Atis Klimovičs
Atis Klimovičs
Foto: Ieva Lūka/LETA

Atis Klimovičs: Latvijas iedzīvotājiem būtu derīgi noskatīties “Kiborgus” 6

Latvijas iedzīvotāji mūsu valsts kinoteātros visdrīzāk tā arī neredzēs ukraiņu mākslas filmu par Doņeckas lidostas aizstāvēšanu, kam dots nosaukums “Kiborgi”. Tieši šādā vārdā saukti vēl ne pārāk sen par modernu uzskatītās un vēlāk Krievijas agresijas rezultātā sagrautās lidostas aizstāvji ukraiņu karavīri.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Kādēļ “Kiborgus” neredzēsim, jājautā ar filmu iepirkumiem un izrādīšanu saistītajām personām, kas nav novērtējušas ne vien šīs filmas kinematogrāfisko vērtību (gribētos piešķirt četras zvaigznītes), bet arī tās nepārprotamo aktualitāti. Pie tam tādu, kam tiešs sakars ar Latviju. Agrāk Krievijas agresīvajai darbībai netika pievērsta atbilstoša uzmanība un vardarbība Čečenijā, vēlāk militārā invāzija Gruzijā neizpelnījās stingru nosodījumu no demokrātiskajām valstīm. Tagad situācija mainījusies, Kremļa eks-pansija ievērojami pavirzījusies uz Rietumiem un viena daļa tur dzīvojošo, šķiet, saprot jauno apstākļu nopietnību.

Karš Ukrainā ar Krimas sagrābšanu un iebrukumu Donbasā ir uzskatāms par beidzamo sarkano līniju, kam vajadzētu sapurināt miegainā labklājībā slīkstošos. Tas atnesis skaudru atziņu, kādai vēl pirms desmit piecpadsmit gadiem būtu neiespējami noticēt. Un tā liek noprast, ka Eiropā, tātad arī Latvijā, ir iespējams karš. Par to jādomā vispirms tiem, kas dzīvo līdzās tādai valstij kā Krievija. Vairāk nekā tūkstotis ukraiņu bērnu, kuru tēvi krituši cīņā ar iebrucējiem, ir šīs agresīvās valsts atnestā realitāte un to neievērot ir noziedzīgi. Par to nav jārunā katru dienu, taču nepieciešams saprast, kas notiek Ukrainā. Izlikšanās, ka nezinām, ir amorāla.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat jāvērtē gļēvais atteikums izrādīt filmu mūsu kinoteātros. Iespējams, to noteikušas bažas, ka zināms mūsu valsts iedzīvotāju slānis atgādinājumu par Krievijas agresiju uzskatīs par aizskarošu. Tieši tāpat kā Krievijas vēstniecība. Visai absurdi, ka tik daudz uzmanības tiek veltīts personām, kas šeit stāv garās rindās, lai nobalsotu par Putinu, “nesaprot”, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, kas aicina Krieviju iejaukties pēc lēmuma par latviešu valodas paplašinātu lietošanu Latvijas skolās.

Lūk, ko par filmu “Kiborgi” pateica brīvprātīgo bataljona “Aidar” kaujas vienības sanitāre Katrīna Mihailova: “Man filma ļoti patika. Tā sasaucas ar manām atmiņām par karu, jo karš jau nav viena vienīga šaušana. Tas arī nozīmē pastāvīgu uzbrukumu gaidīšanu. Un, kamēr gaidi, iesaisties garās sarunās par dzīvi, joko, gatavojies… Filmā labi bija sajūtama šī gaidīšana, vērojami līdzīgi dialogi. Domāju, Latvijas iedzīvotājiem būtu derīgi noskatīties “Kiborgus”.”

Filmu, protams, var ierindot starp daudzām citām kara filmām, jo tajā patiesi norisinās karadarbība. Tomēr tajā ir daudz patiesu emociju un vārdu, skatītājs notic kiborgiem, jo viņi ir tieši tādi, kā no Ukrainas pilsētām un laukiem nākuši. Filma aktuāla un bez meliem – tādēļ to ieteicams noskatīties arī Latvijā. Cik zināms, Ukrainas vēstniecība ir plānojusi organizēt vairākus “Kiborgu” nekomerciālos seansus Latvijas bruņotajos spēkos.