Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. aprīlis, 2012
Drukāt

Pašvaldībām dota neierobežota vara manipulēt ar NĪN

lantsmane_km_10

Jau pēc Kalngales iedzīvotāju pirmās vēstules ministrijām, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam viņu zemei un mājām kadastrālo vērtību samazināja par 30%, bet nekustamā īpašuma nodoklim šogad Carnikavas novada dome noteica pieauguma ierobežojumu 25%.

 

Un tomēr kalngalieši nerimstas un saraksti ar valsts amatpersonām nolēmuši turpināt, šajā darbā iesaistot arī sabiedrisko attiecību cilvēkus. Ir tikai divas iespējas – vai nu cīnīties par taisnīgiem un samērīgiem nodokļiem, vai arī ļaut izlikt sevi no mājām, saka kalngaliete juriste Anita Lancmane.

– Es vēlos izteikt pārmetumus ne jau Carnikavas novada domei, bet gan tai sistēmai, kas tik nopietnas lietas kā pret indivīdu vērstu nodokļu politiku uztic pašvaldībām. Līdz šim 25% nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums amortizēja sociālo slodzi. Daudzas pašvaldības šogad ir izstrādājušas dažādus principus, pēc kuriem piešķirt nekustamā nodokļa atlaides, tā izlīdzinot nodokļa apmēru konkrētai mājsaimniecībai, taču citas – tikai palielināja spriedzi. Pateicoties šiem atvieglojumiem, daudzi Latvijas iedzīvotāji vēl neaptver, kādu nekustamā īpašuma nodokļa slogu valdība viņiem ir paredzējusi.

Un kāds tas ir?

– Finanšu ministrija raksta, ka, sākot ar 2013. gadu, pašvaldības varēs ar saistošajiem noteikumiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 0,2 līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Atgādinām, ka pašreiz ēkām tā ir 0,2 – 0,6 %, bet zemei 1,5%. Tātad 2013. gadā nekustamā īpašuma nodoklis var pieaugt pat piecpadsmit reizes. Viss ir atkarīgs no pašvaldības lēmuma un indivīds ir bezpalīdzīgs šajā situācijā.

 

Viens no vēstulē minētajiem piemēriem ir Jura R. ģimene – vidēja lieluma vienģimeņu māja, divi pieaugušie, divi mazi bērni, bankā aizņēmums un 1000 latu gadā nekustamā īpašuma nodoklis. Pieskaitīsim arī ienākumu nodokli un mājas apsaimniekošanas izdevumus, ko Juris R. spiests maksāt.

 

Tik neadekvāti augsta kadastrālā vērtība Jura R. nekustamajam īpašumam noteikta tādēļ, ka visa platība ir noteikta kā vienģimeņu māju apbūves teritorija. Apstāklim, ka ievērojamu teritorijas daļu aizņem dīķis, nav nozīmes. Esot pieļauta kļūda 2005. gadā izdotajā administratīvajā aktā, ar kuru noteica zemes lietošanas mērķi un te nu ir sekas… Bet, lūdzu, padomājiet, kas iegūs, ja no mājas tiks izlika četru cilvēku ģimene? Pašvaldība, kura varēs pārdot īpašumu izsolē un iegūt sev šos 1000 latus? Ienācēji, kas nopirks šo māju par grašiem? No otras puses, ieskatīsimies patiesībai acīs –  būs jādod šai ģimenei cita pajumte, šie cilvēki neizbēgami kļūs par maznodrošinātajiem, jo būs jāturpina maksāt kredīti. Nespējot samaksāt, iespējams, viņi dosies meklēt darbu uz ārvalstīm. Atkal Latvijas bērni uzaugs ārvalstīs. Vai šai situācijā iegūs kāda no valsts institūcijām? Diemžēl valdība nevis novērš konstatētās kļūdas, bet dara visu, lai izliktu iedzīvotājus no mājām, lai skaistā nākotnē pateiktu, jā, tas bija nepareizi, bet mēs bijām muļķi, nesapratām.

Vai šīs kļūdas nav jāpamana pašvaldībām, kas vislabāk redz situāciju?

– Ko tad, ja kļūdas pamanīt nav izdevīgi? Ja primārais ir izspiest pēc iespējas vairāk naudas, vienalga par kādu cenu.

 

Kalngalē celtniecības buma gados visā ciematā dramatiski pieauga nekustamā īpašuma vērtība, bet Carnikavas novada dome atvieglojumus piemēroja pilnīgi citām teritorijām, kurām ar kadastrālās vērtības nesamērīgu pieaugumu nav nekāda sakara.

 

Ņemot vērā to, ka balsstiesīgo iedzīvotāju skaits Kalngalē ir ievērojami mazāks kā Carnikavā, ir pilnīgi saprotama pašvaldības rīcība – piešķirt 70% atvieglojumus tām teritorijām, no kurām nāk lielākais vēlētāju skaits. Te nav runa par sociālo taisnīgumu. Visu nosaka iespēja savākt pēc iespējas lielāku balsu skaitu nākamās vēlēšanās.

– Jūs runājat par taisnīgu nodokļu samaksu. Bet visiem zināmi valsts parādi, kas jāsāk maksāt. Un kas var būt vērtīgāks par zemi pie jūras?

– Piejūras dabas parka teritorija, kur novada dome piešķīra 70% nodokļa atlaidi īpašumiem, ir daudz tuvāk jūrai nekā pārējās teritorijas, tajā skatā Jura R. īpašums, kas atrodas trīs kilometrus, nevis 300 metrus no jūras (es runāju par zemēm otrpus dzelzceļa prom no jūras). Ja Juris R. dzīvotu dabas parkā, viņam būtu jāmaksā tikai 300 lati, nevis 1000. Piejūras dabas parkā par apgrūtinājumu nevar uzskatīt to, ka tur nevar būvēt, jo Piejūras dabas parks jau ir apbūvēts, tur ir tādi pat ciemati un Carnikava, kas pēc plānojuma un infrastruktūras izveides atbilst pilsētas apbūves prasībām. Ir māju apbūve, ceļi, elektrība, viss funkcionē. Vienīgais, viņi nevar turēt govis, bet kurš no viņiem to dara?

 

Šajā teritorijā ir arī vasarnīcas, kur pa vasarām dzīvo daudzi rīdzinieki, arī Krievijas pilsoņi. Un viņiem visiem pašvaldība ir piešķīrusi 70% atlaižu. Neticami, bet fakts.

 

Tiešām būtu interesanti dzirdēt pašvaldības pamatojumu, kāpēc pamatiedzīvotājiem, kuri maksā pašvaldības budžetā lauvas tiesu nodokļus, es te domāju gan nekustamā īpašuma, gan daļu no ienākuma nodokļa, būtu jāmaksā par rīdzinieku un Krievijas pilsoņu infrastruktūras uzturēšanu, ko apmaksā no iekasētajiem nodokļiem?

 

Kā šo rīcību vērtēja ministrijas?

– Visas ministrijas mums atbildēja, ka paši vainīgi, ja esam ievēlējušu šādus deputātus un esam skaitliski tik maz. Bet, ja jūs nemaksāsiet, mēs jūs izliksim no mājas… Pašreizējo situāciju, kad pašvaldībām ir dota neierobežota vara manipulēt ar nekustamā īpašuma nodokli, var salīdzināt ar feodālismu, kad vietējais muižnieks varēja noteikt nodokļus atkarībā no savām interesēm un valsts neiejaucās tik ilgi, kamēr šis muižnieks iemaksāja valsts kasē atrunāto daļu. Pašvaldībām pašlaik pēc saviem ieskatiem ir dota pilnīga rīcības brīvība noteikt atsevišķām vēlētāju grupām 90, 70, 50 vai 25% atvieglojumus, kas dod iespēju sanaidot pašvaldības teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus, kā tas notiks Mērsragā. Ministrijas neuzskata par nepieciešamu pat prasīt no pašvaldībām pamatojumu, kāpēc vienai grupai tās piešķīra atvieglojumus, otrai nē. No tā izriet jautājums, kurš ir atļāvis mainīt Satversmi. Ja Valsts prezidents pasaka, ka šis jautājums nav viņa kompetencē, tad kā kompetencē tas ir? Man nav pieņemams, ka katra valsts amatpersonu pieļautā kļūda ir jārisina Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vai arī Eiropas Savienības tiesā, lai saskatītu indivīdu, kuram ar šo rīcību tiek nodarīts pāri.

– Vai jūs personīgi esat gatava iet līdz Strasbūrai?

– Es nezinu, cik tālu kalngalieši būs gatavi iet, lai panāktu taisnīgu nodokļu politiku valstī. Bet es nedomāju, ka apstāšos, ja kaut vai vienam tas būs nozīmīgi.

– Jūs esat iegriezuši veselu birokrātisku karuseli…

– Atbildes, protams, tiek sniegtas formāli. Bet es noteikti tās sagaidīšu, jo Valsts pārvaldes likums nosaka, ka atbilde jādod 30 dienu laikā.

 

Un lai kāda tā būtu, tā būs atbilde, un šīs atbildes tiks iesniegtas, piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā. Tā kā nekustamā īpašuma nodoklis tika ieviests, lai varētu sākt atmaksāt šī fonda izsniegto aizdevumu, domāju, ka viņi ir pelnījuši uzzināt, ar kādām metodēm Latvijā to īsteno un kāda ir cena.

 

– Šīs ziņas var būt cerīgas tiem Jūrmalas, Rīgas un pierīgas pamatiedzīvotājiem, kam nekustamā īpašuma nodoklis šķiet netaisns, nesamērīgs un neatbilstīgs cilvēku maksātspējai. Vai kāda no pašvaldībām ir atradusi veiksmīgu nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas veidu?

– Man ļoti patīk, kā Jūrmala ir atrisinājusi nekustamā nodokļa jautājumu – tur šis nodoklis ir sajūgts ar ienākumu nodokli. Jo vairāk maksā pēdējo, jo lielākas atlaides pirmajam. Tā daudzi cilvēki, kas Jūrmalā nav deklarējušies, bet pilsētā izmantoto infrastruktūru un pakalpojumus, maksā lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Šis nodokļu iekasēšanas veids ir ne tikai saudzīgāks pret pamatiedzīvotājiem, bet arī atbalsta tos pašvaldības iedzīvotājus, kas godīgi no saviem ienākumiem maksā nodokļus.  

– Kā cilvēks uzzina, cik liels nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā?

– Pašlaik pašvaldības izsniegtais maksāšanas paziņojums ir vienīgais dokuments par to, kāds ir ar nekustamo ienākuma nodokli apliekamais objekts un cik liels nodoklis ir jāmaksā. Bet vienīgā datu bāze, kur var redzēt, ar cik lielu nodokli kas ir apliekams, ir kadastrs. Tas nekustamajam īpašumam ir kā pase. Loks, kas sākas 90. gadu sākumā, kad cilvēkiem atdeva atpakaļ zemes īpašumus, ir noslēdzies. Daļa dabūja kolhoznieku viensētas, citi saņēma atpakaļ nacionalizētās zemes. Daži pa 20 gadiem ir pietiekami pieauguši, lai paši varētu nopirkt zemes īpašumus. Līdz ar to vairāk vai mazāk zemes īpašuma tiesības Latvijā ir izmantotas. 90. gadu beigās – 2000. gadu sākumā valdība ieviesa teritorijas plānošanu, lai sakārtotu iegūto īpašumu pārvaldīšanu. Līdz ar to tika sajūgti kopā loģiskā kopsakarībā divi elementi – mans īpašums un ko es ar to varu iesākt, lai nekaitētu sabiedrībai, dabai un pārējam. Tagad šai savienībai tiek pievienots jauns elements – nodoklis par zemi un ēkām.

 

Līdz ar to īpašnieks ir ieinteresēts, lai katram viņa izmantotajam kvadrātmetram tiktu noteikts atbilstošs lietošanas mērķis un no tā izrietoša kadastrālā vērtība. Vēl ir nepieciešams ceturtais elements – atgriezeniskais labums, ko īpašnieks iegūst no nomaksātā nodokļa, un tad arī valdības sāktās zemes izmantošanas politikas ieviešanas aplis būtu noslēdzies.

 

Jau šobrīd Valsts zemes dienests sniedz informāciju par iespējamo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, taču tas maksā 18 latus. Zatlera reformu partijas deputāti zināja teikt, ka Valsts zemes dienests ir sagatavojis kadastrālās vērtēšanas attīstības koncepcijas projektu. Līdz ar to paliek jautājums, kur iedzīvotāji ar to var iepazīties un kā notiks šī projekta apstiprināšana.

– Izklausās, ka nekustamā īpašuma nodokļa lietas sabiedrību neskartu…

– Nekustamā nodokļu politikas ieviešanas mehānisma izstrādē piedalījās tikai valsts institūciju pārstāvji, kuri iepriekšminētos nodokļus tērēs, un lielie ražotāji. Absurds! Atgādināšu, kad sākās protesti pret “Latvenergo” jaunajiem tarifiem, momentā tika piedāvāts atvieglot maksājumu par 1200 kilovatiem pēc vecā tarifa. Pilnīgi piekrītu, ka ir starpība, vai ģimenē dzīvo viens cilvēks vai pieci, bet pašreiz ir piedāvāts vismaz kāds risinājums. Par 0 deklarāciju līdz apnikumam skaidroja, kam jādeklarējas un kā tas jādara. Vai par nekustamā īpašuma nodokli ir bijis šāds skaidrojums? Nav bijis. Vai cilvēki zina, kur var iegūt par to informāciju un kā šo nodokli apstrīdēt? Jāņem vērā, ka šajā situācijā vienā pusē stāv iedzīvotājs bez jurista un ekonomista zināšanām, bet otrā pusē – profesionāļu komanda, kura tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju naudas. Mani aizvaino, ka mums ir jauna valdība, jauns valsts prezidents, kurš kā cilvēks vēlas taisnīgumu valstī, jauna Saeima, kura deklarē, ka aiz likumiem, lēmumiem un nodokļiem saskatīs cilvēku. Bet iedzīvotājiem jāsacer šādas vēstules. Vai Ministru prezidents ir redzējis šo vēstuli? Un Valsts prezidents? Vai arī atbildes turpina “štancēt” darbinieki?

– Kam izdevīgi, ja par kļūdām nekustamā īpašuma nodokļa lietās vaino tikai pašvaldības?

– Ja mēs salīdzinām avīzes no 2007. gada, tad redzam, ka plānota nekustamā nodokļa ieviešana bija paredzēta vienlaikus ar ienākumu nodokļa samazināšanu, tādējādi atvieglojot ražošanu. Realitāte ir pavisam cita. Nesamērīgi lieli nekustamā īpašuma nodokļi, palielināts ienākumu nodoklis un iznīcināta ražošana.

 

Es neticu, ka n-to ministriju politikas koordinācijas departamentu darbinieki par to nav informējuši valsts vadītājus. Zinot par stingri noteikto hierarhiju lēmumu pieņemšanā, esmu pārliecināta, ka informācija ir tikusi sagatavota, taču nav tikusi uzklausīta. 

 

Nezinu, kam tieši ir izdevīga pašreizējā situācija, kad tiek “shēmots” ar cilvēku prātiem, ar viņu makiem un viņi mērķtiecīgi tiek ekonomiski deportēti no mājām, no valsts, bet tā noteikti nav tikai Kalngales, viena neliela piejūras ciemata problēma.

VIEDOKĻI

Valsts prezidenta ekonomikas uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomniece Elīna Egle: „”Ar izpratni attiecamies pret Anitas Lancmanes viedokli un atzīstam, ka stabila un taisnīga nodokļu politika ir viens no elementiem, kas palīdz veidot pārtikušu un ilgtspējīgu valsti. Tāpat esam pārliecināti, ka likumdošanas ietvaram, kas regulē nodokļu politiku ir jābūt kā motivējošam un atbalstošam, tā sociāli taisnīgam, ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma līmeni un ekonomisko aktivitāti stimulējošam, kura rezultātā jāsniedz iespējas pārdalīt finansējumu par labu sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām. Nodokļu administrēšanas mehānismu ir nepieciešams padarīt efektīvāku, izskaužot neefektīvu birokrātiju, korupciju un ēnu ekonomiku.
Vienlaikus esam spiesti norādīt, ka jautājuma tieša izskatīšana un atrisināšana nav Valsts prezidenta institūcijas kompetencē, respektējot Valsts prezidenta darbības ciešo saistību ar normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Valsts varas dalīšanas princips liek atturēties veikt darbības, kas nodotas likumdevējvaras, tiesu varas vai izpildvaras un pašvaldību kompetencē.”

Carnikavas novada domes preses sekretāre Sollija Lipore: “Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas sistēma visā valstī ir vienāda. Arī Carnikavas novadā. To aprēķina, pamatojoties uz īpašuma kadastrālo vērtību. Nekustamā īpašuma nodoklis Carnikavas novada teritorijā tiek paaugstināts pakāpeniski, saglabājot nodokļa apmēra ierobežojumu, kas savukārt nozīmē – pie pagājušā gada NĪN par zemi tiek pieskaitīts 25%.Valstī ir izstrādāta metodika kadastrālās vērtības aprēķināšanai. Tas tiek darīts pamatojoties uz Ministru Kabineta noteikumiem, kuri nosaka, kā aprēķina kadastrālo vērtību. Šobrīd, atbilstoši likumam jau ir noteikts, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir 1,5 % no kadastrālās vērtības zemei. 2013. gadā šī likme tiks piemērota pilnīgi visiem. Šogad vēl darbojas pārejas periods.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica uzskata, ka nepieciešamas steidzamas izmaiņas likumdošanā, lai mazinātu nekustamā īpašuma nodokļa slogu iedzīvotājiem un izveidotu taisnīgu un pamatotu nodokļa aprēķināšanas sistēmu. Nodokļi nevar mainīties katru gadu. Ir jābūt vismaz zināmam periodam, kad šis nodoklis ir nemainīgs, un iedzīvotājiem ir jāsaprot, cik un par ko viņi maksā – ir jāsakārto kadastra informācijas sistēma.

 

Otrkārt, ir nepieļaujama situācija, ka cilvēks nespēj samaksāt nodokli, tāpēc, ka viņam ir neatbilstoši ienākumi – nodoklim ir jābūt atbilstošam iedzīvotāju maksātspējai, piemēram, tas varētu būt piesaistīts minimālajai algai. Nodokļu sistēmas sakārtošana ir valsts pienākums un valsts funkcija. Šobrīd situācijas ķīlnieki ir ne tikai iedzīvotāji, bet arī pašvaldība.

 

Šis jautājums ticis apspriests Latvijas Pašvaldību savienībā un Carnikavas novada dome rosinājusi vērsties valdībā, lai atrisinātu iepriekšminētās problēmas. Cienījamā Lancmanes kundze acīmredzami nav izpratusi situāciju, jo neviena pašvaldība nevar noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides teritorijām, bet gan tikai atsevišķiem iedzīvotājiem, balstoties uz viņu personīgo iesniegumu, un galvenokārt tie ir cilvēki, kuriem piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Piejūras dabas parka teritorija nav apbūves teritorija un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus šajā teritorijā nosaka likums, jo tur nav iespējama nekāda saimnieciska darbība.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inese Auniņa: „Nekustamā īpašuma nodokļa likmes ir noteiktas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, un pašvaldības saistošajos noteikumos tās noteikt var tikai īpašos pašvaldībai ar likumu deleģētos gadījumos. Tāpēc attiecībā uz 2013. gada nekustamā īpašuma nodokļa likmes prognozēm, kas pieminētas “Latvijas Avīzes” rakstā, būtu jāgroza likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Līdzšinējā prakse rāda, ka priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa likmes grozījumiem tiek skatīti vienotā likumprojektu paketē, pieņemot valsts budžetu, un šādu grozījumu likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” sagatavošana ir Finanšu ministrijas kompetencē.
Ņemot vērā to, ka likumdevējs deleģējis pašvaldībai ar saistošajiem noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad iedzīvotājiem, lai panāktu kādus papildu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, jāsniedz priekšlikumi pašvaldībai, lūdzot paredzēt plašāku personu loku, kurām pienāktos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+