Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. marts, 2012
Drukāt

Pasta pakalpojumi vēl tuvāk
. Saruna ar Māri Kleinbergu

kleinbergs2_km_6

Pastā iecerētas radikālas reformas: administratīvo izmaksu samazināšana, jauni pakalpojumi un 
nekustamā īpašuma efektīvāka izmantošana
Uz “Latvijas Avīzes” žurnālistu Viestura Serdāna un Ivara Bušmaņa jautājumiem atbild “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.


 

 

– Kad janvāra beigās sāka darbu jaunā valde, jūs kā jaunais priekšsēdētājs par saviem nodomiem solījāt stāstīt tikai pēc tam, kad būsit iepazinies ar visiem apstākļiem pastā. Nu apritējis mēnesis.

M. Kleinbergs: – Jā, mēnesis bija vajadzīgs, lai pārņemtu “Latvijas Pasta” saimniecību un saprastu, kas būtu uzlabojams. Jāņem vērā, ka gandrīz puse no tradicionālā pasta pakalpojumu tirgus ir vēstules, bet to apjoms Latvijā, tāpat kā pasaulē, ik gadu samazinās vidēji par 10%. Tāpēc svarīgākais, kas jāpaveic, – jāattīsta produkti, ar ko kompensēt kritumu tradicionālajā tirgū. Pie tā arī aktīvi strādājam.

– Kādiem tieši?

– Precizējumu šeit nebūs, jo konkurenti nesnauž. Kad pienāks laiks un pakalpojums tiks piedāvāts, jūs un visi mūsu klienti to uzzinās.

– Tātad būs jauni pakalpojumi?

– Jā, ir plānoti gan jauni pakalpojumi, gan esošo pakalpojumu uzlabošana.

– Satiksmes ministrija atbrīvoja iepriekšējo pasta valdi un valdes priekšsēdētāju, “lai nodrošinātu efektīvāku “Latvijas Pasta” darbību un biznesa plānā noteikto mērķu sasniegšanu”. Satiksmes ministrs paziņoja, ka “jaunā vadība tuvākajā laikā nāks klajā ar radikālu reformu plānu”. Kāds tas būs?

– Jaunu pakalpojumu ieviešana, eksprespasta, kravu pārvadājumu biznesa attīstīšana, nekustamā īpašuma atsavināšanas aktivizēšana, mazumtirdzniecības veicināšana reģionālajās pasta nodaļās – vietās, kur nav lielveikalu un kur iedzīvotājiem šīs preces pasta nodaļās ir ļoti nepieciešamas.

 

Uz reformām attiecas arī administratīvā aparāta būtiska samazināšana un pasta pakalpojumu sniegšanas funkciju apvienošana, lai novērstu pašreizējo sadalījumu starp vairākām struktūrvienībām, bet nodrošinātu tiešām ērtus pakalpojumus un ātru pasta piegādi mūsu klientiem.

 

Šajā sakarā noteikti pārskatīsim korespondences piegādes sistēmu un vietās, kur tas būs efektīvi, iespējams, atjaunosim kārtību, kad nelielās teritorijās pastu kājām piegādā vietējais pastnieks.

– No nākamā gada pēc Eiropas Savienības direktīvas pasta tirgus tiks liberalizēts un tiks likvidēts “Latvijas Pasta” monopols.

– Patlaban monopols attiecas vēl tikai uz vēstulēm ar svaru līdz 50 gramiem. Es gan negribētu to saukt par monopolu, jo faktiski mūsu konkurenti ir iemanījušies to dažādā veidā apiet, izmantojot atsevišķas likuma nepilnības.

– No Krievijas ieved it kā makulatūru, bet no tās pārdod mēnesi vecus žurnālus… Arī sprauga likumdošanā.

– Darbības uz naža asmens: varbūt sodīs, varbūt pierādīs, bet varbūt arī ne.

– Kā pasta tirgus liberalizēšana konkrēti ietekmēs pasta klientus – laikrakstu, vēstuļu utt. saņēmējus?

– Vēstuļu piegādē klients atšķirības, visticamāk, nepamanīs, jo tās nepamana arī tagad, kad darbojas vairāki vēstuļu piegādātāji. Jau šobrīd nereti vērojamas situācijas, kad klienti sūdzas, ka pasts nav atnesis rēķinu, nepievēršot uzmanību un vienkārši arī nezinot, ka konkrēto sūtījumu piegādā kāds cits – ar vēstules saturu saistītais pakalpojumu sniedzējs pats, piemēram, namu apsaimniekotājs, vai kāda starpniekfirma. No 2013. gada klientam būs vēl grūtāk saprast, ko kurš ir piegādājis līdz viņa pastkastītei.

– Vai pastkastītē, kas ir katra privāts īpašums, vajadzētu ļaut mest iekšā arī to, ko mājsaimniecība nav pasūtījusi? Piemēram, reklāmas bukletus. Kāpēc īpašniekam jācenšas pateikt: nemetiet tos iekšā? Kāpēc nevar prasīt atļauju tajā mest šos materiālus? E-pastā no mēstulēm var atteikties, bet pastkastē – ne.

– Mēs nebūt neesam vienīgie, kas piegādā šādus materiālus, – nereti to dara, piemēram, nama sētnieks, ko oficiāli vai neoficiāli nolīgusi kāda firma. Bet jūsu priekšlikums nozīmētu, ka “Latvijas Pastam” būtu jāaptaujā visas mājsaimniecības – tātad nepilns miljons – par to, ko tās piekrīt saņemt. Tas būtu ļoti sarežģīti. Turklāt kā rīkoties situācijās, kad viens mājsaimniecībā dzīvojošais kaut ko vēlas saņemt, bet cits – kategoriski nevēlas, bet abi būs oficiāli pauduši savas pilnīgi pretējās vēlmes? Arī tagad esam saskārušies ar līdzīgām situācijām, arī ar klientu jautājumiem – kāpēc kaimiņa pastkastītē buklets ir, bet manējā – nav?

Un vēl viena nianse: jau tagad visus klientus, kas oficiāli atteikušies no “Latvijas Pasta” piegādātās reklāmas saņemšanas, iekļaujam īpašā sarakstā un viņiem šos materiālus nepiegādājam. Taču – to turpina darīt visi pārējie piegādātāji, no kuriem daļu pat nav iespējams identificēt!

 

Lai ietu jūsu ieteikto ceļu, faktiski neadresētās reklāmas piegāde būtu jāiekļauj universālā pasta pakalpojuma grozā, tomēr nespēju iedomāties, uz kāda pamata likumdevējs varētu izvēlēties iet šādu ceļu. Arī citur Eiropā nezinu precedentus, ka neadresētās reklāmas būtu izdevies izskaust.

 

– Kā darbojas “Latvijas Pasta” jaunais pakalpojums “abonē šodien, saņem rīt”?

– Šo pakalpojumu sākām piedāvāt februārī, un tagad, abonējot preses izdevumus uzņēmuma mājas lapā un pasta nodaļās, klienti abonētos preses izdevumus savās pastkastītēs var saņemt jau pēc piecām darba dienām. Šis pakalpojums gan attiecas tikai uz tiem preses izdevumiem, kas iznāk biežāk nekā reizi mēnesī, un tiem, kam pats izdevējs nav noteicis tikai pilna mēneša abonēšanu vai citus abonēšanas pieņemšanas periodus.

– “Latvijas Avīzē” saņemam pārmetumus, ka pasta nodaļas nepieņem rēķinu apmaksai, jo, lūk, esot nokavēts termiņš! Klients ceturtajā dienā braucis vairākus kilometrus, tērējies, bet pasts neņemot pretī. Vai tas ir pareizi?

– Abonēšanas brīdī ir zināmi noteikumi, ka rēķins apmaksājams trīs dienu laikā. Pretējā gadījumā “Latvijas Pasts” nevar laikā nodrošināt piegādi, savukārt laikraksts nevar paspēt nodrukāt vajadzīgo tirāžu.

– Bet vai līguma noslēgšana jau nav garantija, ka pasūtītājs samaksās? Ja ne ceturtajā, tad piektajā dienā, t. i., kad sāks saņemt laikrakstu. Ar telefona rēķiniem ir tāpat. Kad nesamaksā, tad atslēdz.

– Esam pētījuši, kā abonēšanu varētu padarīt ērtāku. Ja pieņem, ka Latvijā ir nepilns miljons mājsaimniecību, mums būtu jāpārbauda, kā mājsaimniecības nomaksā rēķinus, un šis process abonēšanas pakalpojumu vēl vairāk sadārdzinātu, jo nāktos strādāt ar parādnieku reģistriem un nesamaksātās naudas piedziņu. Mums nav tādu iespēju kā telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem – atslēgt sakarus ar vienu pogas nospiešanu –, jo esam garākā ķēdē kopā ar izdevējiem.

– Mūsu lasītāji sūrojas par atsevišķu pasta nodaļu slēgšanu. Viņi interesējas, vai slēgšana turpināsies. Kuras nodaļas šogad varētu slēgt?

– Pasta nodaļas netiek slēgtas, vienkārši pasta nodaļu sniegtie pakalpojumi turpmāk tiek nodrošināti citās telpās un tos sniedz citi cilvēki. Taču pasta pakalpojumu sniegšanas vietu skaits nemainās, to joprojām ir 624. Vietās, kur esošo pasta nodaļu darbība ir nerentabla, jo iedzīvotāju izmantotais pasta pakalpojumu apjoms ir minimāls, šo nodaļu sniegtie pakalpojumi tiek nodoti starpniecībā vai nu vietējiem komersantiem, vai arī tos turpina nodrošināt “Latvijas Pasta” pastnieki. “Latvijas Pastam” šajos apstākļos nākas meklēt optimālu modeli, kā iedzīvotājus arī turpmāk nodrošināt ar pasta pakalpojumiem, un šis sadarbības un starpniecības modelis, kas veiksmīgi darbojas arī citās Eiropas valstīs, mūsuprāt, ir izdevīgs gan iedzīvotājiem, gan “Latvijas Pastam”, gan mūsu sadarbības partneriem.

Nodaļu nodošanu starpniecībā paredz jau pirms vairākiem gadiem Ministru kabinetā apstiprinātais biznesa plāns, jo skaidrs, ka pasts, kura uzdevums ir saimnieciskās darbības nodrošināšana, nevar veikt sociālas funkcijas un ciest no tām zaudējumus.

 

Kopumā pirmajā posmā ir plānota 100 pasta nodaļu sniegto pasta pakalpojumu funkciju nodošana starpniecībā. No 1. marta jau 64 nerentablo pasta nodaļu funkcijas pilda “Latvijas Pasta” sadarbības partneri – vietējie komersanti (DUS vai veikali) vai paši “Latvijas Pasta” pastnieki. Komersanti nodrošina pasta pakalpojumus 12 no šīm vietām, savukārt pastnieki – 52 vietās.

 

– Pēc kādiem kritērijiem nodaļas tiek nodotas starpniecībā?

– Īsā atbilde: nav rentablas. Piemēram, apdzīvotā vietā, kur dzīvo tūkstotis iedzīvotāju, analizējot izmantoto pakalpojumu apjomu, izrādās, ka tas ir tikai divi trīs santīmi uz vienu iedzīvotāju mēnesī. Kopā 20 – 30 latu mēnesī, par kuriem jāuztur pasta nodaļa, jāsamaksā komunālie maksājumi un alga pasta darbiniekam, nemaz nerunājot par transporta izdevumiem šīs nodaļas apkalpošanai. Likums nosaka, ka “Latvijas Pastam” jānodrošina piekļuve universālā pasta pakalpojumam. Nododot nodaļas starpniecībā, mēs to arī darām – tikai nevis nerentablajā pasta nodaļā, bet citos iespējamajos veidos, kas nerada zaudējumus pastam.

– Ja pamazām sākat pārdot lauku pasta nodaļas, varbūt nākotnē “Latvijas Pastam” nevajadzēs savas ēkas un pārdos tikai franšīzi?

– Ir vietas, kur pakalpojumus varam nodrošināt paši, un ir vietas, kur nevaram. Daudzviet jāmaina pasta nodaļas atrašanās vieta, jo, vēsturiski pirms gadu desmitiem izveidota, patlaban tā vairs neatrodas cilvēku aktīvas plūsmas zonā. Patlaban varam vērot, ka aktīvais centrs pārvietojies no dzelzceļa uz ceļa pusi. Agrāk pasts atradās dzelzceļa tuvumā, bet tagad cilvēku plūsma novirzījusies uz galveno ielu, lielceļu. Tādējādi, pasta ēkām paliekot nomalē, zaudējam klientus. Šādos gadījumos izdevīgāk īrēt telpas cilvēku plūsmas tuvumā. Jā, mēs nododam pakalpojumu sniegšanas tiesības arī komersantiem, bet to nevar saukt par franšīzi.

– Vai tagad jau ir optimālais pasta nodaļu skaits?

– Vēl nav optimizēts. Pašlaik ir 624 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas.

– Ir tāds saraksts, kuras pasta nodaļas šogad slēgs?

– No tām simts, kuras nodot starpniecībā bija paredzēts iepriekšējā biznesa plānā, vēl atlikušās 36 vērtēsim – gaidām tautas skaitīšanas oficiālos rezultātus, jo likums nosaka obligāto pasta nodaļu skaitu atbilstoši noteiktam iedzīvotāju skaitam administratīvajā teritorijā.

– “LA” jau rakstījusi, ka atsevišķās Latvijas vietās trūkst pastnieku un nav kas piegādā korespondenci. Kad interesējamies, kāpēc nevar atrast darbiniekus, atbilde ir, ka neapmierina alga, garā darba diena, tas, ka jāizmanto savs transports utt. Vai “Latvijas Pasts” izjūt pastnieku trūkumu?

– Pastnieka darbs nekad nav bijis viegls un nekad arī nebūs, taču principā mums pastnieku netrūkst – no vairāk nekā 1500 pastnieku amata vietām patlaban vakantas ir tikai 10 – 12. Tomēr ir noteiktas teritorijas, kur šī problēma parādās, un to acīmredzot nosaka specifiski apstākļi.

Kas attiecas uz pastnieku izmantoto personisko transportu, “Latvijas Pasts” sedz gan tā amortizācijas, gan degvielas izdevumus. Protams, es būtu tikai priecīgs, ja pastniekiem, kuru vairākums ir tiešām profesionāli un atbildīgi sava darba patrioti, būtu iespējams maksāt lielākas algas. Tajā pašā laikā, kaut gan esam pārgājuši uz piecu dienu piegādi, pastnieku atalgojums ir saglabāts līdzšinējā līmenī.

 

Nevaru pastnieka algu nosaukt par augstu, taču pastnieka vidējā alga ir 232 lati mēnesī plus vēl piemaksa par pakalpojumiem, ko viņi sniedz klientiem, un tā janvārī sasniegusi vidēji 25 latus uz katru no aptuveni 1500 pastniekiem.

 

– Vai katru nedēļu pienāca sūdzības par nepiegādāto presi Ādažos, Baltezerā un Mārupē.

– Šīs teritorijas ir starp tām, kur pastnieku atrašanas problēma pastāv. Tiklīdz stājos amatā, tā arī ķēros pie tās risināšanas. Domāju, ka piegādes jautājumus šajās teritorijās beidzot būsim sakārtojuši, bet tikai pēc mēneša varēsim noteikt, cik veiksmīgi.

– Vai salīdzinoši augstākas prasības pēc atalgojuma pastniekiem Pierīgas rajonos bija iemesls nepastāvīgajām piegādēm?

– Tur ir arī citas, no pasta neatkarīgas problēmas. Mums ir pienākums piegādāt pasta sūtījumus, savukārt klientiem ir pienākums nodrošināt vietu, uz kurieni to piegādāt, – šis process ir abpusējs. Diemžēl Latvijā bieži nākas saskarties ar problēmām, ko rada korespondencē norādīto adrešu atrašana: to noformējums regulāri neatbilst nekādu normatīvo aktu prasībām, un, ja pastnieks konkrētajā teritorijā nestrādā jau ilgstoši vai pats tajā nedzīvo, zināt, kur ir kura adrese un zem kuras egles vai pie kura staba atrodas konkrēta pastkastīte, ir ļoti sarežģīti.

Vēl vairāk šos apstākļus apgrūtina stāvoklis uz ceļiem, pa kuriem jāpiegādā sūtījumi konkrētiem adresātiem un kas bieži vien ir neizbraucami. Arī šajos novados atbilstošas piegādes vietas nodrošināšana un identifikācija bieži tiek ignorēta – uzliek pastkastīšu bloku kādam apdzīvoto māju pudurim, bet uz tām nav norādes, kam tās pieder. Pastnieks uzlīmē uz pastkastītes mājas nosaukumu, bet kāds to nākamajā rītā jau ir noplēsis. Tā ir tipiska parādība jaunajiem ciematiem. Vecajā privātmāju apbūvē (Mežciemā, Purvciemā) tā nav. Jo jaunāka apbūve, jo mazāk pastkastīšu. Tas parāda īpašnieku attieksmi.

– Tātad radikālās reformas, kuras jūs īstenosiet, tiks veiktas trīs virzienos: administratīvo izmaksu samazināšana, jaunie pakalpojumi un nekustamā īpašuma efektīvāka izmantošana?

– Kardināla izmaksu samazināšana un ieņēmumu palielināšana, pārskatot pakalpojumu grozu, manuprāt, ir radikāli pasākumi. Šajā uzņēmumā administratīvo izmaksu būtiska samazināšana iepriekš nekad nav notikusi.

– Jūs tiekaties arī ar Eiropas valstu pastu priekšniekiem. Kā krīzes laikā viņi plāno optimizēt darbu?

– Ļoti līdzīgi. Arī citur Eiropā, tāpat kā visā pasaulē, tradicionālo pasta pakalpojumu apjomi krītas, daudzu pasta nodaļu darbība kļūst nerentabla un tiek meklēti ceļi, kā turpināt pasta pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus radot jaunus pakalpojumus un novēršot zaudējumus.

 

Vizītkarte

Māra Kleinberga līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar vadošiem amatiem uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas jomā. “Latvijas Pastā” M. Kleinbergs strādā kopš 2006. gada, iepriekš ieņemot Sūtījumu apstrādes un piegādes departamenta direktora amatu, kura kompetencē ir visa veida pasta sūtījumu šķirošanas un transportēšanas nodrošināšana. Iepriekš jaunais “Latvijas Pasta” vadītājs bijis direktors transporta un loģistikas uzņēmumā “Baltic Logistic Solutions”, loģistikas direktors kompānijā “Avers centrs”, Latvijas biroja vadītājs transporta un loģistikas firmā “Kuehne & Nagel Latvia”, direktors Latvijas–Vācijas vairumtirdzniecības uzņēmumā “Ro-Exim”. M. Kleinbergs ieguvis augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē. Rīdzinieks.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+