Mobilā versija
+15.3°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
29. marts, 2017
Drukāt

Uzņēmējiem novados pašvaldības liegušas nopelnīt tūkstošus (5)

Foto-LETAFoto-LETA

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Valsts kontrole norāda, ka pašvaldības saviem iedzīvotājiem sniedz vairākus nozīmīgus maksas pakalpojumus, piemēram, ēdināšana skolās un bērnudārzos, dzīvojamo māju apsaimniekošana, ūdenssaimniecības pakalpojumi un siltumapgāde.

Valsts kontrole jau iepriekš veiktās revīzijās konstatējusi izmaksu caurskatāmības problēmas, piemēram, pakalpojumu maksā iekļauti nepamatoti izdevumi, pašvaldības iesaistās arī tādu maksas pakalpojumu sniegšanā, kas nav saistīti ar pašvaldību autonomo funkciju izpildi.

Valsts kontrole veica atkārtotu revīziju par laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.martam, lai pilnveidotu maksas pakalpojumu sniegšanas organizēšanu, izvērtējot maksas pakalpojumu sniegšanas nepieciešamību un izvērtējot pakalpojumu maksas pamatotību. Revīzija tika veikta deviņās pašvaldībās – Aknīstes, Alsungas, Alūksnes, Baltinavas, Ciblas, Raunas, Rugāju, Sējas un Vaiņodes novadu pašvaldības. Revīzijā tika vērtēti maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības sniedz pašas, nevērtējot pašvaldību kapitālsabiedrību sniegtos pakalpojumus.

Revīzijā tika konstatēts, ka teju visās pašvaldībās tiek sniegti publiskās ēdināšanas pakalpojumi un neregulārie pasažieru pārvadājumi. Atsevišķas pašvaldības veic kravu pārvadājumus, zāles un krūmu pļaušanu un koku zāģēšanu, viesnīcu pakalpojumus, instrumentu un agregātu izmantošanas pakalpojumus un nodarbojas ar galdniecības produkcijas tirdzniecību.
Valsts kontrole secinājusi, ka nevienā gadījumā nav veikts pakalpojumu nepieciešamības izvērtējums, ietekmes uz konkurenci izvērtējums un pakalpojums nav noteikts kā brīvprātīgā iniciatīva. Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole norāda, ka pakalpojumu maksa tiek noteikta gan augstāka, gan zemāka par pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Piemēram, ēdināšanas pakalpojumu maksa ir līdz pat piecas reizēm mazāka, bet ūdenssaimniecības pakalpojumiem maksa nesedz izmaksas par kopumā 319 934 eiro. Paaugstinātas maksas rezultātā pakalpojumu saņēmēji pārmaksā. Turpretī pazeminātas maksas rezultātā ir konstatēts neskaidrs dotācijas apmērs gan deputātiem, gan iedzīvotājiem, darbinieki gūst labumu par ēdināšanu un izmaksas tiek segtas arī citu novadu iedzīvotājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Mana pašvaldība gan nesniedz nekādus pakalpojumus. Sadibinājusi vairākus SIA, pati tikai tērē naudu. Ja ir trīs SIA, tad ir arī trīs pārvaldes aparāti un pašai pašvaldībai ceturtais. Pašvaldība pat neizīrē telpas uzņēmējdarbībai. Cilvēki, kuri braukā strādāt uz citām pašvaldībām ir tikai zaudētāji, jo no sava pagasta negūst pilnīgi nekādu labumu (ja nav mazu bērnu). Tikai maksā un maksā. Kaut vienreiz pateiktu paldies. Bet,nē, labāk uzliks soda naudu, nevis pateiks labu vārdu. Gribu IIN maksāt tajā pašvaldībā, kurā strādāju.

  2. Kas tad ir pašvaldība? Tie paši pagasta cilvēki, kas strādā un nopelna labāk nekā pie viena izsalkuša uzņēmēja un galvenais tiek godīgi nomaksāti visi nodokļi. Domāju, ka daudz vairāk vajadzētu valsts veidotu darba vietu, tad arī paaugstinātos algas un arī nodokļu nomaksa. Veidojot darba vietu ir jāiegulda lieli resursi un uzvarot kādā konkursā ar iepirkumu, pie izpildes tiek meklēts apakšuzņēmējs un to peļņas saņēmēju loks izveidojas lielāks nekā nepieciešamo strādnieku skaits, kas iespaido pakalpojuma cenu un strādnieku algas.

  3. Mūsu elitei vara ir kā pērtiķim pielādēts revolveris. Valsts līmenī, pašvaldību līmenī jāsaimnieko ar veselo saprātu nodrošinot iedzīvotāju vairākumam vislabvēlīgākos dzīves apstākļus, nevis nodrošinot bagātnieku saujiņai siltumnīcas apstākļus.

  4. Kas tad tos tūkstošus maksātu ? Iedzīvotāji. Ja pašvaldība saorganizē ka vis ir lētāk ,tad vis ir ok. Ja nav konkurences ,privātais plēsīs deviņas ādas un savam strādniekam vēl pat min. algu nemaksās ,pašvaldība noliek viņus pie vietas ,jo to pašu darbu izdara par adekvātu cenu. Tā pati atkritumu izvešanu atdod privātam un maksa pieaug par 300%.

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+