Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. aprīlis, 2012
Drukāt

Pašvaldība veido kooperatīvu iedzīvotāju vajadzībām

malka_leta

Beverīnas novada pašvaldība šomēnes plāno izveidot kooperatīvu, lai lētāk un ātrāk paveiktu tos darbus, kas nepieciešami iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai.


 

Jau pērn sākti kārtot dokumenti un atļaujas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Latvijas Pašvaldību savienībā un, ja viss noritēs atbilstoši iecerētajam, aprīlī potenciālie biedri un novada deputāti varētu lemt par kooperatīva nodibināšanu. Atbilstoši likumam, vispirms tiek izveidota pašvaldības kapitālsabiedrība, kas tālāk dibina kooperatīvu. Saplānots arī jau pirmais vasarā veicamais kopīgais darbs – siltumapgādes nodrošināšana ar pašu teritorijā iegūtu malku. Tas nozīmē, ka vairs par augstu cenu kurināmais no dažādiem ražotājiem, kas sadārdzina pakalpojumus, iepirkts netiks.

Viens no kooperatīva idejas autoriem, Beverīnas novada izpilddirektors Sandris Brālēns, uzsvēra, ka pietiek pārmest valdībai un bļaut, cik viss slikti, bet ir jāsāk sarunāties, plānot un darboties pašiem uz vietas: “Kooperācija ir veids, kā meklēt risinājumu, mudināt, dot cerību un reizē praktisks pierādījums iespējai dzīvot labāk. Vispirms mēs esam ieplānojuši divus lielu darbus, kas būtu jāsāk īstenot tuvākajā laikā. Jau pieminētā kurināmā sagāde un novada ceļu remonts. Vajadzētu atjaunot grants segumu ap 150 kilometru posmā. Viens variants ir ļoti dārgs un ilglaicīgs: meklēt Eiropas atbalstu, maksāt par projekta izstrādi, veikt sarežģītu iepirkuma procedūru un, kas zina, cik kvalitatīvs beigās vēl sanākt galarezultāts.

Otrs variants – ja ir kooperatīvs, ir ievērojami lētāks. Ar to tehniku, kāda nu katram biedram ir, no pašvaldībai piederošā grants un smilšu karjera savedam ceļiem materiālu, noslēdzam līgumu ar ceļu būves speciālistiem un viņi veic specifiskos darbus. Galarezultātā labums visiem – kā novadam, tā kooperatīva biedriem, jo viņi granti dabūs arī privāto ceļu salabošanai. Toties morālajā ziņā cilvēkos radusies pārliecība, saimnieciskā rosība, ka, lūk, kopā varējām, un valsts ekonomiku šāda rīcība jau nu noteikti negraus.”

 

Patlaban Beverīnas novada kooperācijai iezīmēti pieci virzieni, kam attiecīgi veidos rīcības grupas ar atbildīgajiem. Par pirmajiem diviem jau radusies zināma skaidrība, tādēļ nākamā aktualitāte būs palīdzēt savu saražoto produkciju pārdot mājražotājiem, amatniekiem un nelielām zemnieku saimniecībām.

 

Novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis arī atbalsta šo ideju: “Cilvēks labprāt kaut ko audzētu, ražotu un pārdotu, bet atduras pret šķēršļiem: nav vietas, kur uzglabāt, lai produkcija nezaudē kvalitāti, nevar nodrošināt pirmapstrādi, grūti iekļūt tirgū, dārgi iznāk pat braucieni uz šo tirgu. Tāpēc pašvaldība kooperatīva ietvaros plāno piesaistīt investīcijas, izveidot produkcijas glabātavu, nokārtot fasēšanu, varbūt pat nelielu pārstrādi, transporta pakalpojumus un realizāciju. Tas taču būtu skaisti, ja, piemēram, Valmieras vai kādā citā tirgū ir stends ar uzrakstu, ka svaigie, garšīgie un kvalitatīvie produkti ražoti Beverīnā. Ar laiku varbūt rastos pat tikai šim novadam raksturīgi nišas produkti. Savukārt kooperatīva biedriem ir personiskais labums, ienākumi un atkal sajūta, ka viņi ir vajadzīgi un noderīgi.”

Lai ideja nepajuktu, vēl lāgā nesākusies, Beverīnā atšķirībā no daudzviet ierastās kooperatīvu dibināšanas prakses neplāno sākt ar biedru naudu savākšanu un vadības izveidošanu. Protams, būs nepieciešami gan jurista, gan grāmatveža, gan citu jomu speciālistu pakalpojumi, jāorganizē semināri, taču vismaz pusotru gadu to visu par sava budžeta līdzekļiem nodrošinās pašvaldība, no biedriem iekasējot vien simbolisku summu. Vēlāk, kooperatīvam attīstoties un uzplaukstot, citādas kļūs arī šīs attiecības, bet pagaidām primārais mērķis ir iekustināt cilvēkus domāt, darīt un ticēt, ka lauki var atdzīvoties un uzplaukt.

Sandra Brālēna optimistiskākās prognozes ir, ka reāls, taustāms labums kooperatīva katram biedram atbilstoši ieguldītajam darbam varētu sākt nākt pēc gadiem četriem pieciem: “Es paredzu, ka tad kooperatīvā būs iesaistījušies vismaz 90 procenti iedzīvotāju. Mēs līdzīgi kā Garlība Merķeļa 1830. gadā tulkotajā aprakstā būsim zeme, kur sijā zeltu, kur nekritizē augstākstāvošo vadību un negaida, ka atbrauks mecenāts ar naudas maisu, bet meklē risinājumu un ir saimnieki paši.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+