Pašu pirmo Disnejlendas karti grasās pārdot par aptuveni miljonu dolāru 0
Izstādīta un drīzumā izsolē nonāks unikāla Disnejlendas karte, pie kuras veidošanas 20. gadsimta 50. gadu sākumā līdzdarbojies pats Volts Disnejs, raksta pasaules mediji.
Par kartes atklāšanu un nonākšanu izsolē paziņojusi Van Ītona galerija. Karte tapusi laikā, kad parks vēl bija tikai ideja Volta Disneja un viņa brāļa Roja galvā, tā tika uzzīmēta, lai ieinteresētu potenciālos investorus. Grūti noticēt, ņemot vērā, ka izklaides parku no tā atklāšanas līdz šim brīdim apmeklējuši vairāk nekā 600 miljoni cilvēku, ka ieguldītāji savulaik skeptiski purināja galvu un teica – šī ideja nav dzīvotspējīga.
20. gadsimta 50. gadu sākumā Volts Disnejs bija pazīstams ikvienā mājā, kurā vien bija televizors. Bija tapuši nemirstīgie Mikijs un Donalds Daks, apburošā “Sniegbaltītes un septiņi rūķīši”. Ideja par tematisku parku Disnejam ienāca prātā, netālu no savas dzīvesvietas vērojot bērneļus, kuri parkā braukāja karuselī. 1952. gadā mākslinieks ķērās pie idejas īstenošanas. Nespēdams iegūt līdzekļus no savas studijas, Volts Disnejs aizņēmās, cik vien varēja, ieķīlāja savu māju, bet saprata – bez palīdzības no malas neiztiks.
1953. gada 26. septembra rītā – tā bija sestdiena – Volts Disnejs piezvanīja draugam un agrākajam studijas māksliniekam Herbam Raimenam, lai palūgtu uzzīmēt vienu no visu laiku svarīgākajiem kinoindustrijas zīmējumiem. Herbs bija pieradis pie liela apjoma darbiem un saspringtiem grafikiem, tomēr, kad Disnejs pateica, ka viņam nepieciešams iecerētā izklaides parka skats no putna lidojuma – turklāt jau pirmdienas rītā, – Herbs uzskatīja, ka šādu darbu paveikt nav iespējams. Abi vienojās strādāt visu sestdienu un svētdienu, kamēr darbs būs pabeigts.
Disnejs to vēlāk atcerējās kā “pazaudēto nedēļas nogali”. Viņš detalizēti stāstīja, un Herbs zīmēja, pirmo reizi acij atklājot iecerēto parku. Sadarbības rezultātā tapusī karte tika izmantota sarunās ar investoriem, bet starp tām tā karājās studijā pie sienas, lai iedvesmotu darbiniekus un arī pašu Voltu Disneju.
Sarunas ar bankām izrādījās neveiksmīgas, taču investēt līdzekļus brāļu Disneju idejā piekrita studija “ABC” – pretī viņi vēlējās pieeju Disneja filmām un Disnejlendas televīzijas šovu, kuru vadītu pats Volts Disnejs. Līgums tika parakstīts, un finansiālā ziņā to neviens cits televīzijas līgums vēl joprojām nav pārspējis.
Disnejlenda tika atklāta 1955. gadā. Bija tapuši jauni un izskatīgāki reklāmas materiāli. 1955. gada martā jauns Disneja studijas darbinieks Greneids Karens pamanīja oriģinālo karti un palūdza Voltam, vai drīkst to paturēt piemiņai. Volts, kuram bija izveidojušās draudzīgas attiecības gan ar Karena vecākiem, gan Karenu pašu – viņš tam neparastā vārda dēļ bija devis iesauku “šrapnelis” (vārdu spēle, – “Grenade” angļu valodā nozīmē “granāta” – L.K.), atļāva viņam karti, kura mētājās biroja stūrī, paņemt.
Karens saglabāja karti kā mīļu piemiņu, nenojaušot, cik tā svarīga Disnejlendas vēsturē. 60 gadus tā nav tikusi izstādīta. Līdz par 24. jūnijam kopā ar aptuven tūkstoš citiem ar Disnejlendu saistītiem priekšmetiem tā izstādīta Van Ītona galerijā Kalifornijā, bet 25. jūnijā nonāks izsolē. Tās sākumcena tiek lēsta no 750 000 līdz miljonam eiro, tādējādi karte ir visvērtīgākais jebkad pārdotais Disnejlendas artefakts.
