Foto – Timurs Subhankulovs

Augļu dārzos, īpaši mazdārziņos šajā gadā izaugusi laba ābolu raža. Komercdārzu īpašnieki, kas ābolus audzē aptuveni 2000 hektāru lielā platībā, kārtējo reizi parādījuši – viņi prot izaudzēt augstas kvalitātes ābolus, kas garšas un uzturvērtības ziņā ir krietni pārāki par importētajiem.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Tiesa gan, pieprasījumu pēc Latvijas āboliem viņi aizvien var apmierināt līdz pavasarim, kad ražas krājumi beidzas. Pirmie rudens āboli jau nonākuši veikalos, tostarp arī no Limbažu novada zemnieku saimniecības “Reķi”, kas darbojas kooperatīvā “Zelta ābele”.

Slavē “Skolas augli”

Šajā gadā īpaši laba ābolu raža izaugusi mazdārziņos. Par labu rudens ābolu ražu, kas ienākusies vienu divas nedēļas agrāk nekā parasti, ziņo arī Zemgales un Latgales komercdārzu saimnieki, 
Vidzemē un Kurzemē raža ir mazāka nekā pērn, tomēr īpaši gausties arī nav par ko. Profesionālie augļkopji, viņu Latvijā ir vairāk nekā 300, paredz – līdz pirmajam salam, kas mazdārziņu vākumu sabojās, pieprasījums pēc viņu dārzos audzētajiem āboliem nebūs liels. Tiesa gan, lielveikali Latvijā audzēto ražu sola iepirkt jau pavisam drīz.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Liels atspaids augļkopjiem ir Eiropas Savienības un Latvijas valsts atbalstītā programma “Skolas auglis”, kas no šā gada 1. oktobra līdz 2014. gada 24. janvārim trīs reizes nedēļā ļauj pirmo deviņu klašu skolēniem par izdevīgu cenu – 11 – 14 santīmiem par 100 gramu porciju – piegādāt augļus un dārzeņus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa norāda, ka profesionālu dārzkopju dārzos raža ik gadu ir aptuveni vienādi laba, arī šogad, jo pie tā tiek rūpīgi strādāts. Tas ir, tiek veikta ražas normēšana, vajadzīgajā laikā izkniebjot augļu aizmetnīšus, nodrošināta atbilstoša mēslošana, kā arī veikti citi labai auga pašsajūtai nepieciešamie darbi.

Attīsta arī pārstrādi

Limbažu novada zemnieku saimniecībā “Reķi” ābeļdārzs aizņem 8,3 ha lielu platību, kur iestādītas 8000 ābeles. Ābolus audzē ar integrēto metodi – tas, citstarp, arī nozīmē augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu vien nepieciešamības gadījumā. “Reķi” ir kooperatīva “Zelta ābele” biedrs. “Darbošanās kooperatīvā dod iespēju piesaistīt Eiropas Savienības un valsts atbalstu, kā arī izpildīt pārdošanas nosacījumus lielveikalos,” teic saimniece Lāsma Jonele. Paskaidrošu, ka ražotāju grupām atbalsts investīcijām ražošanas modernizācijā veido 75% lielu īpatsvaru. “Reķos”, izmantojot atbalsta naudu, ir nopirkts pacēlājs un patlaban modernizē glabātavu, kur būs vieta 60 tonnām ābolu.

“Karstais laiks šajā pavasarī ābelēm strauji izrāva ziedus. Sekoja nedēļu ilgs lietus periods, kad nebija apputeksnētāju, tāpēc raža ir mazāka nekā pērn,” ražas krituma iemeslus skaidro saimniece. Patlaban no “Reķiem” uz mazajiem veikaliem un Limbažu tirgu jau nosūtīti pirmie simti kilogrami ābolu, bet šodien par piegādēm notiks sarunas ar “Rimi” un “Maxima” veikalu tīklu. “Septembra sākumā sāksim vākt rudens un ziemas ābolus, kas pirms nonākšanas veikalos vienu līdz četrus mēnešus gatavosies dzesētavā,” atklāj saimniece. Patlaban āboli mazajos veikalos maksājot 50 santīmus kilogramā, Rīgā – dārgāk. L. Jonele un arī citi audzētāji paredz – šajā gadā Latvijā audzēto ābolu cenas saglabāsies aizvadītā gada līmenī. Tātad vidēji 50 – 70 santīmi par kilogramu. Augļkopji esot apmierināti, ja viņiem izdodas saņemt 25 – 35 santīmus par kilogramu ābolu. L. Jonele arī paredz, ka “Reķos” audzēto ābolu pietiks līdz februārim.

Gan “Reķos”, gan citās ābolu audzētāju saimniecībās aizvien vairāk ražu izmanto arī cita produkta, galvenokārt sulas ražošanai. Tas ļauj lietderīgi izmantot arī nestandarta augļus. Ir arī saimniecības, kas īsteno vēl dziļāku pārstrādi. Piemēram, Siguldas novada zemnieku saimniecībā “Pīlādži” jau trīs gadus no ogām un augļiem, tostarp no āboliem ražo vīnu. Tiesa gan, no 17 vīnu šķirnēm ābolu vīns veido vien aptuveni 5%, teic saimnieks Jānis Zilvers jaunākais. Pirms diviem mēnešiem “Pīlādžos” sāka gatavot arī dzirkstošos vīnus. Saimniecībā arī rīko vīnu degustācijas, viesiem rāda un stāsta par ražošanas procesu. Pieprasījums pēc mājās ražotiem vīniem, kas veikalā maksā 8 latus par pudeli, ir. Rudeņos “Pīlādžos” spiež sulu un uz vietas saimniecībā to pārdod. “Cilvēkiem patīk dzīvā, nepasterizētā sula,” stāsta J. Zilvers vecākais.

Arī “Pīlādžu” intensīvajā astoņus hektārus lielajā ābeļdārzā šajā gadā raža būs mazāka nekā pērn, tomēr labi auguši bumbieri. “Pērn kukaiņi noēda un varējām no četriem hektāriem novākt vien dažas tonnas bumbieru. Šajā gadā paredzam desmit tonnu lielu bumbieru ražu,” saka J. Zilvers. “Pīlādži” ir Latvijā vienīgā pilna cikla saimniecība, jo šeit audzē arī augļu koku stādus. Saimniecībā šajā gadā sāks izmantot kooperatīva “Zelta ābele” uzbūvēto glabātavu, kur vietas ir 100 tonnām ābolu. “Latvijā vēl daudzus gadus nepietiks glabātavu vietējiem āboliem. Ābeļdārzu īpašnieki jūtas spēcīgi un nevēlas darboties kooperatīvā,” svarīgākos nozares samezglojumus iezīmē J. Zilvers.

Nozarē izaugsme, tomēr dominē imports

“Pirms desmit gadiem bija grūti cilvēkus iesaistīt augļkopībā, jo nebija labu piemēru. Patlaban tādu ir daudz, situācija nozarē lēnām uzlabojas. Attīstās kooperācija, tiek būvētas augļu glabātavas, tomēr arī samezglojumu pietiek. Visvairāk tāpēc, ka Latvijā nepietiek profesionālu augļkopības konsultantu. 20. gadsimta 30. gados viņu bija 45,” atklāj Latvijas Valsts Augļkopības institūta vadošā pētniece, zinātņu doktore Māra 
Skrīvele.

Zemkopības ministrijas gatavotā informācija rāda, ka pērn par 36% kāpa augļkoku un ogu vidējā ražība, un arī par 33% pieauga kopraža. Kopražas ziņā joprojām stabilu līdera pozīciju no augļiem ieņem āboli – 2012. gadā to kopraža bija 96% no visas augļu kopražas, bet no ogulājiem – 57% no visas ogu kopražas aizņēma upenes. Tiesa gan, vērtējot kopējo ražību uz vienu hektāru, tā nedaudz pārsniedz divas tonnas, tomēr komercdārzos izaudzē vidēji 15 – 25 tonnas un pat vēl vairāk ābolu. Pēdējos trīs gados ābolu kopraža veido aptuveni pusi vietējā ābolu tirgus pieprasījuma. Atlikušo starpību kompensē ābolu imports. Pērn Latvijā tas veidoja 18 400 tonnas. Trešdaļu visa ābolu importa ieveda no Polijas, Itālijas ābolu imports veidoja 25% no importa īpatsvara, bet Nīderlandes āboli – 21%. Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā no citām valstīm ieveda 10 300 tonnas ābolu. Svarīgāko importētāju struktūra ir palikusi nemainīga. Latvijā audzētos ābolus citās valstīs nepārdod.

Pieprasījums pēc vietējiem āboliem aizvien ir liels, tie arī maksā mazāk nekā citās valstīs audzētie augļi, tomēr veikalos vairs nav nopērkami nereti jau agrā pavasarī. Latvijā audzēto ābolu patēriņa palielināšanai noteikti vajag vairāk glabātavu, jāstāda arī jauni dārzi, kam nepieciešams atbalsts. Iespējams arī celt ābeļdārzu ražību, teic Valsts Augļkopības institūtā. Tomēr dārzu stādīšanai vajag lielu naudas ieguldījumu (no 4000 līdz pat 10 000 latu uz vienu hektāru), kas atdevi sāk nest 3. – 5. gadā. Bez ES un valsts atbalsta jaunu komercdārzu veidošana būs ļoti lēna. Tas nozīmē, ka arī vietējo ābolu veikalu plauktos un tirgos vairāk nekā patlaban 
nebūs.

Augļkopji vēlas ciešāku sadarbību ar institūtu šķirņu piemērotības izpētē Latvijas dabas apstākļiem.

M. Skrīvele norāda uz vēl vienu nozares īpatnību – ja, piemēram, graudkopībā viena šķirne ražo slikti, tad to neaudzē. “Augļkopībā koku ilggadības dēļ kļūdas labot ir daudz grūtāk,” teic pētniece. Viņa ir pārliecināta – Latvijā varam visu pieprasījumu apmierināt ar vietējiem āboliem.

Zemkopības ministrijā norāda – Latvijas iekšējā tirgus pieprasījums pēc āboliem svaigam patēriņam un pārstrādei kāpj. Pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu kāpums bija 41,6% (no 15 400 tonnām līdz 21 800 tonnām), bet pērn salīdzinājumā ar 2010. gadu – par 4,8% – no 20 800 līdz 21 800 tonnām. Arī ministrijā uzsver nepietiekamo kooperācijas līmeni un glabātavu jaudu trūkumu.

Lielveikalu prognoze

Tirgos un mazajos veikaliņos, arī ceļmalās vasaras šķirņu ābolus var nopirkt jau ilgu laiku. Saistībā ar labo ražu cenas ir zemākas nekā pērn. “Rimi” veikalos Latvijas āboli būšot septembra sākumā un sezonā, kas turpinoties līdz martam/aprīlim, to īpatsvars kopējā sortimentā parasti veidojot 35 – 40%. Tirgotājs pirkšot ābolus no trīs piegādātājiem – “Ceko”, kas pārstāv “Jaunmoku dārzus”, “Zelta ābeles” un SIA “Pūres dārzi”, kas pārstāv audzētājus “Pūres dārzi” un “Ābelītes”. Par cenu partneri vēl neesot vienojušies.

“Maxima” veikalos Latvijas āboliem bija jābūt jau aizvadītajās brīvdienās. “Maxima Latvija” Zīmola un komunikāciju departamenta vadītāja Viktorija Gulbe teic, ka vietējo ābolu tirdzniecībā šajā tīklā notiek no augusta beigām līdz marta beigām. Latvijas ābolu īpatsvars kopējā sortimentā nepārsniedz 10%. No šā gada 1. janvāra līdz 31. martam pieprasījums pēc Latvijas āboliem “Maxima” veikalos kāpa par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Maxima” šajā gadā pārdošot četru piecu šķirņu ābolus, tostarp pircēju iecienītās šķirnes “Auksis” un “Lobo”.

Augļu koku stādījumi Latvijā, ha

Avots: CSP

Svarīgāko augļu koku un ogulāju kopraža, tonnās

Avots: CSP