Latvijā
Politika

Ģirts Vikmanis: Kā “Saskaņa” mēģina no mušas uzpūst Eiropas mēroga ziloni 1


Nils Ušakovs
Nils Ušakovs
Foto: Ieva Makare/LETA

Eiropas Sociālistu Partija (PES) izplatījusi paziņojumu, kurā “stingri nosoda kaitējošo Latvijas valdības pārstāvja iejaukšanos mūsu biedra sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vēlēšanu kampaņā”.

Izklausās dramatiski, taču, ja iedziļinās, nākas secināt, ka PES ir vai nu maldināta, vai pati iesaistās Latvijas politiskajā cīņā ar negodīgām metodēm. Jo stāsts nav par kādiem satriecošiem demokrātijas ierobežojumiem Latvijā, bet vien par sīkām viltībām.

Atgādinājumam – “Saskaņa” pirms laika kļuva par PES pilntiesīgu locekli un tagad šo faktu atgādina, kur vien iespējams, lai spodrinātu savu tēlu. Tomēr izrādās – tas vēl nav viss.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja par Ušakova sūdzību, ka pagājušonedēļ uz restorānu “Ķirsons” Berlīnē, kur vajadzēja notikt “Saskaņas” aģitācijas pasākumam, esot atnācis kāds Latvijas vēstniecības Vācijā darbinieks un draudējis ar Vācijas policiju un arestiem. “Saskaņas” līdera interpretācija – tas it kā esot ārlietu ministra Rinkēviča (kandidē no “Jaunās Vienotības” saraksta) rīkojums, lai, izmantojot administratīvos resursus, ieriebtu politiskajiem konkurentiem.

Latvijas vēstniece Berlīnē Inga Skujiņa paskaidroja, ka “Saskaņa” gan ignorējusi Vācijas Ārlietu ministrijas izdoto notu par to, kā Vācijā piesakāmi ārvalstu aģitācijas pasākumi, tomēr neviens diplomāts šo pasākumu neesot mēģinājis izjaukt.

Labākais pierādījums ir tas, ka pasākums restorānā notika un Ušakovs varēja ielikt bildes interneta sociālajos tīklos.

Tagad nākas secināt, ka “Saskaņa” viesošanos Berlīnē izspēlē pēc scenārija “Lielāks efekts, ieguldot pēc iespējas mazāk līdzekļu” jeb, tautas valodā runājot, – no mušas izpūšot ziloni. Vispirms vārdiski uzbrukumi Rinkēvičam, solījumi vērsties ar iesniegumu KNAB un Ģenerālprokuratūrā, un nu arī mēģinājums izraisīt starptautisku skandālu, pasūdzoties “lielajam brālim” – PES.

Un tieši te rodas jautājums, par šīs grupas kompetenci, pārbaudot informāciju, pirms nākt klajā ar apgalvojumiem. Paziņojumu PES, šķiet, izplatījusi impulsīvi, paļaujoties uz partnera – “Saskaņas” – stāstu.

Mazais brālis pasūdzas lielajam, ka Berlīnes pagalmos sastapies ar draudīgiem puišiem, kuri viņu iedzinuši stūrī un draudējuši.

Tas, ka “sīkais” pats bijis lecīgs un meklējis iespēju izkauties, protams, tiek noklusēts. Pieaudzis vecākais brālis vispirms noskaidrotu, kas patiesībā noticis, nevis skrietu pārmācīt “sliktos” puišus. Taču PES pēc sūdzības uzreiz steidz izteikt nosodījumu Latvijas valdībai. Diez vai pēc ilgāka laika politiskajās aprindās atcerēsies par konflikta būtību, bet par to, ka it kā “Saskaņai nodarīts pāri, – gan.

Saistītie raksti

PES ir daudzi “Saskaņas” sabiedrotie – Vācijas Sociāldemokrātiskā partija, Bulgārijas sociālistu partija, Zviedrijas sociāldemokrāti un arī Norvēģijas Darba partija un citas Eiropas kreisās partijas. “Saskaņa” savās reklāmās iepriekš izmantojusi PES internacionāles politiķus – tajās pabijis Zviedrijas premjers Stefans Lēvens un Bulgārijas sociālistu partijas līderis Sergejs Staniševs.Bet caur Norvēģijas Darba partiju Nils Ušakovs vēl pērn mēģināja sarunāt tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.

Protams, ārzemju politiķu “lietojums” reklāmās un uzrunām kongresam var radīt iespaidu, ka “Saskaņa” darbojas Eiropas mērogā, bet tad jājautā – kāpēc ārzemju politiķiem ir tik nozīmīga loma, ja runa ir par Latvijas politiku? Kāpēc kampaņās jāķeras pie “ārpakalpojuma”? Tagad var saprast, ka “Saskaņa” pie katras sīkākās iespējas skries sūdzēties PES. Taču, ja to izmanto vēlēšanu cīņā, tad PES pārmetumus var vērtēt kā iejaukšanos Latvijas vēlēšanu procesā. Ironiski, ka PES savā paziņojumā uzstājas pret administratīvo resursu izmantošanu, lai gan ar to pati kļūst par šādu administratīvo resursu instrumentu vienas partijas rokās.

LA.lv