Latvijā
Sabiedrība

Pasts ātrāks kļūst digitalizējoties 16

Foto-Timurs Subhankulovs

Pasts arvien vairāk pārvēršas par e-pastu un kļūst par globālas interneta tirdzniecības preču piegādes ķēdes posmu – par šā gada jaunumiem Dziesmu svētku pasākumu starplaikā intervijā “LA” stāsta VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Dziesmu svētku gājienā pamanījām arī jūs ar karogu rokās pasta kora priekšgalā. Kādas sajūtas?

Mārcis Vilcāns: Tas man bija milzīgs personīgs pārdzīvojums. Nevarējām sagaidīt mūsu gājiena brīdi, bijām sapulcējušies pat pusotru stundu pirms noteiktā laika. Tā kā gājiens kavējās, bijām gaidījuši divas stundas, bet neviens nekurnēja. Man lielāko uztraukumu radīja vējš, jo, kad iepūta karogā, to bija grūti noturēt. Vienreiz uz Elizabetes ielas stūra iegriezās brāzma, kas sašūpoja. Tomēr tik daudz sveicinājumu no skatītājiem padarīja gājienu īsu un neaizmirstamu. Parasti no Vecrīgas līdz Skonto stadionam ceļš kājām liekas tāls, bet šoreiz tas pagāja nemanot. Saviļņojoši!

Šie ir mani pirmie pilnvērtīgie Dziesmu svētki kā dalībniekam. Esmu piedalījies arī visos iepriekšējos Dziesmu svētkos un skatījies tos, bet vairāk izjutis tos “no otras puses” – no dejotāju mēģinājumiem vai autobusiem, jo dejoja mani draugi. Manas pirmās Dziesmu svētku atmiņas saistās ar lielu notikumu, kad visiem dejotājiem autobusā izdalīja pa pepsikolas pudelei, kas tajā laikā bija retums.

Pasta koris “Dziesmu pasts” pastāv tikai pusotru gadu. Mūsu darbinieki vienkārši gribēja sanākt kopā un dziedāt. Sākumā mērķis pat nebija piedalīties simtgades svētkos, bet, kad iedziedājāmies savam priekam, nākamais mērķis jau bija kvalificēties Dziesmu svētkiem. To arī esam izpildījuši.

Latvieši ir samērā kūtra tauta, īstā dziedāšana sākas koncerta otrajā daļā vai pat pēc… Tāpēc man vienmēr gribējies piedalīties – lai svētkos varētu dziedāt no paša sākuma.

Cik no jūsu četru tūkstošu lielā kolektīva piedalās Dziesmu svētkos?

Teju simts. Mēs visiem mūsu dalībniekiem vēl papildus valsts dotajai brīvdienai esam piešķīruši papildu brīvdienu pie atvaļinājuma. Vienlaikus jārisina tik daudzu cilvēku aizvietošanas jautājums. Sākam veidot ātrās reaģēšanas brigādes, kas sastāv no pasta profesionāļiem, kuri spēj veikt gan šķirošanas, gan pastnieka darbu, kuriem ir autovadītāja tiesības un e-prasmes un kuri spēj strādāt 50 km rādiusā ap Rīgu. Viņi spēj strādāt, piemēram, šodien Piņķos, rīt – Rīgas centrā.

Ar ko pastam kā uzņēmumam sākušies Dziesmu un deju svētki?

Mūsu kurjeru dienests “Eksprespasts” visu gadu reģionos piegādājis Dziesmu svētku avīzi, turklāt, kā jau pasts, esam šos svētkus īpaši izcēluši uz mūsu emitētajiem filatēlijas izdevumiem.

Izdevām īpašu aploksni par godu tieši šiem XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI Deju svētkiem, kā arī trīs svētku tradīcijai veltītas pastmarkas sērijā “Latvijas Republikai 100”. Rīgas Latviešu biedrības namā vienkāršā, bet pacilājošā pasākumā uzstājās mūsu koris “Dziesmu pasts”, piedalījās arī daži svētku virsdiriģenti un deju virsvadītāji.

Aploksnes fona attēlu veido fragments no Dziesmu svētku kopkora fotogrāfijas. Arī visas trīs pastmarkas veltītas šiem svētkiem – uz vienas svētku Līgo karogs, kas tapis līdz ar pirmajiem svētkiem, uz otras – dejotāju pāris Bārtas tautastērpos griežas dejā, uz trešās – Dziesmu svētku virsdiriģenti ar Haraldu Medni priekšplānā. Šīs markas ir noslēdzošās simtgades sērijai, kuru, katru gadu izlaižot pa trim, sākām pirms desmit gadiem.

Mežaparkā pie estrādes dalībniekus un skatītājus gaida arī “Latvijas Pasta” stends, kurā var iegādāties mūsu jaunos filatēlijas izdevumus – lieliskas piemiņas dāvanas no unikālajiem svētkiem un Latvijas valsts simtgades.

Starp citu – izmantojot mūsu jauno interneta platformu “Pasta balodis”, ikviens Dziesmu svētku estrādē var uztaisīt pašbildi ar kori, augšupielādēt mūsu sistēmā, un mēs izdrukāsim un piegādāsim to kā pastkarti draudzenei vai vecmāmiņai laukos.

Un tagad par jaunumiem. Kādas tendences? Nesūta vēstules, bet naudu un paciņas?

Pagājušais gads ir bijis rekordgads “Latvijas Pasta” apgrozījumam – 75 miljoni eiro, un tas ir vairāk nekā pirms krīzes. Samazinās to vēstuļu skaits, kuras juridiskās personas sūta iedzīvotājiem, turpretī pēdējo divu gadu laikā fizisko personu nosūtītās vēstules un apsveikumu skaits gada nogalē stabilizējas un pat nedaudz pieaug. Tā ir laba zīme, ka iedzīvotāji novērtē ar roku rakstītu vēstuli vai apsveikumu.

Laba ziņa ir arī tā, ka šim gadam par aptuveni 14 000 pieaudzis avīžu un žurnālu abonementu skaits, sasniedzot kopā vairāk nekā 412 000. Uzskatām, ka arī pateicoties tām aktivitātēm, ko esam veikuši lasītāju informēšanai. Iepriekš abonementu skaits ik gadu stabili samazinājās.

Un, protams, e-komercija. Tas ir visvairāk augošais mūsu pakalpojumu segments, kas ik gadu aug burtiski par miljoniem vienību. Pagājušogad starptautiskās sīkpakas no ārvalstu interneta veikaliem piegādājām par 30% vairāk, un šī tendence vērojama arī šogad.

Satiksmes ministrs intervijā “LA” piesauca, ka jūs preces no Ķīnas saņemat jau ar lidmašīnām.

Sūtījumi no Ķīnas uz Eiropu tiek piegādāti pa visdažādākajiem ceļiem. Sūtījumi, ko regulāri saņemam no Ķīnas tepat, lidostas teritorijā, kuru varu redzēt no sava darba kabineta loga, ir tranzīta sūtījumi. Mūsu pagājušā gada otrajā pusē sāktais tranzītsūtījumu piegādes projekts ietver e-komercijas sūtījumu piegādi no Āzijas uz trešajām valstīm. Pagājušajā gadā apkalpojām ap divdesmit šādu lidmašīnu kravu, tostarp “Boeing-747”, kas ir lielākās šajā segmentā. Sadarbojamies ar “Alibaba Group” loģistikas uzņēmumu “Cainiao”, kas nodrošina šo preču piegādes pasaulē. Liels darbs bija jāveic, lai integrētu IT sistēmas, nodrošinātu datu savienojamību, izveidotu piegādes ķēdes. Tik dziļu integrāciju “Cainiao” veicis tikai ar dažiem partneriem pasaulē. Tas mums ir svarīgi, lai pierādītu, ka spējam strādāt ar pasaules līmeņa uzņēmumiem. Un mēs to pierādījām.

Vai datu savienojamība nepieciešama, lai gan jūs, gan klienti zinātu, kur ir konkrētā paciņa?

Izsekošanas datu saņemšana ir tikai beigu fāze. Lai sadarbība notiktu, nepieciešams visu atsūtīto preču datu imports, dažādu brīdinājumu apmaiņa, svaru pārbaudes, ierakstu pārbaudes mehānismi preču atbilstībai, svītrkodu pareiza ģenerēšana, datu nosūtīšana atbildīgajām organizācijām utt. Visus šos sūtījumus mēs apstrādājam un piegādājam tālāk ārpus Eiropas Savienības. Par savu ātrumu un piedāvātajiem risinājumiem esam saņēmuši gan “Cainiao”, gan Pasaules muitas organizācijas atzinības.

Tātad jūsu apgrozījuma rekords sasniegts, pateicoties iesaistei globālā preču piegādes ķēdē?

Jā, lielākoties. Mēs varētu dzīvot tā, kā visu mūžu raduši: piegādāt vēstules, pienest avīzes, aizvest paciņas. Bet varam sev sagādāt jaunas iespējas un sniegt globālus pakalpojumus. Mēs esam ielikuši kāju durvīs starptautiskas loģistikas ķēdes nodrošināšanā, kur nākotnē, cerams, varēsim pelnīt aizvien vairāk.

Kāpēc caur Rīgu?

Lai saprastu, kā tas notiek, izmantošu vienkāršu salīdzinājumu. Kāpēc no Krāslavas uz Preiļiem sūtījumu piegādā caur Rīgu, nevis pa taisnāko ceļu? Tāpēc, ka visai Latvijai kopumā to nodrošināt ātrāk un lētāk ir šādi. Daugavpilī neatmaksātos atvērt šķirošanas kompleksu. Tāpat globālajās piegāžu ķēdēs Ķīnas preces caur Rīgu nonāk, piemēram, Krievijā. Visbiežāk ar autotransportu, bet reizēm ar lidmašīnām. Nereti piegādes šādā veidā ir ātrākas. Viens no iemesliem, kāpēc to darām, ir arī Latvijai paredzēto sūtījumu piegāžu paātrināšana nākotnē – pateicoties mūsu sadarbībai, kontaktiem un efektīvajai datu apmaiņai, cerams, arī Latvijas iedzīvotāji Āzijā ražotās preces reiz varēs saņemt ātrāk.

Taču es noteikti gribu izcelt arī to, ko esam darījuši ārpus tranzīta moderna servisa un pakalpojumu sniegšanai mūsu klientiem. Esam daudz digitalizējuši savās sistēmās, piemēram, klienti par vienkāršiem nereģistrētiem sūtījumiem no ārvalstu interneta veikaliem tagad saņem mobilās īsziņas, ja vien uz sūtījuma norādīts tālruņa numurs, – ietaupām visu veidu resursus, tajā skaitā klienta laiku un papīru. Jau gandrīz 90 pasta nodaļās šogad būs ieviesta klientu vadības sistēma, kas pakalpojumiem nodaļā ļauj pieteikties arī attālināti no mūsu mobilās lietotnes.

Esam pārkārtojuši Pasta norēķinu sistēmu (PNS), lai, apmaksājot rēķinu, pakalpojuma sniedzējs pārskaitījumu saņemtu tās pašas dienas laikā vai, vēlākais, nākamajā dienā. Agrāk tas prasīja pat četras piecas dienas, kas dažreiz radīja maksājuma termiņa kavējumus. Esam ieviesuši arī mobilo īsziņu servisu klientiem ar PNS konta atlikumu.

Norēķini par precēm. Tagad Latvijas Banka ir ieviesusi zibmaksājumu, kad pārskaitījums var notikt momentāni. E-komercijā tam ir milzīga nozīme, ja preces saņemšanas brīdī var veikt bezskaidras naudas maksājumu un preces izsniedzējs to uzreiz arī saņem.

Rēķinu samaksā tam nav nozīmes, vai pakalpojuma sniedzējs to saņem pēc desmit minūtēm vai pēc dienas. Attiecībā uz norēķiniem par precēm “Latvijas Pasts” naudu iekasē izsniegšanas brīdī jau ļoti sen. Mums tas nav nekas jauns, šķiet, savā segmentā bijām pat pirmie, un šodien mēs to nodrošinām visplašākajā pārklājumā. Preces saņemšanas brīdī var maksāt gan skaidrā naudā, gan ar bankas karti. Nauda var ceļot lēnāk. Ja parakstāties uz mobilās ierīces, tajā brīdī sūtītājs zina, ka prece ir izsniegta un ka nauda tiks pārskaitīta.

Tagad visiem pastniekiem esat izdalījuši vied­tālruņus, uz kuriem var parakstīties?

Jā, visiem 1300 pastniekiem šopavasar iedalīts “Android” sistēmā bāzēts speciāls triecienizturīgs viedtālrunis, kurš aprīkots ar pasta darbam nepieciešamajām lietotnēm. Pastnieki tagad ir digitāli labi bruņota armija. Te ir divi aspekti: jauno tehnoloģiju izmantošana un datu apmaiņas ātrums.

Biju piesardzīgi optimistisks, kā veiksies ar jauno tehnoloģiju apguvi tik konservatīvā nozarē, kāds ir pasts. Daudzi vēl ikdienā lieto podziņu telefonu. Esmu patīkami pārsteigts, ka 70% pastnieku bija atsaucīgi un jauno ierīci apguva ātri, pārējiem vajadzēja nedaudz vairāk laika un arī palīdzēt, ko lielā mērā nodrošināja jaunākie un tehnoloģiski aktīvākie kolēģi. Līdz jūnijam mobilajās ierīcēs bija jau 1,2 miljoni klientu parakstu par preču saņemšanu. Savukārt visi mūsu kurjeri ir aprīkoti ar profesionāliem preču izsniegšanas termināļiem.

Lai cik digitāla būtu preču saņemšana, tomēr mūsu lasītājiem avīzi no rīta gribētos saņemt agrāk. Jūs intervijā pērn solījāt, ka ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā avīze būs jau līdz astoņiem rītā.

Mēs no sava solījuma neesam atkāpušies, un agrāka piegāde tiek nodrošināta aptuveni 50 administratīvajās teritorijās. Rīgā – līdz astoņiem no rīta.

Mēs pārkārtojam daudzus procesus, lai paātrinātu laikrakstu un žurnālu piegādes. Arī viedtālruņu izmantošana pastniekiem ir laika ekonomija, jo nav jāatgriežas piegādes punktā, lai reģistrētu sūtījumu. Vairākas lietas tagad risinām ar tehnoloģiju palīdzību, piemēram, piegāžu sarakstu, ko importējam telefonā. Tādējādi pastnieki maršrutā var būt vēl agrāk. Turklāt, analizējot mobilo tālruņu datus par piegādēm, iespējams, varam optimizēt darbu vēl vairāk.

Jums vēstuli rakstīja Toru Nagatsuka, bijušais Japānas vēstnieks. Viņš palicis dzīvot Latvijā un lasa “Latvijas Avīzi”. Viņš avīzi pie brokastu galda plkst. 7.30 lasījis visu mūžu – gan Japānā, gan citās valstīs. Latvijā pirmoreiz tas viņam neizdodas, un viņš to pārdzīvo. Vai nav paradoksāli – viņš dzīvo minūtes attālumā no 10. pasta nodaļas Rīgā, kur avīzi piegādā no rīta, bet pie tās viņš netiek!

Saistītie raksti

Pastnieks neiet ar vienu avīzi, viņam ir noteikts maršruts, un kāds no šīs teritorijas avīzi saņem pirmais, bet kāds ir arī pēdējais adresāts maršrutā, lai arī ne tālākais no piegādes punkta atrašanās vietas. Lielākā daļa abonentu avīzi saņem līdz 7.30, pārējie – līdz astoņiem.

Vienlaikus gribu uzsvērt, ka iespējams ir pilnīgi viss. Varam piegādāt jau sešos no rīta visā Rīgā vai uzreiz pēc diviem naktī, kad avīzes nodrukātas Mūkusalas tipogrāfijā. Jautājums: cik tas maksās un kurš par to maksās? Līdzšinējie uzlabojumi no mūsu puses ir panākti, nepalielinot pakalpojuma cenu.

Tajā pašā laikā – kad sāksim analizēt datus par pastnieku darbu no elektroniskās datubāzes, kura mums veidojas, noteikti būs secinājumi, ko un kā uzlabot.

LA.lv