Mobilā versija
Brīdinājums +11.8°C
Agris, Agrita
Svētdiena, 24. septembris, 2017
18. janvāris, 2017
Drukāt

LPS nav iebildumu pret “Māras zemes” koncepciju, taču tērpus nevar atļauties (33)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Šādi izskatās mākslinieces Evijas Dāboliņas modelētie tērpi, kurus iecerēts izmantot deju lieluzveduma jeb izrādes "Māras zeme" pirmajā un otrajā daļā. Latvijā neviens neapņemoties ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to nākšoties pasūtīt ārzemēs.

17. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā tika skatīts Latvijas Nacionālā kultūras centra ierosinājums par lieluzvedumu “Māras Zeme” un īpaši šim pasākumam nepieciešamajiem tērpiem, informē LPS pārstāve Jana Bunkus.

Ierosinājuma pamatā ir aicinājums pašvaldībām finansiāli atbalstīt XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku lieluzveduma “Māras Zeme” norisei iecerēto deju kolektīvu svētku tērpiem nepieciešamā auduma iegādi un tērpu šūšanu. Šobrīd vērienīgā pasākuma organizatori iecerējuši, ka audums tiks iegādāts ārvalstīs.

Domes sēdē tika secināts, ka pašvaldības šajā gadā vairs nevar iekļaut budžetā tērpiem nepieciešamos līdzekļus, savukārt nākamā gada budžetā tos paredzēt būtu par vēlu, LA.lv sacīja Jana Bunkus. Tāpat LPS domes izteikusi neizpratni par auduma cenu, kas šķiet sakāpināta.

Pret uzveduma ieceri turpretī LPS iebildumu neesot, uzsvēra Pašvaldību savienības pārstāve. “Sēdē izskanēja doma, ka pašvaldības varētu atvēlēt līdzekļus esošo etnogrāfisko tērpu papildināšanai ar atstarojošiem elementiem, ja tas nepieciešams,” pauda Bunkus.

Pirms sēdes vairāku pašvaldību pārstāvji bija pauduši neizpratni par iecerēto auduma cenu. “Uzskatu, ka, lai realizētu šo ideju, ir jābūt arī valsts finansiālam atbalstam. Ja viena tērpa audums un šūšana kopā izmaksās vairāk nekā simt eiro, tad man ir tikai viens jautājums: kura pašvaldība to varēs atļauties?” – bija neizpratnē Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Pašvaldību vadītāji un kultūras pārstāvji komitejas sēdē vairākkārt uzsvēra, ka ideja nebūtu sastapusies ar tādu pretestību, ja runa būtu par etnogrāfisko latviešu tautastērpu iegādi.

“Nauda, ko grasāmies ieguldīt, atbalstot šo ideju, ir nodokļu maksātāju, tāpēc mēs nevaram nedomāt par to, cik ilgtspējīga un paliekoša ir šīs idejas realizēšana. Iebildumu nebūtu tik daudz, ja mums šīs lielās summas būtu jāiegulda jau esošo etnogrāfisko tautas tērpu atjaunošanā un jaunu iegādē, tas paliktu mantojumā arī nākamajām paaudzēm,” kolēģēm piekrita Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga Feldmane.

Tālākais rīcības plāns jāizstrādā Latvijas Nacionālajam kultūras centram.

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. Nu ja, zilo putas visur uzšūmētas par svešo naudāmpus , nu arī tautas tērpus perverso gaumei izdabājot būs ar šausmām mums jāredz. Nekur tas neder ,bet redzama atkal kāds, kādi maskēti uzspiež!

  2. Ļoti skaisti!

  3. Kāda vaina tautas tērpiem? Tas viens , bet otrs – kolektīvs par bargu naudu uzšuj un tad kādā skatē pasaka , ka jūs uz svētkiem nebrauksiet ? Vai atlases jau notikušas ? Un pēc tam , kur ar tādu tērpu ?

  4. kas tā s par pidžamām/ un krāsu izvēli noteica kādo apsvērumi???

  5. Lai taču tie “dizaineri” paskatās senajās gravīrās!
    Un tā zilā krāsa . . . . !?

  6. Helovīna kostīmi?

  7. Un vēl par latvisko simboliku runājot – šie tērpi parāda to radītāju nezināšanu un pat nevēlēšanos iedziļināties šajā jautājumā. Krekliem ir izmantots tas bezpersoniskais “latvju datorraksts” :-/ Tas tā, lai ķeksītim būtu. Pilnīgi nekādas izdomas un gaumes. Un kaut arī deju uzveduma nosaukums ir “Māras zeme”, tas nenozīmē, ka arī vīriem visa krūteža bija ar Māras krustiem jānoklāj. Tā tomēr pamatā ir meitu-sievu zīme, ja runājam tieši par rotām un apģērba rakstiem. Vīriem tas var būt tikai kā papildus elements, bet ne dominējošais.

  8. Par LEADER projektu naudu tika izgatavoti tautas tērpi skaistu skaistie bezmaz katram valsts deju kolektīvam, etnogrāfiski pareizi, saktu saktām, jostu jostām.Tie vairs neder???

  9. Mūsu novadu tērpi ir tik skaisti, ka jebkura stilizācija tiem ir kā “prastuma zīmogs”.

  10. Eviju Dāboliņu no visa latviskā vajag tgurēt pa lielu gabalu – sagānīs un apkaunos.

  11. To, kas šīs neiedomājami bezgaumīgās un prastās lupatas izdomāja, vajadzētu pašu piespiest tās nēsāt ik dienas kā kauna zīmi – tur iet latvskā tautas tērpu skaistuma un Dziesmu svētku tradīcīju sagrāvējs…

  12. Tādas kā pidžamas. Mūsu tautas tērpi ir tik skaisti, gan krāsās, gan izceļ cilvēku augumu, bet te puisis tajā dīvainā kreklā izskatās kā siena guba – pleci nošļukuši, arī viduklis apjomīgs un nošļucis, kājas īsas un strupas utt. Kā tads sādžas mužiks. Tumši zilie drusku labāki.

  13. sociāli atstumtais Atbildēt

    … un pareizi , ka neatbalsta – tāda postkomunistiska stilizācija nav vajadzīga !

  14. Tiešām idiotu stulbumam nav robežu, kaut kāds murgs. Droši, pajoliņi pie teikšanas !

  15. Ārkārtīgi bezgaumīgi “tērpi” – patiesībā pretīgi – Ziemeļkorejas vai sovjetu sliktāko “tradīciju” garā Dziesmu svētku idejas un tautas tērpu kā vērtības graušanai!

  16. Izskatās pretīgi !!!

  17. Neizlasot virsrakstu , es pie sevis nodomāju – no kuras Pleskavas ģerevņas šitie iebraukuši

  18. patiešām to nevar apstādināt? Tādas ambīcijas… par daudz galvā sakāpis.

  19. kas pie visa būšot spīdīgs. Mākslinieks V.Celms izteica TV savu viedokli. Pilnībā piekrītu V.Celmam, ka tas neatbilst latviskām tradīcijām.

  20. Šādas idejas autoriem -naudas kāsējiem jāsasmērē pakaļas ar terentīnu un jālaiž uz skatuvi tad viņiem būs brīnumraits solis.

  21. Ko jūs brinaties. Gan dziesmu, gan deju svētki jau sen kļuvuši par biznesa projektu kuram ar katriem svētkiem ir arvien mazāks sakars ar mākslu.Nosauciet šā projekta autorus un viss būs skaidrs

  22. Ļoti skaisti tērpi. Es sev tādu kreklu labprāt iegādātos ko valkāt ikdienā. Patiktu, ja arī mana sieva ikdienā staigātu tādā tērpā. Skaisti!

  23. Es arī neatbalstītu ko tik kičīgi bezgaumīgu.

  24. Kādēļ jāatbalsta ārzemju industrija? Ja jau tautas tērps, tad tāds, ko iespējams izgatavot tepat Latvijā, lai ieguvēji būtu vietējie uzņēmēji un strādnieki.
    ” Latvijā neviens neapņemoties ražot audumu ar bronzas uzdrukām, tādēļ to nākšoties pasūtīt ārzemēs. “

  25. Ja šajā deju lieluzvedumā piedalās 15000 dejotāju, tad sanāk, ka 1.2 miljoni tiks izmesti šiem darinājumiem. Tiešām nav kur naudu likt? Noteikti neatbalstu.

  26. no tāda auduma varētu šūt pidžamas… man tāda patiktu 🙂

  27. Jo tālāk, jo trakāk! Kur šeit latviskais, ko nodosim nākamajām paaudzēm? Vai jātērē tādi līdzekļi – tikai tērēšanas pēc??! Summas būtu jāiegulda jau esošo etnogrāfisko tautas tērpu atjaunošanā un jaunu iegādē.

  28. Izsaku līdzjūtību skatītājiem un, it īpaši, dejotājiem. Neglīti un nelatviski tērpi.

Cik bagātas ir ekrāna sejas?Britu sabiedriskā raidorganizācija atklājusi, cik maksā zvaigznēm. Latvijā konkrētas algas slēpj
Draugiem Facebook Twitter Google+