Pastum, pastum pietupies! Maksā, maksā negaudies! Ufo jaunā amatā. “LA” nedēļas apskats 1
CILVĒKS. Izdzirdējis vārdu “Latvija”, reiz sastapts anglis uzreiz izsaucās: “Zinu! Marians Pahars…”
Vairākas spožas sezonas Anglijas pilsētas Sauthemptonas klubā padarīja viņu slavenu futbola dzimtenē. Šobrīd M. Pahars ir Latvijas futbola valstsvienības treneris, un tur viņam pagaidām vairāk galvassāpju nekā sasniegumu, taču ne jau sporta notikumu dēļ viņš šoreiz izceļams. Runa ir par attieksmi pret valsti un valodu, kuru gaidām, bet ne vienmēr sagaidām no Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem. “Man patīk runāt latviski, skaista valoda. Otrkārt, mēs dzīvojam Latvijā, es esmu nacionālās izlases galvenais treneris. Man jāprogresē, tāpēc gribu izmantot katru iespēju, lai runātu latviski,” intervijā LTV raidījumam “Sporta studija” sacīja M. Pahars. Sporta žurnālisti jau pieraduši, ka mums ir tādi sportisti, kuri valsts valodu ignorē. Pahara priekšgājējs, futbola izlases treneris Aleksandrs Starkovs latviski tikpat kā nerunāja, hokeja valstsvienības bijušais treneris Oļegs Znaroks reiz pat atļāvās rupju piezīmi, kad preses konferencē viņu uzrunāja valsts valodā. Arī bērnu vecākiem, kas vēlas, lai viņu atvases spēlē futbolu, nākas secināt, ka šajā sporta veidā Latvijā joprojām dominē krievu valoda (ar visiem tās lamuvārdiem) – vai nu samierinies, vai meklē ko citu. Cerams, ka Marians ar savu piemēru lauzīs šo tradīciju.