Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. augusts, 2013
Drukāt

Pašvaldības prasīs labot krīzes laikā pieļautās kļūdas


Foto-LETAFoto-LETA

Par Latvijas Pašvaldību savienības 24. kongresa moto izvēlēts sauklis “Jauni izaicinājumi”. LPS uzskata, ka pašvaldību attiecībām ar valdību jāpāriet no krīzes laika attiecībām uz izaugsmi virzītām darbībām un lēmumiem un pienācis laiks labot krīzes laikā pieļautās kļūdas. 


Tādēļ kongresa laikā plānots pieņemt vairākas rezolūcijas, kurās apkopotas pašvaldību prasības valdībai un parlamentam par visdažādākajām tēmām – autoceļiem un sabiedrisko transportu, vidēja termiņa budžetu, pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu, pašvaldību tiesībām rīkoties ar savu īpašumu un veikt uzņēmējdarbību, kā arī pašvaldību autonomijas. Uz pasākumu aicināts arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (attēlā) un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Simboliski, ka ministri šoreiz nav aicināti, bet vairāki no viņiem paši uzprasījušies uz dalību pašvaldību sanākšanā. Kā pirms pasākuma ar nožēlu atzina LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis – valdība joprojām neesot gatava sarunām un nespēj pašvaldībām dot skaidru atbildi par nākamgad gaidāmajiem neapliekamā minimuma apmēriem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī gada sākumā LPS domes sēdē pieņemtās rezolūcijas (piemēram, par izlīdzināšanas fonda un pašvaldību budžetu veidošanas principiem), visticamāk, nogūlušas politiķu atvilktnēs, jo nekāda reakcija neesot sekojusi.

Lai arī šoreiz pašvaldību vēlmes nepaliktu nesadzirdētas, jau vakar lūdzu premjeru Dombrovski komentēt būtiskākās LPS prasības. Jautāts par to, kad pašvaldības beidzot iegūs skaidrību par nākamgad gaidāmo nodokļu apmēru, premjers sūkstījās, ka viss atkarīgs no koalīcijas partneru nepiekāpības: “Skaidrība būs tad, kad koalīcijā būs vienošanās. Diemžēl Reformu partija turpina uzstāt uz IIN samazināšanu, pilnīgi ignorējot mūsu argumentus, ka nevienlīdzību daudz veiksmīgāk var mazināt ar citu nodokļu izmaiņām.”

Jo ilgāk koalīcija nespēs vienoties, jo ilgāk pašvaldības būs spiestas mocīties neziņā par to, kāds tām būs nākamā gada budžets.

Sagaidāms, ka kongresā pašvaldības pieprasīs likumā noteikt, ka tām piekrītoša iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa daļa kopējos valsts nodokļu ieņēmumos (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) trīs gadu laikā jāpalielina līdz 21% (pašreizējo 18,5% vietā). Turklāt vēl tālākā nākotnē pašvaldību daļai būtu jāsasniedz 25%. Pret šo prasību gan premjers bija skeptisks, norādot, ka, pēc “Eurostat” datiem, Latvijas pašvaldību nodokļu ieņēmumu proporcija no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem ir piektā augstākā Eiropā un krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju (apmēram 10%). “Arī absolūtos skaitļos pašvaldības treknajā 2007. gadā nodokļos saņēma 785, 8 miljonus latu, bet šogad 862,5 miljonus latu. Tātad krietni virs pirmskrīzes līmeņa! Turpretī valsts budžeta ieņēmumi joprojām ir zem pirmskrīzes līmeņa,” skaidroja Dombrovskis. Viņaprāt, proporcija nākotnē varētu stabilizēties uz 19,5%. Turklāt pašvaldību budžetu pieaugums tiktu pieskaņots pamatbudžeta pieaugumam.

 

Grib brīvību no vienotās atalgojuma sistēmas
Par vienu no kaitīgākajiem krīzes laikā pieņemtajiem likumiem pašvaldības uzskata “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu”, kurš krasi samazināja iestāžu iespējas motivēt savus darbiniekus. Šobrīd pašvaldības asi izjūtot profesionālāko un talantīgāko darbinieku aizplūšanu uz privāto sektoru vai ES institūcijām. Tādēļ kongresā, visticamāk, tiks pieprasīts stiprināt pašvaldību administratīvu autonomiju un atbrīvot tās no minētā likuma ierobežojumiem. Šajā jomā premjers vismaz daļēji ir vienisprātis un piekrīt, ka krīzes laikā pieņemtais likums ir jāpārskata. “Līdzīgu problēmu ar kvalificēto speciālistu aizplūšanu jūtam arī valsts pārvaldē.

Šo sistēmu varētu padarīt elastīgāku, pieļaujot daudzveidīgākas darbinieku materiālās stimulēšanas iespējas, bet nedomāju, ka to var atlaist atpakaļ pirmskrīzes patvaļā, kad katrs noteica, kas nu viņam ienāca prātā, un dažam labam nelielas pašvaldības vadītājam alga bija lielāka nekā premjeram.

Esam gatavi meklēt kādus savstarpēji pieņemamus risinājumus,” sprieda Dombrovskis.

Prasīs lielāku valsts dalību izlīdzināšanas fondā
Noteikti kongresā neiztrūks arī diskusijas par tā saukto pašvaldību izlīdzināšanas fondu, kurā valsts un turīgākās pašvaldības iemaksā zināmas summas trūcīgāko novadu attīstībai. Pašlaik valsts šajā sistēmā iegulda aptuveni 10% no kopējām iemaksām. LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis uzskata, ka valsts daļa būtu jāpalielina un nākotnē jāvirzās uz tādu sistēmu, kad pusi iemaksu veiktu valsts un otru pusi – pašvaldības. “Tas nodrošinātu arī zināmu līdzatbildību. Galu galā, jo pārdomātāku reģionālo politiku valsts īstenos, jo mazāka būtu nepieciešamība kaut ko iemaksāt šajā fondā,” uzskata Jaunsleinis.

Premjers gan norāda, ka valsts jau tagad šajā fondā iemaksā ievērojamas summas. Pirmkārt jau tradicionālā valsts dotācija septiņu miljonu latu apmērā. Turklāt krīzes laikā ieviestas divas jaunas dotācijas (katra 5–6 miljonu apmērā), no kurām viena paredzēta pilsētām, kur ienākumi uz iedzīvotāju ir zemāki nekā novados (Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils un Liepāja), un otra – novadiem ar zemākajiem ienākumiem. Visas šīs dotācijas iekļautas arī nākamā gada budžeta bāzē. “Protams, vienmēr būs situācijas, kad turīgās pašvaldības vēlēsies maksāt mazāk, lai valsts maksā vairāk. Tur būs jāatrod līdzsvars, ņemot vērā valsts un pašvaldību iespējas,” skaidroja premjers. Tādēļ vismaz nākamajā gadā valsts iemaksu apmēru izlīdzināšanas fondā nav plānots paaugstināt.

 

Biznesā pašvaldībām nav ko darīt?
Sagaidāms, ka pašvaldības kongresā pieprasīs sev tiesības brīvi veidot savus uzņēmumus, kas šobrīd ar likumu ir ierobežotas, pieļaujot tikai uzņēmumus, kas nodarbojas ar dažādu komunālo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Valdības vadītājs šobrīd neredz nepieciešamību pašvaldībām iesaistīties komercdarbībā un atgādināja skandalozo Rīgas domes fasētā ūdens projektu.

Pašvaldības satrauc arī valdības plāni ieviest īpašu veselības nodokli. Premjers gan mierināja, ka šim nodoklim, ja tas taps ieviests, tiks atvilkts no tās IIN daļa, kas nonāk valsts budžetā, un pašvaldības īpaši neskaršot.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+