Kā pašvaldības ievieš Valsts kontroles ieteikumus? 0
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, sniedzot pārskatu par pērn paveikto, uzsvērusi, ka pašvaldības ieviesušas mazāk nekā pusi Valsts kontroles (VK) rekomendāciju. Novadu vadītājiem vaicāju, kā skaidrojams šāds kūtrums.
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: ”Lai mazinātu informācijas tehnoloģiju drošības apdraudējuma riskus un pilnīgotu grāmatvedības organizāciju un kontroli, VK pēc revīzijas mums sniedza vairākus ieteikumus. Tos cenšamies īstenot budžeta maksimālo iespēju robežās. Centralizētā grāmatvedības sistēma mums veiksmīgi darbojas jau sesto gadu. Lielākā problēma mums ir ar datortehniku, ko pašvaldība savā uzskaitē pārņēma teritoriālās reformas un pašvaldības grāmatvedības centralizācijas ceļā. Tā kā lielākā daļa datortehnikas jau pārņemšanas brīdī bija tehniski novecojusi, nācās meklēt finansējumu tās atjaunošanai, licencēšanai. Pašvaldībā ir vairāk nekā 20 iestāžu un struktūrvienību. Savulaik visa IT infrastruktūra tika būvēta rajonu centros, un teritoriālās reformas laikā Līvānu pašvaldība nonāca situācijā, ka tai faktiski nebija ne serveru, ne datu pārraides tīklu. Ekonomiskā krīze daudz ko ir bremzējusi, taču šobrīd IT jomas sakārtošana ir pašvaldības prioritāšu augšgalā. Kur tas iespējams, ieviešam mūsdienīgus risinājumus.”
Guntis Gladkins, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs: ”Mūsu novadā Valsts kontroles revīzijas nav bijušas vairākus gadus, tomēr ieteikumus ņemam vērā. Iepazīstamies ar VK citās pašvaldībās veikto revīziju ziņojumiem VK mājas lapā. Analizējam konstatētās nepilnības bilances posteņu uzskaitē un ņemam vērā izteiktos ieteikumus grāmatvedības uzskaitē.”
Edvīns Meņķis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs: ”Nenoliedzami, VK revīzijas un ieteikumi mums palīdz sakārtot daudzas lietas un pie tām piestrādāt daudz rūpīgāk. Piemēram, pāriet uz centralizēto grāmatvedību mums spiež reālā ikdiena, lai operatīvāk sagatavotu atskaites Valsts kasei, nošķirtu komunālo pakalpojumu grāmatvedību. Taču pašvaldībā domas dalās par to, vai katrā pagastā vajadzētu atstāt pa grāmatvedim, nodalot darbu par atsevišķu nozari un tad elektroniski atsūtīt galvenajam grāmatvedim. Mūsu novadā ir septiņi pagasti, teritorija liela, nav tik vienkārši. Daudzus VK atklātos trūkumus jau esam novērsuši. Agrāk nebija noteikts peļņas procenta lielums no SIA darbības, kas jāieskaita pašvaldībai, tagad ir. Vēl arvien zemesgrāmatā nav reģistrēti visi nekustamie īpašumi ar to precizētām vērtībām. Atsevišķos gadījumos, protams, var teikt, ka meklējam atrunas, taču dzīvē ne visu var tik strikti ievērot. Kaut vai ar vecās ugunsdzēsības mašīnas norakstīšanu. Pareizi, tehniskā skate nav izieta, būtu jānoraksta un jānodod lūžņos. Bet reālā situācija ir tāda, ka mums vecā mašīna tomēr dod lielāku drošību, ja izceļas ugunsnelaime. Var arī izmantot kā sūkni. Līdzīgi ir ar aizrādījumiem par degvielas uzskaiti. Mēs saprotam prasību, lai automašīnu spidometri būtu pārbaudīti un visi braucieni precīzi uzskaitīti. Diemžēl laukos ikdienā nākas mainīt vai pagarināt iepriekš paredzēto maršrutu. Jā, mums nav iekšējā audita. Bet tas prasītu jaunu štata vienību. Daudzas lietas atduras pret naudas trūkumu.”
Normunds Štoferts, Kandavas novada domes priekšsēdētājs: ”Teikšu īsi – mums ar VK izveidojusies laba sadarbība. Galvenais, lai nebūtu neizdarību un pārkāpumu. Kad VK vēlas kaut ko noskaidrot, mēs sniedzam atbildi. Mēs paši esam ieinteresēti, lai būtu kārtība.”
