×
Mobilā versija
+11.4°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
11. aprīlis, 2018
Drukāt

Pamesti nami, nemazgāti logi un ātrie kredīti: Pastaiga pa Rīgas centru (19)

Mājas atspulgs ūdens peļķē A.Čaka ielā. Foto - Lita Krone/LETAMājas atspulgs ūdens peļķē A.Čaka ielā. Foto - Lita Krone/LETA

Zīmīgs notikums galvaspilsētas dzīvē – Rīgas pašvaldības kabinetos kārtējo reizi spriests par pilsētas simbolisko “visu graustu graustu”, bēdīgi slaveno Marijas ielas namu nr. 6. Ēka, kas ir privātīpašums, atrodas Marijas un Elizabetes ielu stūrī, vien piecu minūšu gājiena attālumā no Ministru kabineta ēkas. Savdabīga vizītkarte tiem Rīgas viesiem, kuri savai pastaigai nejauši izvēlēsies vienu no šobrīd nemīlīgākajām Rīgas ielām. Paiesim pa to tālāk Grīziņkalna virzienā! Ko mēs redzam Čaka apdzejotajā “žīdu un naktstauriņu” promenādē? Slēgti biznesi, ēku pirmajos stāvos daudzviet redzami sludinājumi “izīrē” vai “pārdod”. Par šeit dzīvojošo rocību un interesēm liecina uzraksti “lombards”, “spēļu zāle” un “ātrie kredīti”. Antikvariāti, kas nez kāpēc īpaši reklamē dzintara uzpirkšanu, aptiekas, daži pārtikas un lietoto apģērbu veikali. Tumši, gadiem nemazgāti logi, iedzīvotāju pilnībā pamesti nami. Kas zina, brīvprātīgi vai spaidu kārtā? Sajūta tāda, ka patlaban sākusies bēgšana no dažiem Rīgas centra kvartāliem, un Marijas/ Čaka iela te ir līderos. Uz kurieni – tas būtu izpētes vērts jautājums. Jaunieši un cilvēki pusmūžā, iespējams, atraduši darbu ārzemēs. Kas bagātāks, tas pārceļas uz privātmāju Pierīgā vai pērk dzīvokli “jaunajos projektos”. Daži seniori varbūt atgriezušies dzimtajās mazpilsētās. Liepājā ar malku kurināmi vienistabas dzīvokļi nopērkami vien par 7000 eiro, pat lētāk. Var mierināt sevi ar domu, ka dzīvo Krievijas imperatoru reiz iecienītā kūrortā.

Tā ir viena no Latvijas reģionālās attīstības īpatnībām, ka izteikti depresīvas zonas sāk veidoties ne vien nomaļos lauku novados, bet pašā galvaspilsētas centrā. Ko te vainot? Naudas atplūdus, kas sākās līdz ar 2008. gada krīzi, iedzīvotāju skaita samazināšanos? Tikai pa daļai. Cilvēkus atbaida arī degradētā vide – sadrupušās ielas, tukšie, nu jau dzīvību apdraudošie grausti. Diemžēl likumdošana paredz pārāk lielu auklēšanos ar graustu un neapsaimniekotu māju īpašniekiem. Pašreizējās soda naudas un paaugstinātās nekustamā nodokļa likmes nespēj piespiest rīkoties aktīvāk, atjaunot vai pārdot īpašumus. Kaut kas tāds nebūtu iespējams, piemēram, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Tur tiešām neredz nevienu graustu.

Marijas/Čaka ielas degradācija jo dīvaināka šķiet tāpēc, ka nu jau gadus piecpadsmit esmu novērojis emocionālu novēršanos no Vecrīgas. Rīdziniekus kaitina tās dārdzība un lēto lidojumu atvesto “ballīšu tūristu” radītā jezga. Bieži gadījies dzirdēt, ka “īstā”, “demokrātiskā” Rīga tagad esot ieslēgta kvadrātā starp Elizabetes, Tallinas, Valdemāra un Avotu ielu. Šī jaunā mode radīja “Miera ielas republikas” fenomenu, tās īpatnējo vidi ar galerijām, kafejnīcām un interesantajiem veikaliņiem. Bet turpat Miera ielas sākumā, blakus Vidzemes tirgum redzamas pavisam bēdīgas ainas. Jau gadiem ilgi tukša stāv greznā māja Brīvības un Matīsa ielu stūrī, vien ar “laimētavu” pirmajā stāvā. Izskatās gan, ka laimi tā joprojām nav atnesusi. Ēkas skumjajā liktenī vainīgi īpašnieki, bet nolaistais, nu jau tikpat kā pamestais Vid-zemes tirgus otrā pusē Matīsa ielai ir akmens pašvaldības dārziņā.

Var jau cerēt, ka likumdošana tiks mainīta un piespiedīs graustu īpašniekus (valsti un pašvaldības ieskaitot) rīkoties. Bet pagaidām jānovēl pašai Rīgas pilsētai investēt savā saimniecībā, padarot to pievilcīgāku un cerot uz cilvēku (un naudas!) atgriešanos. Lai gan ik pa laikam tiek apšaubīta Barona ielas atjaunošanas būvdarbu kvalitāte un naudas izlietošanas godprātība, tomēr nevar noliegt, ka pēc remonta posmā no Operas līdz Bērnu pasaulei tā kļuvusi par vienu no skaistākajām un elegantākajām Rīgas ielām. Varbūt līdzīgus projektus varētu realizēt arī Marijas/Čaka, Avotu un Brīvības ielā? Atjaunot ietves, noņemt asfaltu, uzlikt bruģi un varbūt pat palaist tramvaju, kas pirms simt gadiem brauca pa Marijas ielu. Gluži vai jāsāk ticēt, ka tieši bruģis un tramvajs ir Rīgas ielu talismani, kas agrāk vai vēlāk tām nes laimi.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Kad ieraugu šī stulbeņa un grafomāna teksta sākumu, tad tālāk vairs nelasu.

  2. Es zināju, ka pa Marijas ielu tramvajs gāja vēl pirms kara, bet to, ka pirms nieka 50 gadiem- to ne. Cik ātri aizmistam labas lietas!

  3. Tas ir tāpēc, ka Valsts pieminekļu inspekcija un Rīgas būvvalde neļauj īpašumus sakārtot! Viņi pieprasa, lai šādas miskastes turpinātu eksistēt. Pat logus un durvis neļauj mainīt, neļauj renovēt un siltināt.
    Arī slavenajam “Marijas – Elizabetes” namam ir līdzīga problēma, graustu neļauj nojaukt un uzbūvēt jaunu, bet lipināt veco puvekli. Viss centrs ir pasludināts par neaiztiekamu teritoriju.
    Otra problēma- viltus īrnieki, kuri traucē īpašniekiem īpašumus sakārtot. Pietiek, ja viens idiots katrā namā atrodas ar padomju laika līgumu, lai viss apstātos un īpašums ietu bojā…
    Tā lūk.

    • To tu protams nevari atcerēties, bet namu uz Elizabetes un Marijas ielas stūra 1988, gadā sāka remontēt Rīgas dome. atbrivoja no iedzīvotājiem, izplēsa starpstāvu pārsegumus. Daļu ielika, daļu ne. Un kad sākās totāla privatizāija, steidzīgi atgrūda īpašniecei ( ja pareizi atceros). BNu tad ar to viss sākās, nams tika pārdots un pārpārdots. Vēl jau jāatceras, ka daudz ko nopirka uzturēšanās atļauju gribētāji, kuriem Rīgas nami pie kājas. Un kamēr Rīgā nebūs kārtīga saimnieka, bet tikai sādžas sētnieki, tikmēr nekas te nemainīsies. Būs pamatā Potjomkina ģerevņa un kapu tramvajs.

  4. mājīpašnieku alkatība Atbildēt

    kā smags bumerangs ir atgriezusies pie viņiem atpakaļ. Tūlīt pēc neatkarības, mājīpašnieki, kam šādā vai citādā veidā sāka piederēt Rīgas centra nami, sajutās vareni un bagāti! Šitā laime iekritusi klēpī! Tikai vajag dabūt ārā īrniekus. Kā mēs zinām, cīnījās varonīgi, un arī dabūja. Viņus mocīja cerības uz bagātīgiem centra dzīvokļu pircējiem un īrniekiem par pasakainu summu. Rezultātā, cilvēki sāka braukt ārā, un tie cara laika māju dzīvokļi bez liftiem un pagalmiem, kas noplukuši stāvēja, vairs nevienam neliekas pievilcīgi.
    Nu jau laikam arī nekādu lielu cerību nav. Rīgas Centra īpašā gaisotne ir zudusi, tur smird pēc miskastēm.

  5. Tas tāpēc,ka Rīgai nav saimnieka,kuram interesētu Tās vēsture.Ko tad var gribēt,ja dvēselē un gara esi piederīgs pie Kremļa sienām…Kāds tur Čaks vai Jūgendstils…Bet nav jau ko gausties nākošās vēlēšanas varēs rindās stāvēt pie Saskanas urnām,jo tādi mēs esam,protams ne visi,visi nekad.

  6. Tas tāpēc,ka Rīgai nav saimnieka,kuram interesētu Tās vēsture.Ko tad var gribēt,ja dvēselē un gara esi piederīgs pie Kremļa sienām…Kāds tur Čaks vai Jūgendstils…Bet nav jau ko gausties nākošās vēlēšanas varēs rindās stāvēt pie Saskanas urnām,jo tādi mēs esam,protams ne visi,visi nekad.

  7. Pamestā Latvānija, drīz būs kā Sīrijā bez kara

  8. Redzams, ka raksta autors nezina, ka pa Marijas ielu tramvajs kursēja pirms 50 gadiem, saprotams, ka arī pirms 100. Čaka ielas segums ir dramatisks – gājējiem tur nav vietas. Kāpēc? Tāpēc, ka velosipēdisti traucas ar neiedomājamu ātrumu, arī gar sabiedriskā transporta pieturvietām. Bez brīdinājuma. Man nav saprotams, kāpēc velosipēdistiem nevar uzlikt par pienākumu savus braucamos aprīkot ar zvaniņiem. Ārzemēs visur tādi ir katram vellapēdam. Mums nevajag. Apbrīnojami. Un numuri? Arī tādi nav vajadzīgi? Cik nav notriekti gājēji, un notriecējs lielā ātrumā aizminas projām. Tāpēc, ka braucamā daļa ir vienās bedrēs un lietus laikā peļķes saturs nonāk gan uz skatlogiem, gan uz gājējiem. Sevišķi izcila vieta ir starp Tallinas un Artilērijas ielām. Šajā kvartālā no garāmbraucošo automašīnu riteņiem lido pat nelieli akmentiņi. Netālu ir skola, vai tiešām nevar reiz ierobežot nenormālos velobraucējus… Vai jānotiek nelaimei, lai tie, kas varētu to novērst, pamostos.

    • Šausmas, vai tiešām jau pirms 50 gadiem! Man likās, ka tikai pirms kādiem 45. Bet tagad mums būs tas kapu tramvajs!

  9. Mēs apvainojamies,ka krievijas pilsoņi(ceļotāji) par mūsu valsti izsakās ,briesmīgi…bet tā ir…tukša,nemazgāta ,nami noplukuši pelēki, nekas par šiem 30 gadiem nav uzlabots….un mainījies tikai uz sliktu…galvaspilsēta ceļi briesmīgi, aci nav kur uzmest ..nav…..uz ko mēs gājām 1992 gada???? sistēma nemainījās ,cilvēki izmira ,izbrauca, ….tikai izzagšanas kantori….tipa demokrātija….

  10. Briziem skatoties televzoru,lasot zimas interneta liekas ka Latvija tiek merktiecigi iznicinata.Jo nav cilveku nav problemu, Tadel cenas debesis saceltas,nodokli ari.nenemot vera vai cilveki spes samaksat,ta ir bezatbidiba.Un tai pasa laika 100 gudras galvas sev cel algas uz nebedu.Toties lauki paliek tuksi,tas nav tikai Latgale,bet ari Kurzeme.

  11. Vakar sanāca ar 16. busu izbraukt pa Rīgu. Tik tiešām nožēlojami. Kā jau rakstā teikts – aizkrāsoti logi, pārdod, izīrē, ar grafiti nosmērētas sienas….Tirgotavu uzraksti svešvalodās – pērciet, pērciet… Nekad negribētu dzīvot Rīgā… Diemžēl….

    • Pareizs novērojums un secinājums. Lai saprastu procesus , kuri notiek Latvijā , vajag analizēt lietas it kā skatoties no kremļa puses. Viss uzreiz kļūst skaidri saprotams. Lai kaut ko sačakarētu pa lielam , svarīgi ir uzņemties pasākuma vadīšanu un pildīt centra pavēles vai ieteikumus. Ja pa ceļam var ieraut kādu žūksni , aizskaitīt visu bankas kapitālu uz varen plašo un pēc tam paziņot , ka banka vairs nav – tas ir vienkārši super!

  12. Problēma jau nav namu saimniekos ,bet Rīgas domē, kas ar saviem lēmumiem paceļot Nekustamā ipašuma nodokli nesamaksājamos augstumos rada apstākļus ,kas atbaida iedzīvotājus no Rīgas centra . Un ,ja nav iedzīvotāju, izmirst arī veikaliņi ,krodziņi un citi sociālo pakalpojumu sniedzēji ,jo nav jau kam tos pakalpojumus sniegt! Vēl pavisam neilgs laiks un daļa skaistā Rīgas centra pārvērtīsies par rēgu pilsētu! Ir nekavējoties jāpieņem lēmumi ,par NĪN samazināšanu 100 un vairāk gadu vecām ēkām un tad varēs spiest ēku saimniekus sakārtot īpašumus. Vēl ir laiks ,bet tā ir gaužām maz!

  13. Kāda tur vēl Marijas iela, mums tak būs vesels jauns, moderns Skanstes kvartāls. Tukšie nami gatavoti nerezidentiem no austrumiem… bet nu vienīgi tagad tā čābīgi sanāk ar viņiem.

  14. Ne viena vien valsts globalizācijas procesa ietekmē lēnām pārvēršas par kaut kādu rezervātu, ko amerikāņu TV ņirdzīgi nodēvē par “Stankoniju”. Auseklīšu revoļūcijas 30. gadadienā noder padomāt ne tikai par paveikto, bet arī par nākotnes izredzēm turpinot virzīties pa pašreizējo valsts un sabiedrības degradācijas ceļu. Sabrukums sākās galvās…

    • Ne jau Auseklīšu revolūcija tā vaina! Cilvēki visu grib tepat un tūlīt, nepakustinot savas laiskās pleznas. Un ir zināmi kūdītāji, kuri iegalvo, ka ir slikti, nevajag neko darīt, būs vēl sliktāk. Labāk esot braukt uz turieni, kuri ir piena upes ķīseļa krastos, bet bumbieri no koka paši krīt mutē.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Cienījamais, datu subjekt!

Saeimas komisijās tiek skatīts Personas datu apstrādes likuma projekts, ar kuru paredzēts aizvietot patlaban spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Jaunais likums nepieciešams, jo šī gada 25. maijā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sāks piemērot regulu par fizisku personu aizsardzību. Saskaņā ar regulu par personas datiem tiek uzskatīta jebkura informācija, kas attiecas uz identificējamu fizisku personu (normatīvajos dokumentos tiek lietots jēdziens “datu subjekts”): vārds, uzvārds, personas kods, adrese u. c.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+