Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. septembris, 2012
Drukāt

Pašu kartupeļu pietiks… ja nepūs


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Latvijā masveidā rok kartupeļus. Dabas apstākļi šogad samazinājuši kartupeļu ražu. “Lauku malas izslīka, visu vasaru no augsnes izskalojās slāpeklis. Zem katra kartupeļu cera šajā gadā izauguši septiņi, augstākais, desmit bumbuļi. Agrāk to bija 14.

 

 

Tātad kartupeļu kopraža Latvijā būs zemāka nekā pērn, tomēr līdz nākamajam pavasarim izaudzēto bumbuļu, visticamāk, pietiks,” teic Latvijas Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga 
Kraukle. Zemgalē profesionālie kartupeļu audzētāji rokot 30 tonnas no hektāra salīdzinājumā ar 40 tonnām citus gadus, viņa samēro. Savukārt Latgalē situācija ir labāka – tur lauki nav mālaini un ūdens no tiem ir aiztecējis, tāpēc bumbuļi spēja nogatavoties.

Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa stāsta, ka šajā sezonā vislielākās rūpes sagādās kartupeļu pūšana. “Šajā vasarā saule sildīja mazāk nekā citus gadus. Tāpēc kartupeļi bija ļoti ieņēmīgi pret sēņu slimībām. Lielāks risks ir tiem kartupeļiem, kas nav migloti ar fungicīdiem. Nevajadzētu vienā reizē pirkt un veidot kartupeļu krājumus visai ziemai. Jāatceras arī, ka kartupelim slimība parādās trešajā nedēļā pēc novākšanas,” tā L. Zariņa.

SIA “Sabiedrība “Mārupe”” aizvadītajā nedēļā bija norakti aptuveni 20% no 100 ha lielajām kartupeļu platībām. Agronome Baiba Johansone uzsver, ka mitrās vasaras dēļ īpaši aktīva bijusi cīņa pret kartupeļu lakstu puvi – miglošana notikusi piecas reizes.

 

“Pērn no hekt
āra novācām 35 tonnas bumbuļu, šajā rudenī noteikti nebūs mazāk. 
Kā ražotājs noteikti vēlamies augstāku vidējo cenu, kas patlaban ir 6 – 7,5 santīmi par kilogramu. Tomēr, saglabājoties šādai cenai, kartupeļi mums zaudējumus neradīs,” stāsta B. Johansone.

 

Viņa arī atklāj, ka kartupeļu preču produkcijas īpatsvars būšot lielāks nekā pērn. Glabātavā ir vieta līdz 5000 tonnām bumbuļu. “Sabiedrība “Mārupe”” nepārdotos kartupeļus var arī izbarot govīm, bet bojātos bumbuļus raudzēt biogāzes katlā, kā tas notika šajā pavasarī. Nākamajā gadā saimniecībā iecerēts vairāk audzēt agrās kartupeļu šķirnes – tām ir augstāka cena, mazāki naudas izdevumi par glabāšanu. B. Johansone arī stāsta, ka augu aizsardzības līdzekļi kartupeļu laukos ir lietoti piesardzīgi, tāpēc bumbuļus var pirkt arī ilgākai glabāšanai.

Kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa uzskata, ka kooperatīva biedri ievērojot gan ražas vākšanas, gan arī glabāšanas tehnoloģiju, tāpēc rūpēm par kvalitāti nevajadzētu būt. “Kartupelim gan iekšā ielīst nevaram,” piebilst uzņēmēja. Viņa teic, ka šajā gadā kartupeļu cena būs “normāla” – tāda, kas audzētājam ļaušot bumbuli nepārdot lētāk par tā pašizmaksu. Patlaban lielveikalos kartupeļi maksā vidēji 18 – 25 santīmus par kilogramu. Tirgos kartupeļus var nopirkt arī lētāk. “Šī cena saglabāsies līdz jaunajam gadam. Tālāk to ietekmēs tendences eksporta tirgos. Piemēram, lielu daļu Polijas kartupeļu patlaban ved uz Rumāniju, kur bija liels sausums. Jāņem arī vērā, ka Polijā daudzviet bija ļoti mitrs un paši audzētāji atzīst, ka viņu audzētie kartupeļi ziemu nesagaidīs,” tā E. Strazdiņa.

 

“Mūsmaju dārzeņi” patlaban ir novākuši aptuveni desmito daļu no 320 ha lielajiem kartupeļiem stādījumiem, bet daudzas piemājas saimniecības rakšanu ir beigušas. Sutru pagasta saimniece Rita Degute senču mājās kopā ar ģimeni dzīvo vien vasarā, tomēr kartupeļus aizvien audzē.

 

“Vienojos ar kaimiņiem par darījumu, ka viņi var izmantot manu zemi un par atlīdzību mūsu ģimenes vajadzībām izaudzē kartupeļus. No aptuveni 15 simtdaļām hektāra novācām aptuveni 15 maisus kartupeļu. Tupeņus stādīja vietā, kur tie agrāk nebija audzēti, tāpēc raža ir ļoti laba, bumbuļi arī skaisti. Tiesa gan, ķīmisko līdzekļu nelietošanas dēļ kartupeļi ir ar kraupi. Mūsu ģimenei šā gada izaudzētās ražas ir krietni par daudz, tāpēc nākamajā gadā kartupeļus stādīsim mazākā platībā. Tomēr no audzēšanas neatteiksimies – tas man ir ieradums kopš seniem laikiem, arī par kartupeļu kvalitāti varu būt droša,” pastāstīja Rita.

 

 

Kartupeļu audzēšana Latvijā

Gads Stādījumu 
platība (ha) Kopraža 
(tūkst. t) Ražība
(cnt/ha)
2008. g. 37 800 673,4 178,1
2009. g. 30 000 525,4 175
2010. g. 30 100 484,2 160,7
2011. g. 29 700 498,6 167,9
2012. g.* 30 000 510 170

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

* prognoze

Avots: ZM

 

 

uzziņa

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistiem š. g. 2012. gada augustā, prognozējot kultūraugu platības un ražības, lēsa, ka šā gada kartupeļu kopraža būs tūkst. t, vidējā ražība 17 t/ha (t.sk. naturālās saimniecības), savukārt saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem par atbalstam deklarētajām platībām, šogad kartupeļi ir iestādīti ~30 tūkst. ha platībā.

Joprojām turpinās kartupeļu ražas novākšana.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+