Pasniedz angļu valodu bez darba palikušajiem un vientuļajiem 0
Dzintra Vilāna jau divus gadus pasniedz angļu valodu bez darba palikušajiem un vientuļiem pensionāriem dienas centrā Kastanis Rīgā. “Vienmēr esmu gribējusi darīt ko tādu, lai citam no tā tiek kāds labums.
Lielākoties pie manis mācās seniori, un viņiem tā ir lieliska iespēja trenēt prātu. Ja smadzenes nelieto, var piemeklēt visādas slimības. Daudzi kļuvuši vientuļi – bērni izauguši un mājas atstājuši, dzīvesbiedrs miris, tāpēc manu nodarbību apmeklēšana ir iespēja biedroties un atrast kompāniju. Taču velnu tajās nedzenam – seniori angliski runā labi, liek kopā teikumus, atstāsta tekstus, ir uzcītīgi un pilda mājasdarbus. Mācāmies draudzīgi un cits pret citu izturamies ar pietāti. Šogad mūsu pulciņā tikai sievietes, bet pērn uz nodarbībām nāca arī pa kādam kungam.”
Dzintra pati jau ir pensijā, bet uz Kastani dodas divreiz nedēļā – katrā vada divas stundu ilgas apmācības. Pie viņas nāk gan iesācēji, gan angļu valodu zinoši cilvēki.
Grupas nav lielas – ap desmit cilvēkiem katrā. Tas ļauj pievērst uzmanību ikvienam.
“Savulaik Latvijas Universitātē izstudēju angļu filoloģiju, bet visu mūžu strādāju jūras transportā – organizēju kravu pārvadājumus. Darbs prasīja labas angļu valodas zināšanas. Par pensiju man grēks sūdzēties, man ir dēls un vedekla, kā arī liels un resns kaķis, taču ātri vien sapratu, ka mājās sēdēt negribu. Kad pie Doles afišu staba izlasīju paziņojumu par iespēju strādāt brīvprātīgo darbu, nonācu Kastanī. Vienmēr esmu gribējusi justies vajadzīga.”
Brīvajā laikā Dzintra aizraujas ar lasīšanu un ceļošanu. “Mans tēvs bija grāmatu kolekcionārs, tāpēc mājās neskaitāmi plaukti ir pilni ar grāmatām. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas nolēmu, ka jāizlasa visas – pašlaik esmu procesā! Tāpat mēģinu izbraukt no Latvijas vismaz divas reizes gadā. Man ļoti patīk Dienvideiropa, it īpaši Grieķija un Itālija. Tomēr ceļojumā man ne tik daudz patīk skaistas ainavas, kā pilsētas un arhitektūra.”
