Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. septembris, 2012
Drukāt

Pastkastes vai makulatūras vāceles?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Kaut manas daudzdzīvokļu mājas ieejas durvīm ir kods, tik un tā tas netraucē tur iekļūt nepiederošiem cilvēkiem, lai gandrīz katru dienu piestūķētu ne tikai manu, bet arī kaimiņu pastkastītes ar dažnedažādiem reklāmu materiāliem.

 

 

Nesen biju atvaļinājumā, bet, kad atgriezos, pastkastei pa virsu mētājās manis pasūtītie preses izdevumi, jo tos vairs nevarēja kastītē ievietot – tā bija pilna ar reklāmām. Izteicu savu sašutumu pastniecei, bet viņa sacīja, ka ne viņa koda numuru kādam dod, ne arī pati tās reklāmas mētā pa pastkastēm. To darot izplatītāji. Kā šo procesu pārtraukt? Iedomājos, kas notiks, kad tuvosies pašvaldību vēlēšanas. Vai tiešām šo nejēdzību nav iespējams novērst?” vaicā rīdziniece Elīna Staltmane, kura nolēmusi lūgt palīdzību arī Tiesībsargam.

Kaut gan šī problēma ik pa laikam tiek cilāta, taču rezultāta nav. 2011. gada martā valdība pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātās Pasta politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam, kur neliela daļa veltīta arī reklāmas izplatīšanai. Dokumentā secināts, ka “daudzviet reklāmas materiāli tiek atstāti dzīvojamo māju kāpņu telpās uz pastkastīšu blokiem vai samesti uz grīdas, pārkāpjot koplietošanas telpu uzturēšanas kārtības noteikumus. Kad pastkastīte ir pārpildīta ar reklāmas materiāliem, kuru starpā ir ievietoti arī pasta sūtījumi, netiek nodrošināta šo pasta sūtījumu aizsardzība, jo tie kļūst brīvi pieejami un jebkurš tos var viegli izņemt no pastkastītes kopā ar reklāmu, kas redzama pāri pastkastītes malai”. Ministrija atzīst, ka no tā visa cieš ne tikai laikrakstu un žurnālu abonētāji, bet arī pasta komersanti. Tā kā uz reklāmām nav norādīts to izplatītājs, neapmierinātie iedzīvotāji ar sūdzībām vēršas pie pasta komersantiem.

 

Lai pastkastes nekļūtu par makulatūras vācelītēm, ministrija pamatnostādnēs sola sakārtot šo jomu, labojot likumus. Kad ministrijā interesējos par solījuma pildīšanu, no komunikācijas nodaļas vadītājas Elīnas Balgalves saņēmu atbildi, ka regulējums tikšot izstrādāts, bet tas neesot šā gada jautājums.

 

Vai nākamajā gadā, jo tad būs pašvaldību vēlēšanas un nepasūtītais pastkastīšu saturs dubultosies un trīskāršosies, vēl neesot zināms. Ja Satiksmes ministrija patiešām būs ieinteresēta šim jautājumam beidzot pielikt punktu, tad līdz pašvaldību vēlēšanām likumu grozījumiem vajadzētu būt gan izstrādātiem, gan pieņemtiem valdībā un Saeimā. Pretējā gadījumā radīsies šaubas, vai apņemšanās, kas ierakstīta pamatnostādnēs, ir patiešām nopietna apņemšanās, nevis cilvēku mānīšana.

Tiesa, valstī darbojas Pasta likums, bet tas gan neaizliedz pastkastes piestūķēt ar reklāmām. Kaut gan tur noteikts, ka pastkastīte ir “saņemto pasta sūtījumu ievietošanai paredzēta lietotāja kastīte”, reklāmu izplatītāji to neņem vērā, bet iedzīvotāji uzskata, ka tādā veidā tiek aizskartas viņu īpašumtiesības. Un ne tikai. Arī tiesības uz dabai draudzīgu vidi. Tāpēc daudzi iedzīvotāji, kuriem ir apnicis savā pastkastītē saņemt viņiem neadresētus reklāmas sūtījumus, ir iesaistījušies vides organizāciju rīkotajā akcijā “Zaļie soļi”, stāsta SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja Laima Jekšiņa. Cilvēku interese esot liela, viņi dodas uz biroju Rīgā, Mūkusalas ielā 41b, lai saņemtu pastkastes uzlīmi “Neadresētus sūtījumus, lūdzu, neievietot!”, kā arī saņem to veikalos “Krustpunkts” un “Tabakas nams”. Uzlīmes izplatot arī ēku pārvaldnieki.

 

L. Jekšiņa sacīja, ka akcija nenoritot tukšgaitā, ka tai esot rezultāts, jo uzlīme tomēr atturot reklāmu izplatītājus uzbāzties ar preci, kas nav prasīta. Kamēr nebūs likumu grozījumi, kas liks reklāmu izplatītājiem prasīt atļauju iemest savu reklāmu pastkastē, tikmēr viņi netaisās to darīt paši pēc savas iniciatīvas, un akcijas organizatori plāno sagādāt līdz pat 100 000 šādu uzlīmju, lai kaut cik ierobežotu šo pašdarbību.

 

L. Jekšiņa uzsvēra, ka tādā veidā ietaupās gan papīrs, gan arī reklamētāju budžeti. Viena lielveikala ķēde katru nedēļu izdodot 500 000 reklāmas avīzes, mēnesī – vismaz 2 miljonus, bet gadā – 24 miljonus. Mūsu pastkastītēs nokļūst arī mazumtirdzniecības tīklu reklāmu materiāli. Akcijas “Zaļie soļi” organizētāji ir aprēķinājuši, ka reklāmas avīžu skaits sasniedzot 100 miljonus gadā. Katra no tām sverot apmēram 15 gramus, un kopā sanākot 1500 tonnas papīra. Lai to saražotu, ir nepieciešams tūkstošiem koku.

Iedzīvotāji zvanot arī uzņēmumiem, kas izplata reklāmas, un lūdzot izņemt savu adresi no reklāmu saņēmēju saraksta. Gandrīz visi veikalu tīkli piedāvā iepazīties ar akcijām elektroniskā veidā šo uzņēmumu mājas lapās internetā. Ja cilvēks ir devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu reklāmas saņemšanai savā elektroniskajā pastā un nav iebildis par turpmāko e-pasta adreses izmantošanu, tad uzņēmums drīkst sūtīt savas reklāmas arī šādā veidā, jo to pieļauj Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums.

Nesen man piezvanīja kāda kundze un sūrojās, ka reklāmu izplatītāji jau kļuvuši tik nekaunīgi, ka bāžot tos materiālus zem ieejas durvīm. Mājai esot nomainīts kods, un sētniece atteikusies izplatītājiem to nosaukt, bet viņi izmantojot jaunu savas uzbāzības paņēmienu. Tāpēc ar nepacietību tiek gaidīti Satiksmes ministrijas apsolītie tiesību akti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+