Šādi izskatās mākslinieces Evijas Dāboliņas modelētie tērpi, kurus iecerēts izmantot deju lieluzveduma jeb izrādes “Māras zeme” pirmajā un otrajā daļā. Latvijā neviens neapņemoties ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to nākšoties pasūtīt ārzemēs.
Šādi izskatās mākslinieces Evijas Dāboliņas modelētie tērpi, kurus iecerēts izmantot deju lieluzveduma jeb izrādes “Māras zeme” pirmajā un otrajā daļā. Latvijā neviens neapņemoties ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to nākšoties pasūtīt ārzemēs.
Foto – Karīna Miezāja

LPS nav iebildumu pret “Māras zemes” koncepciju, taču tērpus nevar atļauties 33

17. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā tika skatīts Latvijas Nacionālā kultūras centra ierosinājums par lieluzvedumu “Māras Zeme” un īpaši šim pasākumam nepieciešamajiem tērpiem, informē LPS pārstāve Jana Bunkus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

Ierosinājuma pamatā ir aicinājums pašvaldībām finansiāli atbalstīt XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku lieluzveduma “Māras Zeme” norisei iecerēto deju kolektīvu svētku tērpiem nepieciešamā auduma iegādi un tērpu šūšanu. Šobrīd vērienīgā pasākuma organizatori iecerējuši, ka audums tiks iegādāts ārvalstīs.

Domes sēdē tika secināts, ka pašvaldības šajā gadā vairs nevar iekļaut budžetā tērpiem nepieciešamos līdzekļus, savukārt nākamā gada budžetā tos paredzēt būtu par vēlu, LA.lv sacīja Jana Bunkus. Tāpat LPS domes izteikusi neizpratni par auduma cenu, kas šķiet sakāpināta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pret uzveduma ieceri turpretī LPS iebildumu neesot, uzsvēra Pašvaldību savienības pārstāve. “Sēdē izskanēja doma, ka pašvaldības varētu atvēlēt līdzekļus esošo etnogrāfisko tērpu papildināšanai ar atstarojošiem elementiem, ja tas nepieciešams,” pauda Bunkus.

Pirms sēdes vairāku pašvaldību pārstāvji bija pauduši neizpratni par iecerēto auduma cenu. “Uzskatu, ka, lai realizētu šo ideju, ir jābūt arī valsts finansiālam atbalstam. Ja viena tērpa audums un šūšana kopā izmaksās vairāk nekā simt eiro, tad man ir tikai viens jautājums: kura pašvaldība to varēs atļauties?” – bija neizpratnē Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Pašvaldību vadītāji un kultūras pārstāvji komitejas sēdē vairākkārt uzsvēra, ka ideja nebūtu sastapusies ar tādu pretestību, ja runa būtu par etnogrāfisko latviešu tautastērpu iegādi.

“Nauda, ko grasāmies ieguldīt, atbalstot šo ideju, ir nodokļu maksātāju, tāpēc mēs nevaram nedomāt par to, cik ilgtspējīga un paliekoša ir šīs idejas realizēšana. Iebildumu nebūtu tik daudz, ja mums šīs lielās summas būtu jāiegulda jau esošo etnogrāfisko tautas tērpu atjaunošanā un jaunu iegādē, tas paliktu mantojumā arī nākamajām paaudzēm,” kolēģēm piekrita Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga Feldmane.

Tālākais rīcības plāns jāizstrādā Latvijas Nacionālajam kultūras centram.