Latvijā
Politika

Pašvaldības grib piespiest valdību sarunāties0


Ministrs Juris Pūce, kurš vasarā organizēja ļoti daudzas tikšanās ar pašvaldību deputātiem, bet augustā sāka tikties arī ar iedzīvotājiem, teic, ka jau sākumā esot apzinājies, ka reforma nebūs pārlieku populāra un savus pozitīvos ieguvumus nesniegs uzreiz.
Ministrs Juris Pūce, kurš vasarā organizēja ļoti daudzas tikšanās ar pašvaldību deputātiem, bet augustā sāka tikties arī ar iedzīvotājiem, teic, ka jau sākumā esot apzinājies, ka reforma nebūs pārlieku populāra un savus pozitīvos ieguvumus nesniegs uzreiz.
Foto: Karīna Miezāja

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS) apzinās, ka viņa vadītās organizācijas iespējās nav panākt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) atkāpšanos no amata.

Taču, rosinot ministra demisiju un pieprasot premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) vadībā izveidot administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas darba grupu ar pašvaldību līdzdalību, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēlas panākt, lai valdība ar vietvarām sarunātos.

“Tas ir signāls premjeram un valdības partijām, lai beidzot mūsu viedoklī ieklausītos,” preses konferencē sacīja G. Kaminskis.

Par LPS domes ārkārtas sēdes lēmumu pirmdien nobalsoja 90 no klātesošajiem 96 pašvaldību vadītājiem.

“Un tas ir spēks, ar kuru ir jārēķinās,” sacīja G. Kamin­skis.

LPS domes lēmums arī paredz, ka pašvaldības plāno lūgt Valsts kontroli izvērtēt, cik lietderīgi iztērēts finansējums, īstenojot VARAM informatīvo kampaņu un pasūtot pētījumus.

Tāpat tiek apsvērta doma vērsties Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresā.

Aģentūra LETA ziņo, ka premjers K. Kariņš uzticas ministram J. Pūcem un “viņa spējām līdz galam novest administratīvi teritoriālo reformu”, pie kuras īstenošanas valdība strādājot kā komanda.

Lai veiktu uzlabojumus veselības un izglītības sistēmā, jāsakārto pašvaldības, ir norādījis premjers.

Savukārt J. Pūce aģentūrai ir teicis, ka LPS paziņojumā trūkst argumentācijas. Viņš jau sākumā esot apzinājies, ka reforma nebūs pārlieku populāra un savus pozitīvos ieguvumus nesniegs uzreiz.

Bauskas novada priekšsēdis Arnolds Jātnieks (LZP) bija viens no nedaudzajiem vietējiem līderiem, kurš balsoja pret domes lēmumu.

Viņš “Latvijas Avīzei” paskaidroja – Reģionālo attīstības centru apvienība, kuru viņš pārstāv, pašvaldību reformu atbalsta.

Viņaprāt, domes sēde nav bijusi pietiekami labi sagatavota “un dažbrīd tā izvērtās par tirgu”, kur katrs pašvaldības vadītājs vēlējies aizstāvēt savas intereses – tādas ir gan mazākajām pašvaldībām, gan lielajām pilsētām un novadiem, kurus tām plāno pievienot, jo kā vieni, tā otri var zaudēt savas pozīcijas.

Bauskas novada domē A. Jātnieka veidotajā koalīcijā ir arī “Latvijas attīstībai”, kuru pārstāv ministrs J. Pūce. Taču A. Jātnieks sacīja, ka neesot konsultējies ne ar kolēģiem no ministra partijas, ne ar saviem partijas biedriem Latvijas Zaļajā partijā, kurus sen neesot redzējis.

Iebilst pret monologu

LPS ir pārstāvētas 118 pašvaldības, izņemot Daugavpili, kas pagājušajā nedēļā no organizācijas izstājās. Domes ārkārtas sēdes sasaukšanu ierosināja Vidzemes pašvaldību vadītāji.

Tā notika dienu pirms valdības sēdes, kurā otrdien plānots uzklausīt J. Pūces ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī pirms trešdien paredzētās Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar visu Saeimas frakciju vadību.

Pašvaldību reformas jautājumu sarunā ar prezidentu, visticamāk, aktualizēs vietējā varā visplašāk pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, kas ir opozīcijā. Jau pirmdien tā izplatīja paziņojumu, nodēvējot reformas projektu par brāķi.

Pašvaldību vadītāji preses konferencē uzsvēra, ka viņi nav pret administratīvi teritoriālo reformu, bet gan pret tās sagatavoto projektu un veidu, kā pārmaiņas teritoriālajā iedalījumā plānots īstenot. Tas notiekot, neieklausoties pašvaldību viedoklī un ar tām nesarunājoties.

Ministrs J. Pūce aizejošajā vasarā organizēja ļoti daudzas tikšanās ar pašvaldību deputātiem, bet augustā uzsāka arī tikties ar iedzīvotājiem.

“Tās nav konsultācijas, kurās sarunājas divas puses, lai beigās nonāktu pie kopsaucēja. Tas ir monologs, kurā mūs nesadzird,”

sacīja Vid­zemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdis, Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents (ZZS).

Taču pret procedūru, kādā notiek reformas sagatavošana, ir arī lielās pašvaldības.

Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) norādīja, ka pilsētas dome ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, iebilstot arī pret lielo pilsētu apvienošanu ar lauku novadiem.

Daugavpils novads ir viens no lielākajiem, tā vadītājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija) savukārt ir pret tā pievienošanu Daugavpilij.

Viņš norādīja, ka tā ir arī austrumu pierobeža, kas, iespējams, tiks atstāta novārtā, ja dominēs pilsētas intereses. Jau iepriekš vairāki valdības partiju politiķi atzina, ka šis ir arī valsts drošības jautājums. Daugavpilī pie varas ir “Saskaņa”, kas, ņemot vērā iedzīvotāju skaita proporcijas pilsētā un lauku teritorijā, var pārņemt varu visā lielajā novadā.

Gaida no VARAM atbildes

Piekrastē arī tikpat kā vairs nepaliek neviens attīstības centrs, norādīja Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA), aicinot šo reformu skatīt kontekstā ar valsts attīstības stratēģiju.

Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA), kas pārstāv Pierīgas pašvaldību apvienību, atgādināja, ka VARAM nav arī atbildējusi par piedāvājumu veidot otrā līmeņa apriņķu pašvaldības – ir vairākas funkcijas, kuras varētu pārņemt reģionu pašvaldības, “bet tagad tās karājas gaisā”.

Tie bija daži no preses konferencē pieminētajiem jautājumiem, kurus pašvaldības vēlas ar nozares ministru pārrunāt dialoga ceļā, lai beigās vienotos par kompromisiem.

Pašvaldības VARAM ir uzlūkojušas kā sabiedroto. Tiesa, vietējie līderi iepriekš lielā mērā nobremzēja arī sadarbības teritoriju projektu, kuru piedāvāja bijušais ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Taču vislielākās pretrunas vietējiem līderiem izveidojās ar Reformu partijas deleģēto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, kurš vadīja ministriju pirms vairāk nekā sešiem gadiem.

Saistītie raksti

Jau toreiz viņš pieteica gan ideju par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, gan iesniedza valdībā Vietējo pašvaldību referenduma likumu, kurš jo­projām nav pieņemts.

Taču 13. Saeima ir noskaņota to beidzot izdarīt. Tāpat K. Kariņa valdības partijas ir apņēmušās līdz nākamā gada jūnijam pieņemt ar pašvaldību reformu saistītos likumus, lai 2021. gada jūnijā vēlēšanas jau notiktu jaunajās 36 novadu teritorijās.

Kā valdība otrdien pieņēma lēmumu, skatieties LNT Ziņu sižetā:

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
Ždanoka “uzmetusi” Mamikinu – no sava EP mandāta neatteiksies 2
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Par dzimtas īpašumu jūras krastā jācīnās ar ātro kredītu miljonāriem
5 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Miljons eiro no valsts kabatas”Saskaņai” un Ždanokai 3
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
Par dzimtas īpašumu jūras krastā jācīnās ar ātro kredītu miljonāriem
5 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Gobzemam piederējusi deklarācijā nenorādīta māja
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Šorīt uz Tallinas šosejas notikusi smaga avārija; divi bojāgājušie
13 stundas
LE
LETA
Dabā
Pieņemsies spēkā vējš. Prognoze pirmdienai
10 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Ždanoka “uzmetusi” Mamikinu – no sava EP mandāta neatteiksies 2
4 stundas