Pasīvā māja – iespēja taupīt 1
Ērgļu profesionālā vidusskola ir Latvijā pirmā mācību iestāde, kur īsteno dienesta viesnīcas un mācību darbnīcas renovāciju ar pasīvo ēku elementiem.
Darbi, kurus paredzēts pabeigt šajā mēnesī, notiek ar Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta 85% atbalstu un Izglītības un zinātnes ministrijas 15% līdzfinansējumu kopumā par vairāk nekā vienu miljonu latu.
Kādēļ izvēlējušies tādu siltināšanas variantu, stāsta mācību iestādes direktors Andris Spaile: “Mēs jau vairākus gadus darbojamies Eiropas projektos par koka ēkām un ekobūvniecību un apgūstam zināšanas, ko nozīmē zemas enerģijas, ko pasīvās mājas. Stimulu sākt kaut ko reāli darīt pašiem deva seminārs Austrijā. Drīz pēc tam jau pasūtījām arhitektam tehnisko projektu mūsu skolas vajadzībām. Veicot renovāciju, ēkai tika noņemts viss liekais, nomainīti logi, savu laiku nokalpojušās detaļas. Pa perimetru sienas ir ietītas speciālā membrānā, uzliktas ļoti stipras konstrukcijas līmēta koka sijas, uz tām vidēji 40 centimetrus biezs karkass, kurā izvietotas ventilācijas caurules, nākamajās kārtās likta minerālvate, fibrolīts.
Principā visa lielā māja ir ietīta gluži kā kažokā. Ir nosiltināts arī jumts, nomainīta apkures sistēma un telpās ielikti izskatā nelieli, rotaļīgi radiatori ar ļoti maza diametra apkures caurulēm.”
Veikti jau arī teorētiskie aprēķini. Energoresursu izmaksām Ērgļu pasīvajā mājā vajadzētu samazināties astoņas reizes salīdzinājumā ar līdz šim tērēto. Piemēram, 2012. gada janvārī izmaksas bija pieci tūkstoši latu, bet 2013. gada janvārī tām vajadzētu būt ap 600 latiem.
Direktors atzina, ka skola domā jau par nākamo soli: “Ir projektēts tā, ka ar laiku dienesta viesnīcai varēs uzlikt saules kolektorus siltā ūdens iegūšanai, tādēļ pie pirmās iespējas noteikti startēsim kādā atbalsta programmā.”
Fakti Latvijā pagaidām no jauna ir uzbūvēta viena pasīvā māja – privātmāja. Par atbilstošām pasīvo māju standartam atzītas Ventspils poliklīnika un Ventspils dome. |
