Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. februāris, 2013
Drukāt

Pastkastes nepiesārņot!

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Saeimas Pieprasījumu komisija nolēma nosūtīt Ekonomikas ministrijai (EM) deputātu priekšlikumus par to, kā vajadzētu risināt jautājumu, lai iedzīvotāju pastkastes netiktu pārblīvētas ar nepieprasītiem reklāmu materiāliem.

 

Deputāts Jānis Viļums (Reformu partija), kurš vadīja komisijas sēdi, uzskata, ka ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežotu reklāmas izplatītāju patvaļu, un pie šī tiesību akta būtu jāstrādā par reklāmas nozari atbildīgajai EM sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM), kurai jāīsteno valdības pieņemtās Pasta politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam. SM ir atzinusi, ka no nepieprasītajiem pastkastēs sabāztajiem reklāmu materiāliem cieš ne tikai laikrakstu un žurnālu abonētāji, bet arī pasta komersanti. Tā kā uz reklāmām nav norādīts to izplatītājs, neapmierinātie iedzīvotāji ar sūdzībām vēršas pie pasta komersantiem.

J. Viļums sacīja, ka viena no iespējām, kā tikt vaļā no makulatūras pastkastēs, ir tiesību aktā iestrādāt pantu, kas ļautu pastkastēs ievietot tikai adresētus sūtījumus, kādus patlaban cilvēki saņem, piemēram, no veikala “Stockmann”. Cita iespēja ir novietot kāpņu telpā atkritumu tvertni, kur iedzīvotājiem izmest nevēlamo reklāmu. Diemžēl vietās, kur tās jau ir ieviestas, tvertnes tiekot sabojātas vai pat nozagtas. Turklāt problēmas sagādājot makulatūras savākšana. Esot noskaidrots, ka cilvēki izlasot vai paņemot apmēram 30% no piegādātajiem neadresētajiem sūtījumiem, kamēr 70% mētājoties uz grīdas.

Deputāts Viļums sacīja, ka apspriešanas vērts ir priekšlikums par papildu nodokļa uzlikšanu reklāmu izplatītājiem, lai par šo naudu varētu iegādāties atkritumu tvertnes un savākt nevajadzīgos sūtījumus.

Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) atzina, ka nepieprasīto sūtījumu jautājumu varēja jau sen atrisināt, ja vien kāds vēlētos to darīt. Viņaprāt, nekavējoties jāpanāk vismaz tas, lai reklāmas sūtījumiem būtu autorizēts pasūtītājs. Arī SM parlamentārais sekretārs Kārlis Olšteins uzskata, ka šādiem sūtījumiem jābūt adresātam un ka politiķiem ir jāizšķiras, kurš no variantiem iedzīvotājiem būtu vispieņemamākais. Viņš gan ironiski sacīja, ka būtu interesanti uzzināt, kurai partijai pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nebūs iedzīvotāju pastkastēs nepieprasītas reklāmas. Viņaprāt, tas ir galvenais iemesls, kāpēc tik ilgi šis vezums nekust no vietas.

Iedzīvotāji ar sūdzībām ir vērsušies arī pie tiesībsarga, kurš atzinis, ka uzbāšanās ar reklāmu materiāliem ir būtiska pro­blēma un tai viennozīmīgi ir nepieciešams meklēt risinājumu. Tiesībsargs ir sazinājies arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kurš uzrauga, kā tiek ievērotas patērētāju tiesības.

Centra ieskatā nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiktu, kā tiek izplatīta neadresēta reklāma, izvietojot to pastkastītēs vai māju koplietošanas telpās.

Pie daudzu namu durvīm ir kods, bet tas netraucē tur iekļūt reklāmu izplatītājiem. Kāda kundze man pastāstīja, ka reklāmu izplatītāji kļuvuši tik nekaunīgi, ka bāžot reklāmas zem ieejas durvīm. Mājā esot nomainīts kods, un sētniece atteikusies izplatītājiem to nosaukt, bet tas viņiem nav šķērslis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+