×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.3°C
Marija, Marika, Marina
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
31. marts, 2018
Drukāt

Pasts “uz stundu” – vidusceļš starp uzņēmuma zaudējumiem un cilvēku ieradumiem (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas Pasts katru gadu slēdz vai reorganizē vairākus desmitus pasta nodaļu visā valstī. Daudzos novados un pagastos samazinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī pieprasījums pēc pasta pakalpojumiem. Ir pasta nodaļas, kuras dienā apmeklē vien divi cilvēki – šādas nodaļas kopumā uzņēmumam ik gadu rada vismaz 1 milj. eiro lielus zaudējumus. Taču pārmaiņas nereti izsit cilvēkus no ierastā dzīves ritma, kurā daudziem pasta nodaļa bijusi teju vienīgā vieta, kur satikties un aprunāties.

Milzu zaudējumi uzņēmumam

Ziņa par pasta nodaļas slēgšanu pirms diviem gadiem pārsteidza Gulbenes novada Beļavas pagasta iedzīvotājus. Pirmā reakcija bija noraidoša – ne iedzīvotāji, ne pagasta pārvaldes darbinieki jauno situāciju nebija gatavi pieņemt. Kādreiz Beļavas pagastā darbojās trīs pasta nodaļas, vēlāk to skaits tika samazināts līdz vienai, un visbeidzot Latvijas Pasts nolēma reorganizēt arī pēdējo palikušo nodaļu. Toreiz pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš apgalvoja, ka nepiekritīs pārmaiņām, tomēr pagājušā gada nogalē pasta nodaļa tika reorganizēta, abām pusēm vienojoties.

Latvijas Pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Danielsone stāsta, ka sākumā, kā jau uz visām pārmaiņām, cilvēki reaģējuši negatīvi – tas skaidrojams ar neziņu par turpmāko, pieradumu pie esošā: “Jāuzsver, ka Beļavas pasta nodaļa netika slēgta, tai tika mainīts darbības modelis, tas ir, darba laiks. Katru dienu tajā pašā vietā kur līdz šim, pagasta iedzīvotāji no 11.00 līdz 12.00 saņem visus pasta pakalpojumus. Šāds darbības modelis tika izveidots, pielāgojoties iedzīvotāju reālajām vajadzībām, – iepriekš Beļavas pasta nodaļā bija ļoti niecīgs pakalpojumu pieprasījums – vien kādi septiņi sūtījumi dienā, kas Latvijas Pastam radīja ik gadu 5000 eiro lielus zaudējumus. Kad izskaidrojām situāciju, ar Beļavas pagasta pārvaldi vienojāmies bez problēmām.”

Pasta nodaļas reorganizētas jau 170 Latvijas vietās, un, kā uzsver Danielsone, Latvijas Pasta darbība tiek monitorēta, analizējot klientu plūsmu. Tā kā tā ir mainīga, reorganizācija ir neizbēgama.

Pārmaiņas uz labu

2009. gadā tika slēgta viena no divām Alūksnes pasta nodaļām. “Alūksni 2” slēdza, lai samazinātu zaudējumus. Slēgtā pasta nodaļa tolaik atradās veikala “Supernetto” telpās un vēlāk tika pievienota “Alūksnes 1” pasta nodaļai, kas atrodas pilsētas centrā. Par šo risinājumu iedzīvotāji izteica sašutumu, uzsverot, ka “Supernetto” telpas bijušas gaišas, plašas, patīkamas, bet nu būs jāatgriežas sasmakušajās, nelielajās tumšajās telpās, kurās darbojas nelaipnas pasta darbinieces.

Tagad situācija ir mainījusies, un Latvijas Pasts savu Alūksnes nodaļu pārcēlis uz patīkamākām telpām, kas atrodas vienlīdz tuvu abiem pilsētas galiem. Alūksnes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka stāsta: “Iespējams, iedzīvotāji slēgšanu pārdzīvoja tādēļ, ka “Alūksnes 1″ pasta nodaļa tolaik vēl atradās šaurās, vecās un slikti uzturētās telpās, kas daudziem ļoti nepatika. Šobrīd pilsētas pasta nodaļa atrodas plašās un gaišās telpās, kurās ir vienlīdz ērti gan darbiniekiem, gan klientiem.”

Līdzīgās domās ir arī Alūksnes iedzīvotāja Rasma, kura ar tagadējo pasta nodaļu ir ļoti apmierināta: “Atceros, ka mani radi un draugi bija sašutuši par notiekošo, jo mēs dzīvojām tuvāk “Supernetto” un bijām pieraduši doties tieši uz to pasta nodaļu. Pārmaiņu dēļ bijām spiesti iet atpakaļ uz veco nodaļu – kontrasts milzīgs, skaidrs, ka nebijām apmierināti. Bet šobrīd situācija ir uzlabojusies un vienīgā pilsētas pasta nodaļa ir pārcelta uz skaistām, plašām, tīrām telpām godīgā attālumā no visiem pilsētas stūriem. Mums jau īsti nav par ko sūdzēties, bez pasta pakalpojumiem neesam atstāti – sliktāk noteikti ir tiem, kuri dzīvo pagastos.”

Visvairāk cieš mazie pagasti

Pagastos situācija nereti ir daudz nelabvēlīgāka, jo tiek reorganizētas pat vienīgās tos apkalpojošās nodaļas, radot neērtības ierastajā dienas ritmā. Jau iepriekš pieminētajā Alūksnes novadā pēdējo pāris gadu laikā ievērojamas pārmaiņas piedzīvojusi Annas, Alsviķu, Kalncempju un Mārkalnes pasta nodaļa.

Evita Aploka skaidro: “Šīs pasta nodaļas ir likvidētas, un pasta pakalpojumus pagastos darbinieks nodrošina katru dienu vienu stundu. Visas pasta nodaļas tika likvidētas tādēļ, ka tās Latvijas Pastam radīja zaudējumus. Protams, iedzīvotāji sarunās mēdz izteikt neapmierinātību, jo tagad speciāli jābrauc uz Alūksni, ja gadījumā nesanāk atlicināt laiku tieši noteiktajā dienas stundā, bet kopumā varu teikt, ka iedzīvotāji pie jaunās kārtības ir pieraduši.”

Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina stāsta, ka arī Bauskas novada iedzīvotāji jau pieraduši pie jaunās sistēmas – tur pasta nodaļas slēgtas Vecsaules, Mežotnes, Ceraukstes un Īslīces pagastā: “Nodaļu slēgšana ir Latvijas Pasta attīstības stratēģija, jo uzturēt nodaļu, kurā dienā iegriežas vien pieci klienti, ir absolūti neizdevīgi. Rakstiskas sūdzības no novada iedzīvotājiem neesam saņēmuši ne mēs, ne Latvijas Pasts.”

Vecsaules pagasta pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska uz pārmaiņām raugās pozitīvi, uzsverot, ka dzīvojam modernā pasaulē un ar šādām pārmaiņām nāksies saskarties arvien biežāk: “2017. gada rudenī tika optimizēta pasta nodaļas “Zīles” darbība, samazinot darba laiku līdz vienai stundai dienā. Iemesls – pasta nodaļas piedāvāto pakalpojumu vajadzības samazināšanās, jo dienā vidēji bija vien trīs sūtījumi. Tā ir mūsdienu laika iezīme, ka ierastos pasta pakalpojumus aizstāj un papildina e-vide – gan sūtījumiem, gan presei. Pasts iet līdzi laikam, piedāvājot mobilos pakalpojumus – pastniekus ar automašīnām un iespēju pie pastnieka saņemt daļu no pasta nodaļā piedāvātajiem pakalpojumiem. Jāatzīst, ka vairākums iedzīvotāju reaģēja negatīvi, bet negatīvisms gan nāca vairāk no tiem, kuri pasta pakalpojumus nemaz neizmantoja – pastu vajag principa pēc! Manuprāt, vienīgais mīnuss jaunajai sistēmai – jāpielāgojas ierobežotākam nodaļas darba laikam, savukārt pluss – pasta nodaļa joprojām pastāv.”

Līdzīga situācija vērojama arī Mežotnes pagastā, kur pasta pakalpojumi pieejami vienu stundu dienā. Taču, ja ir kādi sūtījumi vai ierakstītās vēstules, iedzīvotāji tāpat ir spiesti doties uz Bausku. Mežotnes iedzīvotāja Alma ar nopūtu atzīst, ka atliek vien pielāgoties: “Cilvēciskā puse, jāatzīst, netika ņemta vērā, jo mazajos pagastos pasta nodaļas ir kā sociālie centri, kur satiekamies, aprunājamies. Arī laiks, kurā varam doties uz pastu, tiek ierobežots – jāpielāgojas vienam konkrētam brīdim, un tas nav ērti. Protams, ka ir daudzi mīnusi, bet ar prātu apzinos, ka nav izdevīgi turēt pie dzīvības tādas pasta nodaļas, kurās dienā iegriežas labi ja divi cilvēki – zaudējumi noteikti ir pamatīgi. Bet, ja skatāmies no iedzīvotāju puses – ir nedaudz bēdīgi.”

Pasta nodaļas, kurām 2017. gadā tika mainīts pasta nodaļas darbības modelis no pilna spektra pasta nodaļas uz pasta pakalpojumu sniegšanas vietu

1. Alsviķu

2. Andrupenes

3. Beļavas

4. Briežuciema

5. Dabras

6. Dubeņu

7. Embūtes

8. Ērģemes

9. Iršu

10. Īslīces

11. Jaunauces

12. Jaunlutriņu

13. Jūdažu

14. Kapiņu

15. Ķūļu

16. Leimaņu

17. Lones

18. Meirānu

19. Padures

20. Pērļupes

21. Prikuļu

22. Puzes

23. Raņķu

24. Salas

25. Sprūževas

26. Stelpes

27. Strazdes

28. Strumpes

29. Vecumu

30. Viesatu

31. Virešu

32. Zīļu

 

Uzziņa

• Pasta nodaļas reorganizētas 170 Latvijas vietās

• Lielākoties pasta nodaļas netiek slēgtas, bet reorganizētas

• Reorganizēto pasta nodaļu darba laiks pagastos – 1 h dienā

• Ja ir grūtības nokļūt pasta nodaļā, klientus apkalpo viņu dzīvesvietā

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Pasts varētu uzlabot darba tempu un kvalitāti. 5 pastmarku dēl, man bija jāgaida stunda!!!! Alfas pasta nodaļā, bet tādi bruņurupuču tempi ir daudzās pasta nodaļās, ne tikai Alfas nodaļā. Ja ir tāda nenovēršama vajadzība iet uz pastu, tad laicīgi jāgatavojas bezjēdzīgai nīkšanai.

  3. Vajag ieviest kā Norvēģijā – pasta nodaļa veikalā – ērti un labi!

  4. Ir komercija ar zaudējumiem un ir valsts varas pārstāvis savā apdzīvotā vietā. Tas gribot vai negribot ir jāapvieno, ja valsts vara tajā apvidū grib sevi pārstāvēt.
    Tikai kā ar to gribēšanu un valstisko funkciju izpratni. Jā tā pāriet tikai uz komerciju- tad jau cilvēks pensionārs valstij ir neizdevīgs un tam vajag saldo tējiņu – atkritīs daudzas problēmas…Pasta lielierēdņiem ir jāsaprot – valsts teritorija un pasts ir vienots veselums.
    Protams var gadīties ka nodaļas darba laiks ir jāsaīsina ekonomijas dēļ , bet ne uz 1 stundu.

  5. Nelaime tā, ka vislielākais cietējs ir lauku pasta darbinieks, kurš uz 0,1 slodzi strādā par nabaga grašiem, par ko pat maizei neiznāk!

  6. UK arī tas pats princips,tikai tur pastnieks apkalpo vietējos iedzīvotājus reizi nedēłà. Nav jēgas uzturēt pasta nodału laukos, tikai pastā nodalłas dēł. Tàda ir realitàte, klientu paliek mazāk un mazàk, arī fotogrāfijà redzamie gumijnieki un spaiñi neizvilks pasta nodału. Laukos jáslēdz ciet visas pasta nodałas un par ietaupīto naudu jāpaceł lauku pastniekiem normàls attalgojums.
    Esmu stràdàjusi vairākās Cēsu rajona lauku pasta nodałàs, pensionàru skaits krītas, dabiskà atlase. Daži maksàjumi, labi, ja viena vēstule, pàrsvarà dienesta,presi it īpaši avīzes vispàr nepērk, daži maksājumi par elektrību.

Draugiem Facebook Twitter Google+