Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. jūnijs, 2014
Drukāt

Ciemos Malienas saimniecībā “Ziemeļi”, kur audzē simt ārstniecības augus

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Dieviņš zāles pret slimībām mums ir nolicis pie kājām, tikai – jāpaņem. Ko citi met komposta kaudzē, mēs izmantojam. Paši audzējam un dzeram tējas, nododam dakterim Artūram Tereško un piedāvājam gadatirgos,” stāsta Malienas pagasta saimniecības “Ziemeļi” saimnieki Ināra un Roberts Zeltiņi, kuri audzē apmēram simt ārstniecības augu.

Medikamentu 
vietā – tēja


Pēdējā laikā aptiekās un citur tiek pārdoti dažādu ievestu tēju maisījumi. Zeltiņi uzskata, ka organismam vislielākais labums būs no tepat ievāktajām tējām, jo to aktīvās vielas tiks labāk uzņemtas. Kāpēc gan izmantot svešzemju augus, piemēram, Altaja žeņšeņu, ja tepat Latvijā var ievākt leizeju jeb marālsakni, kas ir tikpat vērtīga! Tā kā šis augs jāaudzē piecus gadus, Zeltiņi to ik gadu iestāda pa vadziņai.

“Reiz gadatirgū kādai sieviņai pastāstīju, ka kārklu mizas labi palīdz pret trīszaru nerva iekaisumu un galvassāpēm, un pircēji pēc tām nāca rindām vien, kaut katram mājās aiz šķūnīša kārklu pilns,” smaida Roberts. Tā patiesi esot ļoti laba manta. Ne velti no kārklu mizām sintezēts plaši lietotais aspirīns.

Ja vien nav hroniska slimība, medikamentus daudzos gadījumos var aizstāt ar ārstniecības augiem. “Kad uzmetās augonis un naktī no sāpēm nevarēju gulēt, strutas izvilka sētložņa,” pieredzē dalās Roberts. “Reiz uz rokas radās čūla, suloja vairāk nekā divas nedēļas, un roka piepampa. Saberzēju bazilika lapiņas, uzliku balto sūnu, nosēju, un jau nākamajā dienā bija labāk, un, kad to izdarīju vēlreiz, sadzija pavisam.”

Zeltiņi domā, ka, pateicoties ārstniecības augu lietošanai, cilvēki agrāk slimoja mazāk. “Mana vīramāte nesen nosvinēja 90 gadu jubileju, taču medikamentus nekad nav lietojusi. Viņa ēd ļoti pieticīgi – auzu pārslas aplej ar ūdeni un piespiež klāt ķiploku, ēd virzu un pieneņu lapas ar krējumu,” stāsta Ināra.

Katrai zālītei savs spēks


Viens un tas pats augs der pret vairākām kaitēm, turklāt pētnieki izzinājuši tikai 10% no augu īpašībām. “Naudulis ir laba Jāņu zāle vīriešiem, lai mīlas stādiņš nesavīst. Tiesa, tā nav kā “Viagra”, kas iedarbojas tūlīt,” stāsta saimnieks. “Reklāmās par diezgan augstu cenu piedāvā brīnumtabletes ar avena sativa, solot uzlabot potenci, taču tās ir visparastākās auzas!”

Holesterīna līmeni palīdz regulēt auzas, lazdu lapas un mizas. Lai mazinātu nedaudz paaugstinātu cukura līmeni, katru dienu jāapēd pa pieneņu lapai vai ziedam. Šim nolūkam ieteicams arī plostbārdis un galega, kas zied baltiem ziediem. Protams, augi palīdzēs, ja problēma nav ļoti nopietna.

Gandrene mazina augstu asinsspiedienu, taču, dzerot šo tēju, tas regulāri jākontrolē, lai nepazeminātos par daudz. Šim nolūkam noderēs arī lazdu lapas kopā ar mizām.

Aknu šūnas atjauno samaltas mārdadža sēkliņas, ko pievieno ēdienam vai ieņem ar karoti un uzdzer ūdeni, jo aknas, attīrot organismu, cieš mums visiem. Gada laikā vajadzētu uzņemt ap 300 gramu mārdadža. Bet, kad jau būs radušās lielas problēmas, šādi vairs neko nevarēs glābt.

Nieru darbības normalizēšanai palīdzēs miltenājs, sveķene, brūklene, bērzu lapas, ko var sajaukt kopā.

Sirds darbības uzlabošanai Zeltiņi iesaka vilk­ābeli, māteri, baldriānu, bet pret galvassāpēm ugunspuķi, turklāt, pēc Ināras domām, šī tēja ir arī ļoti garšīga.

Nervus labi nomierinās citronmelisa, bet brīžos, kad “riktīgi besī”, kā saka “Ziemeļu” saimnieks, vajadzīga asinszāle.

Kuņģa un gremošanas ārstēšanai noderēs vērmeles, kā arī garšaugi, piemēram, estragons un majorāns, bet ceļmallapu tēja palīdzēs pret paaugstinātu kuņģa skābi.

Aknu un aizkuņģa dziedzera darbību uzlabos rūgti augi, piemēram, vērmeles. Kad Robertam iekodusi čūska un slimnīcā ievadīts pretindes serums, strauji pazeminājusies imunitāte un saradušies augoņi, arī tad dakteris Tereško ieteicis dzert rūgtas tējas.

Pareizi lietot


Vairākas tējas, īpaši mizas, lai iegūtu auga labumu, ir jāvāra, taču vairumu pietiek apliet ar ūdeni, kas sācis mutuļot, taču nevārās. Pareizi pagatavotai tējai virspusē nostājas tāda kā eļļas kārtiņa. “Reiz viens vīrs vaicāja, vai es soļarku esot tajā iegāzis, un es sacīju: tad jau tu būsi to pareizi aplējis,” smaida Roberts.

Ar augiem, tāpat kā ar medikamentiem, jābūt piesardzīgiem un jāzina, kā lietot, piemēram, ja kumelītes aplej, tās vēderu mīkstina, taču, ja uzvāra, – padara cietāku.

Katrā zālītē ir aktīvas vielas, tāpēc tēju nedrīkst pārdozēt. Lietojot to trīs reizes dienā, skaidri jāzina, kāpēc to darām. Dzerot asinszāles tēju, nav ieteicams uzturēties saulē, jo var viegli apdegt āda, un arī svaigu to nav ieteicams apliet. Ināra, šādi rīkojoties, reiz viegli saindējusies.

Ja tēja šķiet pārāk rūgta, Roberts iesaka ēst klāt medu, bet nepievienot cukuru, jo tas dzērienu sabojās. “Pats pirms daudziem gadiem nolēmu, ka vairs nelietošu cukuru un – viss! Pēc nedēļas sāku sajust īsto ēdiena garšu, un arī organisms sāka strādāt labāk,” atzīst saimnieks.

VIEDOKLIS


Roberts Zeltiņš: “Lai nepiemestos dažādas kaites, zāļu tējas jālieto regulāri, jo tās stiprina imunitāti. Ar tabletēm organisms tiek apmānīts – sāpes mazinās, taču slimība saglabājas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+