Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
30. oktobris, 2012
Drukāt

Pastkastes vai miskastes?

Foto - LETAFoto - LETA

Rakstā “Pastkastes vai makulatūras vāceles?”, kas “LA” tika publicēts 17. septembrī, Satiksmes ministrija vēl pauda neziņu, kad tā palīdzēs iedzīvotājiem nodrošināt pasta sūtījumu aizsardzību.

 

Ministrija Pasta politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017. gadam ir atzinusi – nav normāli, ka daudzdzīvokļu ēku pastkastes ir pārpildītas ar reklāmu materiāliem, kuru starpā ir ievietoti arī pasta sūtījumi, un jebkurš tos var viegli izņemt no pastkastes kopā ar reklāmu, kas redzama pāri pastkastītes malai. Nesen sazinājos ar ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāju Elīnu Balgalvi, lai noskaidrotu, vai šī jautājuma risināšana virzās uz priekšu un kad var gaidīt kādu iedzīvotājiem labvēlīgu rezultātu. E. Balgalve atbildēja, ka pamatnostādņu sadaļā par pienākumiem, kas ministrijai jāveic līdz 2014. gadam, neesot paredzēts veikt grozījumus tiesību aktos, lai precīzāk noteiktu pastkastītes īpašnieku tiesības un pienākumus, kā arī pastkastītes izmantošanas nosacījumus. “Līdz ar to tie uzdevumi, kas nav iekļauti iepriekšminētajā plānā, tiks iekļauti Ministru kabinetam iesniedzamajā informatīvajā ziņojumā 2014. gadā, paredzot termiņus un atbildīgās institūcijas periodā no 2014. līdz 2017. gadam,” norādīja komunikācijas nodaļas vadītāja. Izrādās, ka jautājums esot tik ļoti sarežģīts un tieši saistīts ar uzņēmējdarbības veicināšanu, ka Satiksmes ministrija to neesot iekļāvusi pamatnostādņu veicamajos uzdevumos līdz 2014. gadam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka iejaukusies Tieslietu ministrija, norādot, ka reklāmas izplatīšanu nevar uzskatīt par pasta pakalpojumu attīstības jautājumu, tādēļ šāda uzdevuma iekļaušana projektā ir apšaubāma.

“Ņemot vērā, ka projektā tiek minēta pastkastīšu īpašnieku neapmierinātība, uzdevumu veikt grozījumus un “paredzēt prasības” var interpretēt kā dažādu ierobežojumu vai aizliegumu noteikšanu, šādu regulējumu projektā nepieciešams pamatot gan no privāto, gan publisko tiesību viedokļa,” raksta Tieslietu ministrija.

SM pārstāve informēja, ka ministrijas izstrādātais Pasta likumprojekts saturēja pantu, kas noteica adresātam tiesības “atteikties no tiešā pasta sūtījumu saņemšanas, nosakot aizliegumu ievietot tos pastkastītē, uz kuras ir norāde “Tiešā pasta sūtījumus (vēstuļu korespondences sūtījumi, kas ietver arī reklāmu. – M. L.) neievietot”, taču otrajam lasījumam Saeimā šī norma no likumprojekta izslēgta. Tagad Tieslietu ministrija iesaka Satiksmes ministrijai virzīt Reklāmas likuma grozījumus, paredzot prasības, kas regulē reklāmas izplatīšanu, ievietojot to pastkastītēs.

Bet iedzīvotāji negrasās gadiem gaidīt, ka ministrijas vienosies par tiesību aktu grozījumiem, kas aizstāvētu sabiedrības intereses saņemt savās pastkastēs pieprasītas lietas, nevis nevajadzīgu makulatūru. “LA” nesen saņēma kādas lasītājas vēstuli, kurā viņa raksta: kamēr divas nedēļas atpūtusies ārpus Latvijas, viņas pastkaste bijusi pārblīvēta ar dažādu preču reklāmām, bet pasūtītie laikraksti mētājušies uz grīdas. Kamēr ministriju amatpersonas atrakstās, ka kaut kad kaut ko darīšot, lai palīdzētu cilvēkiem tikt vaļā no makulatūras pastkastēs, tikmēr tiek lūgta palīdzība tiesībsargam. Šīs iestādes Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa pastāstīja, ka Tiesībsarga birojā ir saņemts personas iesniegums par to, ka pastkastē tiek ievietoti reklāmas materiāli bez saskaņošanas ar personu. Iesniedzēja ieskatā šādā veidā tiek aizskartas personas īpašumtiesības.

R. Siliņa: “Šobrīd iesniegumu izskatām, tādēļ par konkrētu viedokli šajā jautājumā informēt vēl nevaru.” Iespējams, tiesībsargs neliks iedzīvotājiem gadiem gaidīt uz ministrijas rīcību un atradīs piemērotu risinājumu agrāk.

Latvijas Dabas fonda direktors Jānis Rozītis uzskata, ka ir nepieciešami likuma grozījumi, taču, zinot, cik lēni tie top, īpaši tie, kur aizskartas tirgotāju intereses, atliek rīkoties pašiem, uzlīmējot uz savas pastkastes veikalos “Krustpunkti” un “Tabakas nams” pieejamās uzlīmes “Neadresētus sūtījumus, lūdzu, neievietot!”. Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs pastāstīja, kopš viņš to izdarījis, nevajadzīgus sūtījumus tikpat kā nesaņemot.

Bet akciju sabiedrības “Delfi” valdes priekšsēdētājs Arnis Ozols atzina, ka šī ir ļoti nozīmīga sabiedrības problēma, kas prasa operatīvu risinājumu, jo ar surogātpastu piesārņo ne tikai pastkastes daudzdzīvokļu ēkās, bet arī interneta vidi. Tas ir likumdošanas un reklāmu izplatītāju ētikas jautājums – vai industrija akceptē kvalitatīvu vai surogātreklāmu, sacīja A. Ozols.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+