Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. februāris, 2013
Drukāt

Pašvaldība palīdz pārdot izaudzēto


Foto - Ilva MisiņaFoto - Ilva Misiņa

Beverīnas novada pašvaldība ir viena no retajām Latvijā, kas mazajām saimniecībām un nelielo apjomu ražotājiem palīdz realizēt produkciju. Beverīnas novads ir arī pirmais, kas Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā izveidojis kooperatīva “Beverīna Agro” stendu un tur pārdod tikai savā novadā audzēto.


Pirms pusotra gada novada izpilddirektors Sandris Brālēns “Latvijas Avīzei” stāstīja par ieceri dibināt šādu pašvaldības kooperatīvu ar mērķi apvienot novada ļaudis, mudināt viņus darboties un pelnīt pašiem. Kooperatīvs “Beverīna Agro” darbojas, un Sandris Brālēns dalās pieredzē, cik grūti bijis tikt līdz idejas piepildījumam.

“Pašvaldība uzņēmās tādēļ, lai, rūpējoties par dokumentu kārtošanu un administrēšanu, sekmētu saimnieciskās darbības attīstību, padarītu kooperatīva dibināšanas birokrātisko pusi vienkāršāku. Ja to grib izdarīt viens pats, tad problēmu ļoti daudz. Taču kooperatīvs reiz ir lieta, kur tieši pašvaldība var vislabāk palīdzēt. Tāpat uzņēmāmies arī vidutāja lomu ar Centrāltirgu.”

Lai pašvaldība idejas varētu atbalstīt finansiāli, izveidota institūcija “Lauku novada biznesa inkubators” un “Beverīnas kopdarbības asociācija”. Koncepcija līdzīga kā pilsētu lielajos biznesa inkubatoros – palīdzēt jaunajiem censoņiem sākt uzņēmējdarbību un sekmēt ne tikai kooperatīva, bet arī citu biedrību darbības sākšanu.

Asociācijai deleģēta funkcija rūpēties par saimniecisko aktivitāti un palīdzēt risināt grāmatvedības, finanšu vadības, mārketinga, līgumsaistību, juridiskos un daudzus citus jautājumus.

 

Kopdarbības atpazīstamībai

Laikā, kad vēl tikai runāja par kooperatīva ideju, pašvaldības vadītājs Māris Zvirbulis izteicās, ka tam vajadzētu kļūt par Beverīnas novada vēstniecību Rīgā. Tas ir piepildījies, jo stendā Centrāltirgū pārdod ne tikai burkānus, medu, bietes un tā tālāk, bet dažādos veidos iepazīstina arī ar novadu.

Sandris Brālēns uzsver, ka tādēļ nosaukumā ir gan “Beverīnas novads”, gan “Beverīna Agro”: “Mums nav vajadzīga reklāma tikai reklāmas dēļ, bet gan lai šī reklāma nestu reālu labumu iespējami plašākam cilvēku lokam novadā. Mūsu mērķis ar kooperatīvu kā saimnieciskās darbības formu, ko atbalsta novads, panākt, lai Latvija iepazīst novadu, kurā ir kopdarbība. Atbalss jau ir – mūsu pieredzi vēlas iepazīt daudzas pašvaldības. Sagaidām, ka vasarā pie mums atbrauks arī tie, kam interesē apskatīties, kurā ābelē aug garšīgais Beverīnas ābols, kāda izskatās piparmētra, kas vēl nav tējā pārvērsta, un tamlīdzīgi. Šiem interesentiem pie reizes parādīsim arī novada skaistākās vietas un stāstīsim par vēsturi.”

Uz jautājumu, kādēļ tik maz ir valstī labu, praktisku piemēru, izpilddirektors atbild: “Ir tāda lieta kā publiskās un privātās tiesības. Privātajās tiesībās var darīt visu, kas nav aizliegts. Publiskajās tiesībās var darīt to, kas ir uzrakstīts, bet diemžēl īsti nav pateikts, kā stimulēt saimniecisko darbību novada teritorijā.

Sanāk paradokss – mēs jūtam, ka un kā tas jādara, bet, ja gribam darīt, ir vajadzīga pašvaldības vadības un katra konkrēta pašvaldības darbinieka uzdrīkstēšanās nevis lasīt likumā uzrakstīto, bet tulkot likumu un darīt to, kas mums ir nepieciešams.

Tādēļ es mudinu atbildīgos Rīgā ministrijās ieklausīties lauku pašvaldībās un vairāk piepalīdzēt mums iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanā. Tad var aizraut līdzi arī citus. Bet, protams, pašvaldībai ir jāuzņemas lielākais slogs – administratīvo lietu kārtošana. Tam, kurš līdz vēlam vakaram ņemas pa saviem dārziem un tīrumiem, nav laika iedziļināties likumos, lēmumos, nepārtrauktajos to papildinājumos un izmaiņās.”

 

Veiksmes stāsta turpinājums

Nākamais kopdarbības solis būs pašvaldības līdzfinansējums pārstrādei, jo ar svaigiem dārzeņiem vien konkurenci neizturēt. Varbūt radīsies pat nišas produkts, jo plānojas sadarbība ar Rouges pašvaldību Igaunijā par meža bagātību iegūšanu un, piemēram, marinētu beciņu gatavošanu. Tiek domāts par lauksaimniecības un meža produkcijas tirgiem ārpus Latvijas un Igaunijas.

Patlaban tiek kārtoti dokumenti uzņēmumu reģistrā kooperatīvam “Beverīnas zeme”, lai labāk apsaimniekotu novadā esošās privātā meža platības un risinātu jautājumus par meliorācijas sistēmu uzturēšanu gan mežos, gan lauksaimniecības zemēs.

Šis kooperatīvs rūpēsies arī par novada ceļiem. Ir divi karjeri, no kuriem var nodrošināt granti seguma atjaunošanai. Tie, kuri iesaistīsies pašvaldības ceļu sakārtošanas darbos ar savu tehniku vai citu palīdzību, saņems granti privāto mājas pievedceļu labiekārtošanai.

Noteikti vajadzīgs izveidot daudzdzīvokļu māju īpašnieku kooperatīvu, un tam administratīvi atkal varēs palīdzēt pašvaldība.

Vēl ir biedrība “Beverīnas ūdeņi”, kurai pašvaldība deleģējusi apsaimniekot četrus ezerus un Abula upi.

 

Arī topinambūrus 
un mārrutkus

Edvīns Ķemme ir pašnodarbinātais un bijis viens no rosinātājiem “Beverīna Agro” izveidošanai: “Plāns bija jau sen, vajadzēja vien atbalstu no pašvaldības. Nu 14 kooperatīva biedri līdz Rīgai esam tikuši, un mums jāpārliecina pircējs, ka tieši mūsu prece ir vislabākā.”

Edvīns savāc kooperatīvā ražoto produkciju un ved uz Centrāltirgu. Ar vienu reisu stendam tiek piegādāts apjoms ar aprēķinu, lai nedēļas laikā visu izpērk. Pagaidām tas izdevies. Droši vien kaut kas mājās būs jāpārved tad, kad sāksies lielā konkurence ar svaigiem dārzeņiem.

Pagaidām, piemēram, arī lociņus notirgojot vien kādus trīs kilogramus, jo piedāvājums tirgū liels. Par labu rezultātu uzskatāms tāds, ja no katra kooperatīva biedra nedēļā aizvestos desmit kilogramus dārzeņu izpērk līdz pēdējam.

Ir dzirdētas iebildes, ka Centrāltirgū “Beverīna Agro” varētu piedāvāt plašāku sortimentu, ja stendu būtu atvēruši agrāk, nevis tikai vēlā rudenī. Edvīns tam piekrīt: “Par kooperatīvu sākām runāt jau pērn ap šādu laiku. Diemžēl daudzi sapulces ignorēja un iespēja nodibināties juridiski bija tikai vasarā. Tagad gan jau spriežam par sortimentu šai sezonai. Tirgum ir vajadzīga daudzveidība, un tādēļ nevar visi audzēt tikai ķirbjus un kabačus.”

Tiek uzklausītas arī pircēju vēlmes. Rīdziniekiem garšo topinambūri, mārrutku saknes, žāvēti āboli. Ļoti novērtē tējas, jo izprot, ka Beverīnā noteikti ir tīrāka daba nekā Rīgas tuvumā.

Edvīns ir arī pārstrādes ceha atbalstītājos. Ar plikiem dārzeņiem vien stendu nenoturēs, vajadzīga pievienotā vērtība, un tie būs šie pārstrādes produkti. Īpaši, ja izdosies ideja par meža ogu un sēņu konserviem. Ar tādiem “Beverīna Agro” varētu iepriecināt pat latviešus Īrijā, jo no turienes jau sen taujā, vai nevar atsūtīt dzērvenes un gailenes.

Tā kā Centrāltirgū Beverīnas stenda pamatprece ir dārzeņi, tad tiem arī procentuāli lielākais uzcenojums. Piemēram, kilograms burkānu maksā 35 santīmus, īpašnieks saņem 23 santīmus. Kad tirdzniecība būs sekmējusies, šī starpība droši vien samazināsies par labu audzētājam. Visdārgāk stendā pārdod medu un mājamatniecības ražojumus. Februāra sākumā nodibināta arī biedrība “Beverīnas amatnieki”, kas sadarbosies ar “Beverīna Agro”. Pašvaldība šādas kopdarbības sākšanai un veicināšanai piešķīrusi finansējumu.

 

Fakti

Kooperatīva priekšrocības

Aktivizējusies saimnieciskā rosība novadā.

Individuāli darbojoties, grūti sagatavot nepieciešamo piedāvājumu tirgotājiem un pārstrādātājiem.

Ar pašvaldības atbalstu iespējams iekārtot tirdzniecības vietas un izveidot produkcijas tirdzniecību interneta veikalā.

Iespēja slēgt vienošanos ar pašvaldību par produkcijas realizāciju novada izglītības iestādēs.

Iespēja realizēt produkciju ārvalstīs.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+