Mobilā versija
-1.9°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
7. oktobris, 2015
Drukāt

Pašu iestiklotas lodžijas. Atbilde “LA” lasītājai

Foto - LETAFoto - LETA

Vai sodīs arī tos, kam jau ir patvaļīgi iestikloti balkoni un lodžijas? Rasma Rīgā

Kopš 2013. gada lodžiju iestiklošanu ir iespējams saskaņot vienkāršotā kārtībā.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka skaidro: “Attiecībā uz administratīvo sodu piemērošanu būvvalde norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta 1. daļā minēts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tas savukārt nozīmē – ja pārkāpums izdarīts vairāk nekā sešus mēnešus iepriekš, persona par šo pārkāpumu nevar tikt administratīvi sodīta. Tomēr arī gadījumos, kad iestājies konkrētā pārkāpuma noilgums, pašvaldību būvvaldēm ir jāpieņem lēmums par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu.” Tas nozīmē, ka nepieciešams vai nu legalizēt patvaļīgi veiktos būvdarbus, saskaņojot būvvaldē, vai arī atgriezt īpašumu tā iepriekšējā stāvoklī, demontējot patvaļīgo veikumu. Pašreiz tiek izstrādāti normatīvo aktu grozījumu priekšlikumi, kas paredzētu, ka iepriekš veikto patvaļīgi iestikloto lodžiju un balkonu legalizācija nav nepieciešama, ja veiktie būvdarbi nerada apdraudējumu sabiedrībai vai ēkas konstrukcijām. Šie Rīgas domes ierosinājumi gan ir tikai izstrādes stadijā.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+