami noticēt. Un tā liek noprast, ka Eiropā, tātad arī Latvijā, ir iespējams karš. Par to jādomā vispirms tiem, kas dzīvo līdzās tādai valstij kā Krievija. Vairāk nekā tūkstotis ukraiņu bērnu, kuru tēvi krituši cīņā ar iebrucējiem, ir šīs agresīvās valsts atnestā realitāte un to neievērot ir noziedzīgi. Par to nav jārunā katru dienu, taču nepieciešams saprast, kas notiek Ukrainā. Izlikšanās, ka nezinām, ir amorāla.

Tāpat jāvērtē gļēvais atteikums izrādīt filmu mūsu kinoteātros. Iespējams, to noteikušas bažas, ka zināms mūsu valsts iedzīvotāju slānis atgādinājumu par Krievijas agresiju uzskatīs par aizskarošu. Tieši tāpat kā Krievijas vēstniecība. Visai absurdi, ka tik daudz uzmanības tiek veltīts personām, kas šeit stāv garās rindās, lai nobalsotu par Putinu, “nesaprot”, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, kas aicina Krieviju iejaukties pēc lēmuma par latviešu valodas paplašinātu lietošanu Latvijas skolās.

Lūk, ko par filmu “Kiborgi” pateica brīvprātīgo bataljona “Aidar” kaujas vienības sanitāre Katrīna Mihailova: “Man filma ļoti patika. Tā sasaucas ar manām atmiņām par karu, jo karš jau nav viena vienīga šaušana. Tas arī nozīmē pastāvīgu uzbrukumu gaidīšanu. Un, kamēr gaidi, iesaisties garās sarunās par dzīvi, joko, gatavojies… Filmā labi bija sajūtama šī gaidīšana, vērojami līdzīgi dialogi. Domāju, Latvijas iedzīvotājiem būtu derīgi noskatīties “Kiborgus”.”

Filmu, protams, var ierindot starp daudzām citām kara filmām, jo tajā patiesi norisinās karadarbība. Tomēr tajā ir daudz patiesu emociju un vārdu, skatītājs notic kiborgiem, jo viņi ir tieši tādi, kā no Ukrainas pilsētām un laukiem nākuši. Filma aktuāla un bez meliem – tādēļ to ieteicams noskatīties arī Latvijā. Cik zināms, Ukrainas vēstniecība ir plānojusi organizēt vairākus “Kiborgu” nekomerciālos seansus Latvijas bruņotajos spēkos.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. I express a resolute and categorical protest to the moderators of this website for conducting an open political censorship!!! Gentlemen moderators, you cynically violate the constitution of your own country! In accordance with the Constitution, in Latvia – freedom of speech and censorship is prohibited (art. 100)!!!

    • Saskaņā ar Satversmi ( Latvijā Konstitūcijas nav, un Konfūcija.. ) , Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu .

  2. Internetā viņus jebkurš var noskatīties par brīvu . Kur problēma ?

  3. tvaika iela raud pēc šī cilvēkveidīgā… domājams ilgi nebūs jāgaida… dievs svētī Latviju no šādiem

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+