Pašvaldības piekāpjas un piekrīt trūcīgo dotēšanai 0
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē vakar nolemts piekāpties Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumam. Pašvaldības arī nākamgad saņems tikai 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, vienlaikus valsts izveidos dotācijas programmas mazāk attīstītajām novadu pašvaldībām un četrām trūcīgākajām republikas pilsētām.
FM piedāvā piešķirt papildus 5,6 miljonu latu dotāciju mazāk attīstītajām novadu pašvaldībām, paaugstinot 2013. gada finanšu nepieciešamības neizlīdzināto apakšējo robežu no 95% uz 97%, tādējādi atbalstot 89 pašvaldības ar viszemākajiem ienākumiem. Tās galvenokārt ir Latvijas austrumu daļā un Kurzemes dienvidu daļā esošo novadu pašvaldības.
Savukārt četras trūcīgākās republikas pilsētas saņems budžeta dotāciju papildus 5,9 miljonu latu apjomā. LPS biedru vairākums vakar domes sēdē pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini parakstīt vienošanās protokolu ar valdību.
IIN ieņēmumu sadale ir svarīgākais jautājums, par ko pašvaldību vadītājiem un valdībai nebija izdevies panākt vienošanos. LPS pieprasīja ieskaitīt pašvaldību budžetos 85% apmērā, savukārt valsts šogad plāno pašvaldībām arī šogad paredzēt tikai 80%. Līdz 2011. gadam pašvaldības saņēma 82% no IIN.
LPS pieprasītie 85% no IIN pašvaldību budžetos nozīmētu papildus 58 miljonus latu, bet, saglabājot 80% proporciju, paredzams, ka ieņēmumi no IIN pieaugs par 14,6 miljoniem latu. Finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) vakar LPS sēdē uzsvēra, ka valdība nevar piekrist LPS prasībai, jo, pārejot uz 85% sadalījumu, valstī turpināsies disproporcija un lielākā daļa papildu līdzekļu nonāks turīgāko pašvaldību rīcībā – Rīga no šī finansējuma saņemtu 41%, Rīgas reģiona pašvaldības – 17%, republikas pilsētas – 18,9%, bet līdz pārējām novadu pašvaldībām nonāktu tikai 23% no papildu summas.
Finanšu ministrija piedāvāja nodrošināt lielāku valsts budžeta atbalstu novadu pašvaldībām, kurām finanšu resursi ir visierobežotākie, izveidojot papildus divas programmas, kas papildu līdzekļus novirzīs trūcīgākajām pašvaldībām un republikas pilsētām. Īstenojot šo modeli, lielākās naudas summas ies secen Rīgas, Ventspils un citu turīgāko pašvaldību budžetiem.
