Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. janvāris, 2012
Drukāt

Pašiem vien būs jācīnās ar zobiem un nagiem

Lejot laimes, latvieši gadumijā mēģina izzīlēt, kas gaidāms nākamajā gadā. Bagātība? Precības? Pārvākšanās? Un kādam jābūt atlējumam, lai tajā saskatītu jaunu valdību, dzimstības pieaugumu, mūziķu algas palielināšanos vai zagļu skaita samazināšanos?

 

“Latvijas Avīze” divus mēnešus katrā laikraksta numurā arī lēja laimes. To darījām kopā ar visdažādākajiem cilvēkiem – lauksaimnieku, režisoru, vēsturnieku, ekonomikas profesoru, ārstu, pienrūpnieku, rakstnieku, farmaceitu, mežīpašnieku, demogrāfu, skolotāju, tiesnesi, astrologu, jauniešiem, pensionāru, baņķieri, juristu, garīdznieku, komponistu, sportistu, meteorologu, veikalnieku, autotirgotāju, politologu, dziednieku, karavīru, valodas inspektoru, zinātnieku, ārvalstu žurnālistu, policijas priekšnieku, skolas direktoru, labdarības organizācijas pārstāvi, vēstnieku, pašvaldības vadītāju, nekustamā īpašuma speciālistu, ugunsdzēsēju un polittehnologu. Kādu viņi saredzēja 2012. gadu? Ko rāda viņu izlietās laimes, un ko saka priekšā viņu prāts? To varējāt lasīt “LA” no pērnā 1. decembra līdz šā gada 30. janvārim. Šajā numurā, rubriku “Lejam laimes” noslēdzot, piedāvājam dažas būtiskas un interesantas atziņas un prognozes, kādas izteikuši mūsu sarunu biedri.

Adamsons_DB_2Smiltenes pagasta zemnieks, biedrības “Lauksaimnieku apvienība” priekšsēdētājs Ivars Ādamsons: “Zemi pārdod grūtā brīdī. Mani pārsteidz, ka Lāčplēša dienā dedzinām svecītes, atceramies varoņus, bet nākamajā dienā bez sirdsapziņas pārmetumiem pārdodam zemi, par ko mūsu vectēvi cīnījās. Jāstrādā pie patriotisma cilvēku vidū.” Uz jautājumu: “Cik pēc gada būs tādu, kas izvēlas tikai Latvijā ražotus produktus?” viņš atbildēja: “Būtu labi, ja būtu ceturtā daļa cilvēku, bet vēl pēc pāris gadiem – puse. Tad valsts saņemtu papildu nodokļu maksājumus – tos varētu piešķirt izglītībai, veselības aprūpei un citām nozarēm.”

 

 

 

 

 

Koliers_DB_2

Britu žurnālists Maiks Koljērs, kurš četrus gadus dzīvo Latvijā: “Ir svarīgi, lai latvieši kļūst agresīvāki, apgūstot ES fondus. Latviešiem patīk noteikumi, piemēram, iesniegt dokumentus laikā, bet franči vai itālieši uz to neskatās – viņi ķer jebkuru zivi. Latvijas zemnieki ir vairāk apdraudēti salīdzinājumā ar Francijas zemniekiem. Centrāleiropas un Austrumeiropas zemniekiem vajadzētu panākt labvēlīgākus nosacījumus.”

 

 

 

 

 

Silis_DB_2Režisors Valters Sīlis: “Ir vērts domāt par globālo situāciju, kurā paši atrodamies, bet mēs gribam visu lokalizēt, runāt tikai par mūsu jaukās saliņas ārkārtīgi milzīgajām problēmām. Taču mēs esam 40. pasaulē attīstītākā valsts no 170 zemēm. Vērts padomāt: vai par daudz negaužamies?”

 

 

 

 

 

 

Kings_TS_2

Biznesa vadības profesors no ASV Gundars Ķeniņš-Kings: “Ik dienu vērojot dāsnāku dzīvi citur, mēs gaidām uzlabojumus savā labklājībā. Mēs gaidām Laimes māti iegriežoties arī pie mums, bet atrodam, ka īstie savas laimes kalēji varam būt tikai paši. Tā mūsu vidū netrūks to individuālistu, kas pat negaida nopietnu valsts atbalstu savai labklājībai, bet tāpat jau tagad netrūkst to, kas vēlas iegūt vairāk no sabiedrības.”

 

 

 

 

Lejins_VI_2Rakstnieks Jānis Lejiņš: “Iespējams, ka tagad tikai sākas īstā atmošanās un savas vērtības apzināšanās. Cilvēki sāk saprast, ka pasauli pārtaisīt nevaram, tāpēc meklē veidus, kā palikt pašiem, kā dzīvot pašiem sev. Līdz šim diezgan naivi esam domājuši: ja reiz atgūta brīvība, tad pasaulei tagad mūs jānēsā uz rokām. Tā nekad nav noticis un nenotiks. Mūsu tauta dzīvo uz tāda kā tilta. Uz tilta nekad nav miera. Pašiem vien par savām tiesībām būs jācīnās ar zobiem un nagiem.”

 

 

 

 

 

Belevics_KM_2

Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents Guntis Belēvičs: “Mēs zaudēsim šo valsti, ja nesāksim maksāt nodokļus. Mums visiem vajadzētu saprast, ka savas veselības nodrošināšanā mums katram pašam jābūt ieinteresētam. Tiem, kas maksā nodokļus, veselības aprūpe būs apmaksāta no nomaksātajiem nodokļiem, bet tiem, kas nebūs maksājuši, nāksies piemaksāt.”

 

 

 

 

 

Mezs_VI_2Demogrāfs Ilmārs Mežs: “Vairākums latviešu netic, ka patiešām ar demogrāfiju ir tik traki. Esot taču pārdzīvoti jūgi, mēri, kari. Nākšot brīnums, un lietas pašas normalizēsies. Šīs cerības ir veltas, jo ir tikai viens “brīnums”, kad patukšajā zemē ieradīsies migranti un apdzīvos Latviju mūsu nedzimušo vai aizbraukušo bērnu vietā. Kolīdz ekonomika uzlabosies, šie iebraucēji parādīsies jau lielā skaitā, un tikai no mūsu demogrāfiskās rīcības ir atkarīgs, vai pēc tam vēl saglabāsies kāds latviešu pārsvars, līdz ar to arī Latvijas valsts saturs, tās pastāvēšanas jēga. Šobrīd virzāmies uz to, ka pēc 80 gadiem mūsu pēcteči būs tikai 10 – 20% no kopējā iedzīvotāju skaita.”

 

 

 

 

 

Kalvins_DB_2

Organiskās sintēzes institūta direktors profesors Ivars Kalviņš: “Mums, inteliģences pārstāvjiem, it sevišķi tehniskajai inteliģencei, ir pienākums pārtraukt šo klusēšanu un sākt uzbrukumu valdošajai elitei, kas pati savu darbību vērtē ļoti augstu un slavē sevi uz katra stūra. Bet, ja jau valdošie ir rīkojušies pareizi, tad kāpēc mēs esam pēdējā vietā Eiropā gan ekonomiski, gan inovāciju ziņā?”

 

 

 

 

 

Strauts_KM_2Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts: “Aicinu visus padomāt, kāpēc mēs tik ļoti visu gribam sakārtot ārpusē, bet tikpat kā neko iekšpusē. Āriene spoža, bet iekšiene jau iepuvusi. Sakopsim sevi iekšēji, un tad varbūt arī valsts kļūs citāda un tiesām būs mazāk darba!”

 

 

 

 

 

 

Levits_DB_2

Jurists, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits: “Esmu optimists un domāju, ka 2012. gadā sabiedrības diskusijas sāks vairāk pievērsties arī šādiem jautājumiem un meklēt risinājumus to mērķtiecīgai novēršanai, it sevišķi:

* naudas ietekmes uz politiku tālākai samazināšanai,

* partiju finanšu un lēmumu pieņemšanas caurspīdīguma un atbildības palielināšanai,

* neleģitīma lobija un korupcijas apkarošanai,

* profesionāla, Eiropas standartiem atbilstoša civildienesta ieviešanai, kas nodrošinātu labu pārvaldību,

* Latvijas nacionālās informatīvās telpas nostiprināšanai, valsts atbalstam kvalitatīvajiem latviešu medijiem,

* demokrātijā nepieciešamās politiskās izglītības sistēmas iedibināšanai, lai uzlabotu gan katra pilsoņa, gan jo sevišķi politiķu lēmumu kvalitāti,

* latviešu nacionālās identitātes stiprināšanas politikai un nacionālās saliedētības politikai uz latviešu valodas, kultūras, sociālās atmiņas bāzes, tajā skaitā uz nācijas stiprināšanu vērstai diasporas latviešu piesaistei savai valstij un Pilsonības likuma reformai,

* sociālajai politikai, kas it sevišķi būtu vērsta uz nabadzības iemeslu mērķtiecīgu apkarošanu,

* kultūras politikai, kas it sevišķi būtu vērsta uz latviešu kultūras specifiskā piedāvājuma paplašināšanu, lai tas visiem Latvijas iedzīvotājiem globālā kultūras piedāvājuma klāstā kļūtu pievilcīgāks un svarīgāks.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+