Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. aprīlis, 2015
Drukāt

Pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas; labākais prozas darbs – “Klūgu mūks” (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Rakstniece Inga Ābele (no kreisās) un izdevniecības "Dienas Grāmata" direktore un galvenā redaktore Dace Sparāne ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu kultūrā "Kilograms kultūras 2014" nominācijā "Literatūra un grāmatniecība" par grāmatu "Klūgu mūks".

Piektdien vairākās nominācijās pasniegtas Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA), aģentūra BNS noskaidroja Latvijas Literatūras centrā.

Nominācijā “Labākais prozas darbs” balvu saņēma Ingas (Ingrīdas) Ābeles romāns “Klūgu mūks”, ko izdevis apgāds “Dienas Grāmata”. Nominācijā uz balvu pretendēja arī Arno Jundzes “Putekļi smilšu pulkstenī”, (“Zvaigzne ABC”), Osvalda Zebra “Gaiļu kalna ēnā” (“Dienas grāmata”) un Paula Bankovska “18” (“Dienas grāmata”).

Savukārt nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” balvu saņēma Ingas Gailes dzejas krājums “Vai otrā grupa mani dzird?” (“Liels un mazs”). Nominācijā uz balvu pretendēja arī Ievas Melgalves “Bulta, Zvaigzne un Laī” (“Zvaigzne ABC”), Māra Runguļa “Lapsu kalniņa mīklas” (“Liels un mazs”) un Ievas Samauskas “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa” (“Zvaigzne ABC”).

Par “Spilgtāko debiju” atzīts Katrīnas Rudzītes dzejas krājums “Saulesizplūdums”, ko izdevis apgāds “Literatūras kombains”. Nominācijā sacentās arī Ilze Sperga ar “Dzeiveiba” (“Cymuss”) un Daina Tabūna ar “Pirmā reize” (“Mansards”).

Nominācijā “Labākais ārvalstu literatūras tulkojums” balva piešķirta Daces Meieres tulkojumam no itāliešu valodas – Kurcio Malapartes eseju grāmatai “Nolādētie toskānieši” (“Neputns”). Šajā nominācijā par balvu sacentās arī Mairas Asares tulkojums Ļena Eltanga “Akmens kļavām”, (“Jāņa Rozes apgāds”), Daces Deniņas tulkojums Gunsteina Bakes “Moda un Oda. Romāns par satiksmi”, (“Mansards”) un Jāņa Krastiņa tulkojums Josefa Škvorecka “Cilvēka dvēseles inženiera stāsts”, (“Mansards”).

Par “Labāko dzejas darbs” atzīts Ulda Bērziņa “Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā” (“Neptuns”). Šajā nominācijā uz balvu pretendēja arī Dmitrija Sumarokova “Café Europe” (“Orbīta”), Ineses Zanderes “Putna miegā” (“Neputns”) un Ievas Rupenheites “Nepāriet” (Neputns”).

Žūrijas speciālbalva piešķirta Evai Eglājai-Kristsonei par darbu “Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”, bet portāla “Delfi” lasītāju balva pasniegta Ingai (Ingrīdai) Ābelei par romānu “Klūgu mūks”. Mūža balva literatūrā šogad piešķirta dzejniekam, atdzejotājam un izdevējam Leonam Briedim.

Šogad pasākuma vadmotīvs ir notikušās un nenotikušās revolūcijas Latvijā, dodot iespēju godināt rakstniekus kā šo revolūciju hronistus un aicinot Latvijas rakstniekus un lasītājus vienoties kopīgā sauklī: “Par brīvību, brālību, literatūru!”.

Balvas ieguvējs katrā nominācijā izvēltas LALIGABA ekspertu komisijas aizklātā balsojumā. Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – LALIGABA lampu, kuras idejas autors ir dizaina studija “MĀJO”.

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā 2014.gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis, dzejnieks Aivars Eipurs, dzejnieks un tulkotājs, žurnāla “Latvju Teksti” redaktors Guntars Godiņš, publicists, portāla “satori.lv” redaktors Ilmārs Šlāpins, dzejniece, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, grāmatu dizainere Rūta Briede, dzejnieks Artis Ostups, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Lita Silova.

LALIGABA ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi kopīgi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. nu ir pie mums vissmukaakaas meitenes

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+