Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. aprīlis, 2013
Drukāt

Paspēlēsimies ar senām rotaļlietām? (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja amatnieks Aldonis Baldiņš no koka darina senas spēles un rotaļlietas. Apzina senču mantojumu un ar to iepazīstina jaunus un vecus. Koka spēles un rotaļlietas īpaši aizraujošas un noderīgas ir bērniem, jo attīsta koordināciju un tausti, prasot pacietību, uzmanību un veiklību.

 

Pirmos koka darbus Aldonim Baldiņam ierādīja vecaistēvs, kurš greba karotes, pina skalu grozus, taisīja lopiem siles un visu ko citu. Bet pirmās rotaļlietas jeb paijas viņam bija vecu pulksteņu mehānismi, nolietojušās pienmašīnas, kuļmašīnas un gaļasmašīnas detaļas. Ar veikalā pirktām rotaļlietām pirmskara Latvijā spēlējās retais. Arī Aldonis un viņa māsas ne.

Lauku ikdiena un vienkāršība bērniem jau no mazotnes iemācīja saskatīt interesanto vienkāršās lietās un sadzīves priekšmetos.

– Atceros, ka vecaistēvs ar nazīti izdrāza no koka olas, kuras mēs, bērni, ripinājām pa grīdu. Bija interesanti gan noskatīties, kā ola ripo, jo tā met lokus, nevis virzās taisni, gan klausīties skaņā, ko tā ripojot rada, – stāsta sirmais meistars, kurš savā garajā amatnieka mūžā izvirpojis tūkstošiem koka olu no dažādu sugu koksnes: ābeles, plūmes, bērza, kastaņa, kļavas, pīlādža, akācijas, gobas, melnalkšņa, kadiķa, olīvkoka (esot drusku palicis, kad taisījis pasūtītās boulinga bumbas), ciedras. No bērza virpotās ir visgaišākās, sulīgi brūnas sanāk no gobas, sarkanīgi brūnas – no magoņkoka, bet gandrīz melnas – no melnozola (tā dēvē ozolkoku, kad bluķītis vai prāvāks zars pārsimts gadu gulējis zem ūdens un melnējis).

– Ļoti skaista tekstūra ir ceriņam – var redzēt gadskārtu apļus. Savukārt no plūmes izvirpotā ola ir raiba kā vecāsmātes austs zirga deķis. Par to parūpējusies daba, koksni iekrāsojusi vairākos toņos.

Kad olas izripinātas pa renītēm un olu kaujas izcīnītas, var pievērsties meditatīvai nodarbei – dūcināt dūceni.

– Šī senā rotaļieta, ko mūsu senči gatavoja no cūku kauliem, arheoloģiskajos izrakumos atrasta kā 12. gadsimta liecība. Mārupē, kur dzīvoju, cūku fermas nav, tāpēc dūceni virpoju no ceriņkoka vai riekstkoka, – nosmej amatnieks. – Dūceni darbinot, var attīstīt ritma izjūtu, bet, klausoties tās skaņās, koka mantiņai ātri vispuļojot, satraukts prāts nomierinās.

Vecāki kopā ar bērniem no bērza sprungulīšiem var uzmeistarot miniatūru ganāmpulku. Šī spēle lieliski veicina iztēli.

– Bērnībā, 40. gados, kad aitas un govis laidām kopā ganīties, man ar māsu patika spēlēties ar sprunguļiem. No bērza viciņas izdrāzām “govis”, “aitas” un “ganiņus”. No tievākiem zariņiem uzbūvējām “stalli” un “gatvi”, pa kuru ganāmpulkam nākt mājās. Arī “kasti”, kur ielikt govīm zāli. Spēlēšanās ar sprunguļiem bija tik aizraujoša, ka dažkārt aizmirsām par īstajām govīm, – bērnības dienas atsauc atmiņā pieredzējušais meistars Aldonis Baldiņš, iepazīstinot ar vēl vienu no saviem daudzajiem darinājumiem.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mans fantastiski labsirdīgais, mīļais un gaišais tētis! :-))))))

Draugiem Facebook Twitter Google+