×
Mobilā versija
+11.7°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
27. decembris, 2017
Drukāt

Pašvaldības apvienojas Likteņdārza Lielā kalna izveidei (5)

Liktendarzs_publicitates foto

2017.gads Likteņdārza sadarbībai ar Latvijas pašvaldībām izvērties ļoti veiksmīgs, un par šī gada prioritāti tika izvirzīta Lielā kalna būvniecība, portālu la.lv informēja “Kokneses fonds”.

Nodibinājuma “Kokneses fonds” komanda, kuri īsteno Likteņdārza izveides ieceri, izsaka pateicību katrai no pašvaldībām, kas šajā gadā un arī iepriekš iesaistījušies dažādos projektos gan ar finansējumu, gan materiāliem un atbalstu dažādu interešu grupām pasākumu apmeklēšanai Kokneses pussalā.

Iestādīti 40 ozoli

Regulāra sadarbība ar pašvaldībām aizsākās 2013. gadā līdz ar Ozolu godasardzes izveidi, četru gadu laikā iestādot 40 ozolus Likteņdārza amfiteātrī. Novadu domēm pievienojās arī atsevišķas nevalstiskās organizācijas, piemēram, biedrība “Ventspils novada politiski represēto apvienība” un Politiski represēto apvienības Jūrmalas nodaļa.

Īpašie ozoli ir veltīti dažādu pilsētu un novadu politiski represēto piemiņai, kuru apvienības gadu gaitā iesaistījušās, vedot pelēkos laukakmeņus amfiteātra krāvumam “Sirmais saulriets”, piedaloties draugu alejas izveidē un talkās, kā arī apmeklējot pasākumus.

Ved zemi un granti

Savukārt šogad aktīvāk turpinājās darbs pie Likteņdārza Lielā kalna izveides, kur starp draugu aleju un Likteņdārza mežu tiks veidots pļavas ziedu lauks ziemeļu kalna nogāzē un Latvijā augošu jauktu koku mežs otrā, dienvidu pusē. Kopš 2015. gada pašvaldības atbalstījušas materiālu piegādi, vedot zemi 12,5 augstā un 200 tūkstošus kubikmetru apjomīgā kalna uzbēršanai, kā arī finansējušas grants piegādi.

Kopumā atvestas 106 grunts kravas no dažādām Latvijas vietām, aktīvi piedalījušās 50 pašvaldības un arī atsevišķas pilsētas, piemēram, Rīga, Jelgava, Jūrmala. Pateicoties sadarbībai ar Latvijas Pašvaldību savienību, aktīvajā sezonā ik nedēļu Likteņdārzā ieripoja pa kravai zemes.

Ikviens var piedalīties

Lielā kalna izveidē var piedalīties arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, nogādājot uz Likteņdārzu saujiņu dzimtā novada, dzimto māju vai senču zemes, kas var būt gan melnzeme, gan smiltis. Kalns būs kā dabas ieskauta skatu platforma uz Daugavu un apkārtējo dārza ainavu. Šobrīd trešā daļa no Lielā kalna ir uzbērta un katrs zemes vedums tiek reģistrēts Likteņdārza mājaslapā www.liktendarzs.lv.

Likteņdārza tapšanas laikā vairāk nekā 75 Latvijas pašvaldības ir devušas būtisku ieguldījumu dārza īstenošanā, pastāvīgi arī atbalstot ar transportu tās novadu iedzīvotāju grupas, kas dodas uz piemiņas dārza rīkotajiem pasākumiem vai vienkārši apmeklējot to ikdienā. Veiksmīgas sadarbības pamatā ir abpusējas nodoms un vēlme sasniegt kopīgus mērķus, tāpēc fonds pateicas par veiksmīgo kopā strādāšanu Likteņdārza vietas pilnveidošanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Ar kādām tiesībām pašvaldības veic dāvinājumus – finansē, tādējādi izšķērdē pašvaldības naudu – uz ko skatās KNAB un Valsts kontrole kurām jākontrolē
    10. pants. Ierobežojumi dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu

    (1) Publiska persona, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, nedrīkst dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu. Likteņdārzs nav īpašais gadījums, nav arī pašvaldību īpašums, lai tajā ieguldītu/dāvinātu mantu un finanšu līdzekļus – faktiski tiek izšķērdēta pašvaldību iedzīvotāju nauda.

  2. Likteņdārzs ir okulta vieta, to uzturot, tauta tiek ievilkta okultismā un elkdievībā. Pašvaldības nezina, ko dara. neviena dvēsele netup bērza zarā, ne sēž uz akmens. Nost ar likteņdārzu!!

  3. Kāpēc ir jāved grunti no nez kurienes, ja to var nosūkt no Daugavas gultnes un pa cauruli uzskalot?

Draugiem Facebook Twitter Google+