×
Mobilā versija
+8°C
Armanda, Armands
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
18. marts, 2018
Drukāt

Pašvaldībām ir bažas, ka mazo skolu slēgšana var novest pie novadu likvidēšanas (18)

Foto - LNT TOP 10Foto - LNT TOP 10

Cesvaines vidusskola

Mazo lauku skolu slēgšana nākotnē var novest pie mazo novadu likvidēšanas, proti, vidusskolu neesamību politiķi varētu izmantot kā ieganstu, lai vēlāk mazos novadus pievienot lielākiem, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

“Tas ir vāji slēpts mēģinājums samazināt pašvaldību skaitu, jo tas ir ministrijas uzstādījums. Ja pašvaldībai nav savas skolas, tad tai faktiski nav nākotnes, tāpēc jau pašvaldības arī cīnās. Jā zūd šī skola, tad faktiski tā vairs nav pašvaldība,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Piemēram, ja likvidētu Apes vidusskolu, tad Apes novads kā tāds pat īsti vairs neatbilstu novada statusam, jo viens no priekšnoteikumiem ir, lai būtu vismaz viena vidusskola. Par to satraukti ir Apes iedzīvotāji. “Latgalē veselus ciemus izsvītro jau no kartes, un arī Vidzemē tas pakāpeniski jau notiek. Es nezinu, uz kurieni tiešām Latvija iet,” saka Antons. Apes novada domes priekšsēdētājs gan mierina, ka tā kā pašvaldībām ir gala vārds – slēgt vai neslēgt skolu – tad pagaidām vidusskola vēl būšot. “Ja šī izglītības kvalitāte tiešām kritīsies, un skolēnu skaits samazināsies, protams, mēs izskatīsim tādu iespēju par šīs skolas turpmāku reorganizāciju. Bet pašreiz pie šīs izglītības kvalitātes, ja pat nebūs valsts finansējuma, mēs mēģināsim paši ar pašvaldības līdzekļiem šo skolu finansēt,” saka Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts (“Mēs savam novadam”).

Daudz grūtāk samaksāt algas saviem pedagogiem, ja to pārstās darīt valsts, būtu Cesvainē, kurā jau šobrīd maksājamie rēķini novadam ar diviem tūkstošiem iedzīvotāju ir milzīgi. Cesvaines skolu var uzskatīt par vienu no modernākajām reģionos ar mūsdienīgi aprīkotiem mācību kabinetiem. Kopā 300 audzēkņu, no kuriem 50 skolēnu 10., 11. un 12. klasē kopā. Un tieši šī mazā skolēnu skaita dēļ vidusskolas posmu par slēdzamu uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas pieaicinātie eksperti. Pašvaldība gan to neuzskata par problēmu un ieteikumu slēgt vidusskolu nepildīšot. “Mēs nevaram tā vienkārši Latvijā izdomāt, ka kaut ko slēdzam, kamēr tur ir cilvēki. Kamēr tur cilvēki ir pietiekošā daudzumā, nevajadzētu neko slēgt. Mūsu novadā šī ir vienīgā skola,” stāsta Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats (“Savam novadam”). Slēdzot Cesvaines vidusskolu, jauniešiem nāktos braukt uz tuvāko skolu Madonā, kas jau ir cits novads.

Arī Jaunpiebalgas novadā vidusskola būtu jāslēdz šeit prognozētā skolēnu skaita samazinājuma dēļ. Pašvaldības vadītājs gan kritizē skolu reformatorus, kas neņemot vērā sociālekonomiskās īpatnības, lauku māju izkliedi un negatīvās sekas, tāpēc Jaunpiebalga nemaz nedomā slēgt savu vidusskolu. Ja slēgtu vidusskolas posmu Jaunpiebalgā, nākamā tuvākā skola būtu Vecpiebalgas novadā, bet arī tās skola ir likvidējamo sarakstā. Varētu vest uz Cesvaini, taču arī tur skolu iesaka slēgt. Tuvumā vēl ir Lizuma vidusskola, bet arī tā ir slēdzamo sarakstā. Praktiski visa Vidzemes vidiene paliktu bez nevienas vidusskolas. “Mums tas nav saprotams. Otrkārt, par tādu risinājumu noteikti nelemsim. […] Tas ir vistiešākais lauku genocīds,” vērtē Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs (“Mūsu novads – mūsu mājas – mūsu atbildība”).

Zināmā mērā tam piekrīt arī Latvijas Pašvaldību savienības eksperts. “Tā ir ilūzija, ka tikai šie centri var attīstīties. Ja mēs iztīrām visu Vidzemi un Latgali, tad Latvijai nākotnes gluži vienkārši nav. Tas ir tas stāsts, par ko mēs esam nobažījušies un mēģinām risināt,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Salmiņš.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) „LNT Ziņu TOP 10” skaidro, ka 2020.gadā, kad spēkā stāsies valdības noteikumi par obligāti minimālo skolēnu skaitu klasē, valsts pilnībā pārtrauks maksāt algas pedagogiem tajās mazajās skolās, ko ministrija uzskata par slēdzamām, bet vietvaras spītīgi tur mākslīgi pie dzīvības. “Ja skolā ir mazāk nekā minimālais [skolēnu] skaits, lai atvērtu klasi, un skolas dotā izglītības kvalitāte ir vāja pēc Ministru kabineta apstiprinātiem kritērijiem, tad, mūsu ieskatā, tā nav izglītības iestāde. Ja pašvaldība grib to saglabāt, tad visa pilna pedagogu darba apmaksa būs uz pašvaldību pleciem,” stāsta Šadurskis.

Savukārt skolu tīkla pētnieks saka, ka pašvaldības vadītājiem saviem iedzīvotājiem esot jāpasaka, cik patiesībā dārga ir skolas turēšana pie dzīvības, piemēram, ar 50 skolēniem. Jaunpiebalgā viena skolēna izmaksas esot vairāk nekā 4500 tūkstoši eiro, bet eksāmenu rezultātu indekss tikai 34%. Tikmēr, piemēram, vidusskola ar 200 skolēniem Valmierā sasniedz 52%, bet viena skolēna izmaksas ir 1500 eiro. “Maksājot trīs reizes vairāk, mēs gūstam pusotras reizes zemāku rezultātu, atdeve ir pusotras reizes zemāka. Šādi saimniekojot, nav jābrīnās, ka mums trūkst naudas skolotāju algām, nevaram dabūt tos skolotājus,” saka skolu tīkla attīstības modeļa pētījumu grupas eksperts Jānis Turlajs.

Lai samazinātu pavadāmo laiku uz skolu, braucot pa ļoti sliktajiem lauku ceļiem, Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš solīja, ka skolu slēgšana ies roku rokā ar 30 autoceļu posmu remontēšanu visā Latvijā. Latvijas Pašvaldību savienība kritizē, ka tie pagaidām izrādījušies tukši solījumi, tāpēc vismaz šogad mazo skolu slēgšana būtu jāpārtrauc. VAS “Latvijas Valsts ceļi” vadītājs apstiprina, ka tik tiešām šogad no papildu piešķirtajiem 25,6 miljoniem eiro autoceļu sakārtošanai ne centa nav atvēlēts skolu tīkla reformas kontekstā. “Visticamāk, tas ir tādēļ, ka mēs par šiem ceļu posmiem uzzinājām pagājušā gada beigās, bet, lai ceļu pārbūvētu, tam ir jāpasūta tehniskais projekts. Nav iespējams 2017. gada beigās uz 2018. gadu pasūtīt tehnisko projektu, reizē izsludināt un veikt šo ceļu pārbūvi. Visticamāk, mums ir jārunā par 2019. gadu, kad mēs varētu sakārtot ceļu posmus svarīgus izglītības reformai,” stāsta “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Izglītības un zinātnes ministrija nedomā apstāties pārliecināt pašvaldības reformēt vai slēgt mazās skolas. Šadurskis saka, ka valstij nav jāmaksā par zemas kvalitātes izglītību. Tuvāko gadu laikā pētnieku ieskatā Latvijā būtu jāreformē 180 skolas.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. pareizi, Šadurska k-gs! Nav ko maksāt par zemu izglītības līmeni,lai tik cilvēki brauc prom, nebūs vispār jāmaksā. Varēsim atļauties miljonus maksāt par re-migrācijas plāniem.

  2. Varētu padomāt ka no skolas lieluma atkarīga izglītības kvaltiāte.
    Tikai dabiski ka visi cenšamies pierādīt mūsu austrumu kaimiņa ‘jaunā’ prezidenta paustā patiesību ka esam neizdevusies valsts, un tāpēc tik ļoti cenšamies iznīcināt gan mazās skolas, visu ko reformēt (ar katru reizi iegūstot paātrinājumu uz skuju takas finišu…
    Citu jau neko neprotam, vai ne? Varētu vēl saprast tos kuriem par to kādi ārzemju spēki maksā, bet ko pārējie…

  3. Slēdzam tik visu ciet un visus Latvijas iedzīvotājus sadzenam dažās lielākajās pilsētās! Būs diži meži, plaši lauki ko svešzemniekiem iztirgot. Cik var domāt tikai par naudu, naudu un naudu? Šadurskis varētu padomāt par tiem bērniem, kuriem jāceļas pirms saulītes, lai laikus nokļūtu skolā un vēlu vakarā mājās. Bet kas to dos, paēdušais jau neēdušo nesaprot!

  4. Lauciniekus viņu viensētās un mazajās skoliņās nevar labi pieskatīt un apdolbīt- viņi ko grib, to dara, un ir paši lieli savās biksēs, visādus genderu sludinātājus var pat sporta pēc uz dakšām panēsāt. Pilsēta- cita lieta, tur visi zem uzraudzības, zem kādas vajag, toties no vecāku acīm un ausīm tālāk.

  5. Tagad visi ar globalistiem saistītie čiekuri tak saka, ka ir vajadzīga urbanizācija. (darbamasas sadzīšana lielpilsētās) Pilsētnieki ir viņiem izdevīgāka suga. tā ka nekas nav nejauši vai kāds atsevišķs gadijums. |Tā visa ir plānveida politika.

    • Kā tad valdība dzen uz pilsētām? Veriet vaļā ražošanas iestādes un strādājiet un dzīvojiet laukos laimīgi ,valdība taču to neliedz. Taču maz ir tādu kuri gulda naudiņu un kādu uzņēmumu dibina un ja arī kāds uzrodas tā ātri vien bankrotē.Pat lielpilsētā Liepājā LM bankrotēja ,lielpilsētā Valmierā gaļas kombināts ,mazpilsētā Gulbenē šūšanas uzņēmums ,Līvānos stikla ražotne un tamlīdzīgi Limbažos ,Rūjienā, Mazsalacā vairs nav neviena nopietna ražotne ,Staicelē arī.Līdz ar to šo pilsētu apkārtnes lauciniekiem arī nav iespējas tuvienē strādāt ,pelnīt un audzināt vismaz trīs bērnus ģimenē un uzturēt skolas ,tātad jāpārceļas uz lielākiem centriem. Valsts un valdība taču necels nevienu ražošanas uzņēmumu .Tā lūk, Dzintras kundze .

      • Ja valdība nedomātu kur un kā pacelt nodokļus, un neizdomātu jaunus nodokļus, vis būtu kārtībā!
        Piemērs: Polijā, ja valsts nevar nodrošināt iedzīvotāju ar darbu, tādā gadījumā iedzīvotājam veidojot savu nelielo biznesu valsts nāk pretī ar nodokļu atvieglinājumiem! Eiropai no mums neko nevajag, jo jebkura nozare, kas mums bija – viņiem ir vairāk kā mums. Viņi ir ieinteresēti lai mēs pirktu no viņiem nevis otrādi!

  6. Latvijā aizvērto skolu vietā tiek atvērtās skolas latviešiem ārzemēs, par mūsu pašu nodokļu maksātāju naudu. Tiek miljoni ieguldīti reemigrācijas pasākumos. Varbūt visiem jāaizbrauc, lai valdība arī var pārcelties uz Vāciju, Norvēģiju, Angliju un citām Latviešu mītnes zemēm.

  7. Ir pašvaldības, kas nemaz necīnās, acīmredzot zin vairāk, kā parastie iedzīvotāji, un ir priecīgi, ka varēs ielekt lielāka novada finansu sistēmā. Acīmredzot kādam deputātam pašam lielāks kumoss atleks. Tā zivs, kas sāka pūt no galvas, nu jau ir pilnībā sapuvusi un arī pašu novadu pārvaldītājus nevar uzskatīt par godīgajiem cietējiem. Arī tur ir tādi paši korumpēti nekrietneļi, kas vieglu sirdi noskatīsies, kā apkārtējie kaimiņi aizbrauks uz ārzemēm . Var būt pat priecāsies, jo varēs par iegūto naudu pārpirkt viņu īpašumus pa lēto.

    • Kāda mārrutka pēc gan vietējiem priekšniekiem vajadzētu “pārpirkt” citiem nevajadzīgus un nederīgus īpašumus? Lai pārdotu kādam citam? A nafig lai tam citam vajadzētu?

  8. Ja pilsētā nav vidusskolas ,tad tā nav nekāda pilsēta, ja vidusskolā 19 izglītojamo ,tad tā nav nekāda vidusskola : secinājums vidusskola jāreformē un pilsēta jāpārveido par ciemu un tad loģiski notiek arī novadu apvienošanās.Lauku iznīkšana arī ir tīrās muļķibas ,tagad taču izveidojušās lielās zemnieku saimniecīas 1000-3000 ha lielas ,tehnika tāda ka tādā saimiecībā pietiek ar kādiem 6-10 strādniekiem ,zeme apstrādāta ,, darbaspēka pietiek ,pamatskolas, pasts ,bibliotēkas veikali ,pārvaldes iestādes ciemos , kuras agrāk sauca par pilsētelēm ,lielāki novadi.ražošana lielākos centros ,tās arī ir pilsētas ,tajās arī ir vidusskolas. Vidusskolēni nav nekādi mazie bērniņi ,lai darba dienas dzīvo pilsētās ,skolas viesnīcās vai īrē dzīvokļus ,pie vecākiem lai brauc brīvdienās ka bija senos laikos,palasiet P.Rozīša romānu “Valmieras puikas”.rudeņos pilsētā sabrauca lauku bērni ,kuri mācījās vidusskolās ,laukos nekādas vidusskolas nebija.

    • Izbraukāšana un dzīvošana pilsētā tas ir papildus izmaksas. Un neaizmirsīsim ka ir bērni ar īpašām vajadzībām! Kā ar viņiem? Un kurš par to maksās TU ?

  9. Kad bērni no Valkas ies uz skolu Valgā, tad būs interesanti.

  10. Vidusskolas jāatstāj tikai Rīgā. Lauki jāslēdz un jāizpārdod.

  11. Komisārs Reksis Atbildēt

    Jāizdod jauns likums par visu iedzīvotāju obligātu iešanu skolā vēlreiz, jo būs taču jaunais izglītības saturs! Jāmācās visiem, tad skolas soli atkal būs pilni! Un kā gan citādi vecāki un vecvecāki varēs palīdzēt veikt mājasdarbus pirmklasniekiem?

    • Tu gribi teikt, ka visi laukos dzīvojošie nejēdz pat pirmās klases vielu?
      Traki !
      Bet cik saprotu tu gan esi gudrs, tu tak proti rakstīt !

Draugiem Facebook Twitter Google+