Latvijā
Politika

Pašvaldības atmodina ar šoka terapiju3

“Es kā Strenču novada iedzīvotājs varu apliecināt, ka Strenči jau sen asociējas ar Valmieru, nevis Valku,” sacīja Saeimas deputāts, bijušais premjers un arī kādreizējais Valmieras mērs Māris Kučinskis (ZZS). Vērtējot jaunās valdības pieteikto administratīvi teritoriālo reformu, viņš sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzteica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“A/P”) demonstrēto “šoka terapiju, kas rada iespaidu, ka reforma tiešām būs”. Taču tās vājais punkts esot iedzīvotāju dabiskās plūsmas jeb iestaigāto taku ignorēšana.

Rūjienas, Naukšēnu un arī Strenču novada iekļaušana Valkas pašvaldībā ir viens no piemēriem, kad jaunā novada robežas ir iezīmētas pēc kādiem citiem kritērijiem, neievērojot cilvēku pārvietošanās paradumus.

“Daļa rūjieniešu Valkā nekad nav vispār bijuši, un mēs arī turpmāk brauksim saņemt pakalpojumus uz Valmieru, jo uz Valkas pusi mēs nekad neesam skatījušies,”

“LA” sacīja Rūjienas novada priekšsēdis Guntis Gladkins (Vid­zemes partija). Lielākā daļa jauno novadu ir iezīmēti agrāko rajonu robežās. Strenči iepriekš bija Valkas rajonā, bet Rūjiena un Naukšēni atradās Valmieras rajonā tāpat kā Mazsalaca, kura vienīgā no šīs trijotnes ir atstāta pie Valmieras.

 

Uz Valku trīs reisi dienā

Kad pirmo reizi Latvijas televīzijā parādīta jaunā novadu karte, Rūjienas novada priekšsēdim G. Gladkinam sākuši zvanīt uztraukti cilvēki. Iepriekš bijis solīts jaunās pašvaldības veidot agrāko rajonu robežās, kas arī ne visiem bija pa prātam. Taču to vēl varētu saprast. Uz Valmieru no Rūjienas dienā kursē 17 autobusi, bet uz Valku – tikai trīs, un tie paši esot pustukši, apgalvoja G. Gladkins.

Arī pa autoceļu “Ziemeļu stīga”, kas ceļotājiem ļauj iepazīt pierobežas tūrisma objektus Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Valkas novados, neesot pārāk intensīvas autosatiksmes.

Minēto trīs novadu pievienošanu Valkas pašvaldībai var skaidrot ar nepieciešamību nodrošināt, lai tā iedzīvotāju skaita ziņā spētu konkurēt ar kaimiņiem, jo pašlaik Valkas novadā ir nedaudz vairāk nekā 8000 iedzīvotāju.

Jaunajā kartē mazākais ir Līvānu novads, kurā būs 11 000 iedzīvotāju. Agrākajā Valkas rajonā bija arī Smiltene, kas tagad ir izveidojusies par spēcīgu reģionālās attīstības centru. Rajona atjaunošanas gadījumā tai būtu jākļūst par jaunā novada centru, kam Valka nepiekristu.

Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) liek saprast, ka kādreizējā rajona atjaunošana neizbēgami novestu pie iekšējiem konfliktiem. Savukārt jaunajā kartē iezīmētajā veidojumā V. A. Krauk­lis saskata “zināmu loģiku”. Valkai ar tai no jauna pievienotajiem novadiem esot kopīgas problēmas, kuras līdz ar to būs vieglāk risināt, kā arī vienoties par pašvaldības prioritātēm – tajā skaitā, kā radīt jaunas darbavietas un novērst cilvēku aizplūšanu.

Valmieras darba kārtībā esot pavisam citi jautājumi, kas drīzāk sakrītot ar Pierīgas pašvaldībām.

Valmierā attālajiem mazajiem novadiem būtu grūtāk ietekmēt lēmumu pieņemšanu. “Mūs ar Rūjienu un Naukšēniem vieno arī Igaunijas pierobeža, kas ir gan izaicinājums, gan iespēja,” uzskata V. A. Krauk­lis. Viņaprāt, apvienojot spēkus, būs lielākas iespējas Igaunijas pierobežai cīnīties par tādu pašu atbalsta programmu, kāda ir austrumu pierobežai.

 

Interesi izrādījuši tikai Strenči

Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) atbalsta reformu. Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu pievienošana pilsētai esot saprotama. Savukārt Mazsalacas novads, kas arī jaunajā kartē ir iekļauts šajā teritorijā, par to neko negribot dzirdēt.

No minētajām trijām pašvaldībām, kas pret to gribu iezīmētas pie Valkas, vienīgi Strenču novada vadība ir zvanījusi un interesējusies, kā varētu būt kopā ar Valmieru, bet pārējie divi neesot nekādu iniciatīvu izrādījuši. Strenči arī esot vistuvāk – 20 kilometru attālumā.

“Taču mēs uz to lielumu skatāmies piesardzīgi,” “LA” sacīja J. Baiks, liekot saprast, ka vēl vairāk paplašināt teritoriju viņš negribētu. Jau tagad jaunajā pašvaldībā ir 42 600 iedzīvotāju. Valmieras mērs arī uzsvēra, ka katra apvienošanās nozīmēs lielu reorganizāciju, kas prasīs resursus un laiku.

“Jebkura jauna reforma ir jāskata arī caur politisko prizmu,” tā savukārt uzskata Rūjienas novada priekšsēdis G. Gladkins.

“Lielās pilsētas līdz šim ir domājušas pilsētas robežās, bet tādi Ipiķi tās neinteresē. Tagad domāšana būs jāmaina,” viņš turpināja.

Ar teikto ir domāta politiskā cīņa par ietekmi jaunajās domēs. Pirms desmit gadiem pēc reformas vairākos novados pagasti novada lēmējvarā guva lielāku ietekmi nekā rajona centra pilsēta. No šā viedokļa arī Valmierai nebūtu izdevīgi pievienot sev vēl kādu lauku teritoriju. J. Baiks piekrīt, ka pārbalsošanas riski pastāv.

Savukārt Valkas novada priekšsēdis V. A. Krauklis ir pārliecināts, ka jaunā novada domē būtu gan Rūjienas, gan Naukšēnu un Strenču deputāti, ņemot vērā iedzīvotāju skaita proporcijas. Viņaprāt, neesot svarīgi, vai novadu vada Vents Armands Krauklis vai Guntis Gladkins – galvenais, lai tas esot jaudīgāks. Grūti strādāt esot vienīgi tad, ja esot pārspīlēts lokālpatriotisms.

Saistītie raksti

Uz atgādni par rūjieniešu un pārējo pievienoto paradumiem doties uz Valmieru pēc pakalpojumiem, Valkas novada priekšsēdis atbildēja, ka neviens jau arī turpmāk neliegšot viņiem braukt uz Valmieru kā Valkas novada iedzīvotājiem.

Iespējams, risinājums Valkas novada grūtībām paplašināt novadu rasts arī tāpēc, ka V. A. Kraukļa vadītā Vidzemes partija savulaik izrādīja interesi tuvināties ministra J. Pūces vadītajai “Latvijas attīstībai”, ko nobloķēja Latvijas Reģionu apvienības vairākums, ieskaitot daļu Vidzemes partijas biedru – arī G. Gladkins. Viņš pieļauj, ka šim politiskajam aspektam arī varētu būt sava nozīme, kāpēc jaunajā kartē Valkas novads ir ieguvis tā vadībai pieņemamas robežas.

LA.lv