Latvijā
Novados

Pašiem galā netikt 16


Lielas stihiskas nelaimes prasa valstij apzināt atbilstošu tehnisko arsenālu, kas, iespējams, jau ir uzņēmēju rīcībā, piemēram, lielas jaudas sūkņu stacijas, visurgājēji, ekskavatori, spiedvadi utt. un attiecīgos brīžos likt lietā bez iepirkumiem un konkursiem.
Lielas stihiskas nelaimes prasa valstij apzināt atbilstošu tehnisko arsenālu, kas, iespējams, jau ir uzņēmēju rīcībā, piemēram, lielas jaudas sūkņu stacijas, visurgājēji, ekskavatori, spiedvadi utt. un attiecīgos brīžos likt lietā bez iepirkumiem un konkursiem.
Foto – Artūrs Andrejs Blomkalns/Valsts policija

Latvija lūgs starptautisku palīdzību kūdras ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā, tā vakar pēc ārkārtas sēdes lēmusi valdība. Tiks lūgti trīs helikopteri, jo līdz šim izmantotajiem Nacionālo bruņoto spēku un Lietuvas armijas helikopteriem nepieciešama apkope. Kas lūgumam atsauksies, gan vēl nav zināms.

Valdība vērsīsies pie visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras lūgumu izvērtēs un tad sniegs atbildi. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis gan atzinis, ka teorētiski palīdzību varētu sniegt Latvijai ģeogrāfiski tuvākās ES valstis, taču jāņem vērā, ka patlaban arī citviet Eiropā valstis cīnās ar meža ugunsgrēkiem. Iekšlietu ministrs arī norādījis, ka visi nepieciešamie izdevumi saistībā ar palīgu izmitināšanu, ēdināšanu un degvielu tiks segti no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. “Izmaksas varēsim precizēt, kad būs zināmi resursi,” piebilda ministrs, sakot, ka pašlaik arī pastāv iespēja nepiemērot publiskā iepirkuma procedūru attiecībā uz jautājumiem, kas skar nepieciešamās iegādes konkrēto glābšanas darbu nodrošināšanai.

Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons pēc sēdes norādīja, ka purva un meža degšana var turpināties vēl nedēļu vai pat ilgāk. VUGD jau patlaban uzturot kontaktus ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju – par to, kādus tehniskos un, pēc nepieciešamības, arī cilvēkresursus tās ir gatavas sniegt Latvijai.

Valsts policija (VP) pašlaik nesaskata ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes kūdras ugunsgrēkā, kas izcēlies Valdgales pagastā, vakar pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes norādīja VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš uzsvēra, ka policijā ir ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 186. panta par mantas iznīcināšanu un bojāšanu aiz neuzmanības.

Šajās dienās, kad Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, 300 metrus no Kaigu purva vismaz piecu hektāru platībā aizdegās jaunaudze, tikai pateicoties darbinieku apķērībai, nenotika tikpat dramatiska nelaime kā Valdgales pagasta kūdras purvos, “LA” pastāstīja Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs. Proti, ugunsnelaime sākās līdzās SIA “Laflora” īpašumā esošajai kūdras ieguves atradnei. Pateicoties darbinieku modrībai ugunsnovērošanas tornī, dūmi tika laikus pamanīti un uzreiz izsaukta palīdzība. Sadarbojoties ar iesaistītajiem dienestiem, veiksmīgi tika sākta dzēšana, kas bija iespējams, pateicoties piebraucamajiem ceļiem, stigām un ūdens pieejai grāvjos un ugunsdzēsības baseinos turpat blakus purvā. Taču atklāts ir jautājums par spējām Valdgalei līdzīgai katastrofai likt pretī profesionālu pieeju un gatavību adekvāti reaģēt.

“Šādas lielas stihiskas nelaimes prasa valstij apzināt atbilstošu tehnisko arsenālu, kas, iespējams, jau ir uzņēmēju rīcībā, piemēram, lielas jaudas sūkņu stacijas, visurgājēji, ekskavatori, spiedvadi utt., un attiecīgos brīžos likt lietā bez iepirkumiem un konkursiem. Tāpat militāro resursu plānošanā ir jāparedz arī šāda veida aprīkojums un stratēģiskā rezerve.” Katrs kūdras ieguvējs veido plānu ugunsnedrošajam periodam, tajā paredzot gan tehnisko līdzekļu, gan personāla apmācību un dežūru organizēšanu. Taču ir faktori, kuros riski pastāv, piemēram, nepiederošu personu iekļūšana ieguves vietās, pat stikla lauska var izraisīt degšanu.

Turklāt kūdras ieguvēji darbojas tikai kā atsevišķi uzņēmumi, nevis kā nozare. “Kūdras ieguves vietas daudzos gadījumos ir līdzās dabas liegumiem, un infrastruktūras neesamība tajos rada draudus katastrofu likvidācijai, un normatīvajos aktos būtu jāparedz bezierunu pasākumi infrastruktūras izveidei arī dabas liegumu teritorijās operatīvai rīcībai katastrofu gadījumiem. Tāpat jānosaka atbildīgā institūcija, kura vada un koordinē šo jomu. Manā ieskatā tā būtu Zemkopības ministrijas Meža un kūdras departaments. Savukārt konkrētos dzēšanas darbus, protams, vada VUGD. Tāpēc operatīvajai vadībai jābūt profesionālai un izsvērtai, un to var panākt, iesaistot visas kompetentās puses,” rezumē “Lafloras” vadītājs.

LA.lv