Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: AFP/LETA

Gaidis Bērziņš: DP reakcija par apšaubāmo organizāciju – apbrīnojami inerta 41

Šodien, kad visa pasaule ar arvien lielāku sa­traukumu vēro notikumus Ukrainā, būtiski ir apzināties arī mūsu valsts gatavību iespējamiem ekstrēmiem notikumu attīstības scenārijiem. Protams, politiķu un diplomātu pienākums ir darīt visu, lai šāda “x” stunda Latvijā nepienāktu, tomēr pieaugošā Krievijas agresivitāte (pret mums pagaidām vēl tikai propagandas līmenī) liek arvien nopietnāk izvērtēt arī šādu iespēju. Tāpēc īpaši svarīga ir Latvijas drošības dienestu un spēka struktūru gatavība aizstāvēt mūsu valsti un tās pilsoņus. Diemžēl atsevišķas pazīmes liek uz šo gatavību lūkoties ar zināmām bažām.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

18. jūlijā “Latvijas Avīze” informēja, ka Latvijā atklāti darbojas Ukrainas prokrievisko formējumu atbalsta organizācija, kas ne tikai veic apšaubāmu ziedojumu vākšanu, bet savos izteikumos neslēpti propagandē galēji agresīvu nostāju un aģitē par neskaidras “Jaunkrievijas” veidošanu, solot pat nākotnē kļūt par šī mistiskā formējuma pārstāvniecību. No valsts drošības viedokļa raugoties, elementāra loģika liktu šādas organizācijas darbību nekavējoties pārtraukt, noskaidrojot šo cilvēku patiesos nolūkus un tos spēkus, kas viņu darbību atbalsta un veicina. Latvijas Drošības policijas reakcija pagaidām ir apbrīnojami inerta – tās pārstāvis paziņojis, ka organizācija esot DP redzeslokā. Un viss. Vai ar “paturēšanu redzeslokā” vien ir iespējams garantēt, ka šādu valstij naidīgu spēku darbība nevērsīsies plašumā? Šaubos.

Un vēl kāda epizode. 18. jūlijā, dienu pēc tam, kad Doņeckas apgabalā tika notriekta pasažieru lidmašīna un izdzēstas gandrīz 300 nevainīgu cilvēku dzīvības, Latvijas Ukraiņu kongress rīkoja piketu pie Krievijas vēstniecības. Piketa mērķis bija izteikt protestu pret atklāta atbalsta sniegšanu nelikumīgajiem prokrieviskajiem bruņotajiem formējumiem Ukrainas teritorijā, jo, visticamāk, tieši šie spēki ir atbildīgi par notikušo traģēdiju. Protesta akciju atbalstīja arī vairāki Nacionālās apvienības (NA) biedri. Pasākuma laikā, uzstājoties ukraiņu sievietei, kuras radinieki šobrīd iesprostoti karadarbības zonā, notika rupja provokācija no kādas personas puses, kura ar dažādiem necenzētiem izsaucieniem mēģināja traucēt runātājai, vienlaikus radot bažas arī par iespējamu šīs sievietes fizisku aizskārumu. NA biedrs Ēriks Eriksons uzskatīja šādu situāciju par nepieļaujamu un aicināja šo personu pārtraukt provokatīvās darbības. Rezultātā notika fizisks uzbrukums Ērikam Eriksonam, kurš bija spiests aizstāvēties. (Šī epizode ir dokumentēta TV3 ziņu dienesta uzņemtajos kadros.) Visa šā incidenta laikā gan klātesošie Valsts policijas, gan Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji izrādīja neizprotamu pasivitāti, faktiski nekādi neiejaucoties notikumu gaitā, pat neskatoties uz to, ka vairāki cilvēki varas pārstāvjiem darīja zināmu, ka konfliktu izraisījusī persona jau ne pirmo reizi veic provokatoriskas darbības dažādu pasākumu norises laikā. Tomēr visneizskaidrojamākie notikumi risinājās pēc tam, kad incidents faktiski jau bija beidzies. Valsts policijas pārstāvji negaidot izrādīja aktivitāti un aizturēja… Ēriku Eriksonu. Savukārt ar krieviski runājošo konflikta izraisītāju notika vien neilga saruna, pēc kuras šai personai tika atļauts pamest notikuma vietu. Tādējādi policija faktiski atklāti nostājās pasākuma traucētāja pusē, gan ar savu pasivitāti nenovēršot incidentu, gan arī vēlāk, aizturot un uzsākot administratīvo lietu tikai pret NA biedru un mierīgā piketa dalībnieku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Var jau būt, ka lielam satraukumam vēl nav pamata. Tomēr abos pieminētajos gadījumos novērotā varas iestāžu pasivitāte liek uzdot dažus jautājumus. Pirmkārt, vai mūsu valsts spēka struktūras ir pietiekami sagatavotas, lai dotu pretsparu iespējamām plašām provokācijām? Otrkārt, vai mūsu policijas un citu drošību garantējošo institūciju personālsastāvs ir pietiekami kvalitatīvi komplektēts un pārbaudīts, lai būtu 100% pārliecība par šo spēku lojalitāti mūsu valstij un tās pilsoņu interesēm? Domāju, ka uz šiem jautājumiem gan likumdevējiem, gan valdībai, gan visai sabiedrībai atbildes ir jāmeklē tieši tagad, jo pretējā gadījumā varam piedzīvot nacionāla mēroga katastrofu, ko potenciāli var izraisīt spēka struktūru iespējama šķelšanās valstij izšķirošos brīžos. Es nešaubos, ka lielākā daļa mūsu policijas un drošības iestāžu darbinieku godprātīgi un atbildīgi pilda un pildīs savus pienākumus, tomēr Ukraina, kur daļa no specvienībām un vietējās milicijas negaidot nostājās valsts vienotības grāvēju pusē, lai kalpo mums kā atgādinājums visiem spēkiem stiprināt savu spēka struktūru tehnisko nodrošinājumu, kā arī to morāli un valstisko apziņu. Tāpēc nobeigumā vēlos pateikt paldies visiem tiem policijas darbiniekiem, kas pašaizliedzīgi un godam pilda savus pienākumus!