Pastiprinās sodus par noziegumiem pret valsti 34
Saeimas Juridiskā un Nacionālās drošības komisija ceturtdien vienojās iesniegt parlamentā grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti.
Likumprojekta iesniedzēji pamato, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē pastāvīgi mainās, Latvijai līdzīgi kā citām valstīm ir jāsaskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem nacionālajai drošībai.
Krimināllikuma panti, kas saistīti ar noziegumiem pret valsti, nav grozīti kopš 1999.gada.
Deputāti un drošības iestādes uzskata, ka šobrīd spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā. “Tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus,” teikts likumprojekta anotācijā.
Mūsdienās arvien retāk tiek izmantotas tiešas militāras operācijas, priekšroku dodot citām metodēm, lai savas valsts nacionālās intereses īstenotu, iegūstot ietekmi un kontroli pār citas valsts politiskiem, sabiedriskiem, ekonomiskiem un militāriem procesiem, secinājuši grozījumu autori.
“Tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt kontroli pār citu valsti, proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbību, gan nevardarbīgu, gan atklātu, gan slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm,” pausts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi izstrādāti, lai būtu iespējams vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas ir vērsts pret Latvijas pamatinteresēm vai citādu apdraudējumu valsts nacionālās drošības interesēm. Likumprojekta mērķis ir arī uzlabot valsts noslēpuma aizsardzību un novērst tā vai citas valstij svarīgas informācijas nonākšanu ārvalsts rīcībā, kas var kaitēt Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēm.
“To cik būtiska ir šāda spēja savlaicīgi reaģēt uz valsts drošības apdraudējumiem, apliecina nesenie notikumi Ukrainā – situācijas eskalācija, kad nepietiekami savlaicīga reaģēšana uz darbībām, kas vērstas pret valsts pamatinteresēm, tai skaitā no valsts iekšienes, un valsts drošību, noveda pie ļoti smagām sekām valstij un tās iedzīvotājiem,” norādījuši grozījumi autori.
Tāpat Latvijai starp NATO un Eiropas Savienības valstīm esot viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai.
Likumprojekts paplašina krimināltiesiski aizsargāto valsts interešu loku – šobrīd par noziedzīgu atzīstama vēršanās pret valstisko neatkarību, teritoriālo vienotību, valsts varu un iekārtu, savukārt grozījumi paredz kriminalizēt arī tādu darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti.
Nodarījumu sastāvi būs nošķirami atkarībā no noziedzīgās darbības, nevis apdraudētajām interesēm. Vēršanās pret jebkuru no Latvijai vitāli svarīgajām interesēm pēc būtības būs vēršanās pret Latviju kopumā.
Darbības, kas vērstas pret Latvijai vitāli svarīgajām interesēm, likumprojektā ir kriminalizētas neatkarīgi no šo darbību rakstura – organizatoriskas, vardarbības vai jebkādas citas darbības.
Pret Latviju vērstas darbības gadījumā papildsods – probācijas uzraudzība – turpmāk būs obligāti piemērojams. Šobrīd to var arī nepiemērot. Izslēgts papildsods par mantas konfiskāciju, bet palielināta brīvības atņemšana soda maksimālā robeža par nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību. Šobrīd Krimināllikums paredz, ka brīvības atņemšanu par vēršanos pret Latviju paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. Grozījumi paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
Savukārt par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti, vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu, ja tā izdarīta, pielietojot vardarbību, sods būs brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem un ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Turpmāk par spiegošanu paredzēts uzskatīt neizpaužamu ziņu, tostarp valsts noslēpuma, vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī jebkādu citu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību. Līdz šim kriminālatbildība par spiegošanu bija paredzēta tikai gadījumos, kad neizpaužamu ziņu vākšana vai nodošana notikusi ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas interesēm.
Saeimas komisiju deputāti vienojās grozījumus iesniegt Saeimā un skatīt nākamās ceturtdienas plenārsēdē.
