Latvijā
Novados

Pašvaldības sākušas tuvināšanos0


Tērvetes novada priekšsēde Dace Reinika (ZZS)
Tērvetes novada priekšsēde Dace Reinika (ZZS)
Foto: Paula Čurkste/LETA

Negaidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzzīmēto jauno novadu karti, Jelgavas un Tērvetes novadu pašvaldības jau ir sākušas apspriest iespējamo apvienošanos nākotnē.

Jelgavas novada priekšsēdis Ziedonis Caune (ZZS) atbalstītu tuvināšanos ar salīdzinoši nelielo Tērvetes novadu, ko Jelgavas domnieki sēdē plāno apspriest jau šonedēļ. “Mēs varētu būt pirmie, kas labprātīgi apvienojas. Ja to izlemsim šogad, tad mūs neviens vairs neizkustinātu,” “Latvijas Avīzei” stāstīja Z. Caune.

Tērvetes novada priekšsēde Dace Reinika (ZZS) negribot steidzināt notikumus, bet varot apstiprināt, ka ar kaimiņu pašvaldību ir notikušas sarunas par mājokļu apsaimniekošanas funkcijas deleģēšanu Jelgavas novada komunālajam uzņēmumam, jo Tērvete kā maza pašvaldība nevarot izveidot savu uzņēmumu.

Uz vaicāto, vai abi novadi kādreiz varētu arī apvienoties, D. Reinika atbildēja, ka tādu iespēju nevarot izslēgt.

Viņa apzinoties, ka reformas turpināšanas gaitā Tērvetes novadu ar 3400 iedzīvotājiem gribēs kādam pievienot. Jelgavas novads tai ir vistuvākais, jo abas ir lauku pašvaldības un to centrā nav pilsētas, kurā varētu koncentrēties resursi. Tas nozīmē, ka Jelgavas novadā notiek līdzsvarota visu tajā iekļauto teritoriju attīstība. D. Reinika uzsvēra, ka Tērvetes novada vadība konsultēsies ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem, jo esot svarīgas viņu domas par pašvaldības nākotni. “Vienošanās vēl nav notikusi, bet katrs savā mājā mēs kaut ko domājam,” piebilda D. Reinika.

Ir vairākas funkcijas – piemēram, būvvalde, izglītības un bibliotēkas pakalpojumi –, kuras Tērvete deleģējusi Dobeles novadam. Savulaik Tērvete bija Dobeles, nevis Jelgavas rajonā. “Mums nav nekādu pretenziju pret Dobeli, mūsu cilvēki uz turieni brauca un brauks, bet arī Latvijas brīvvalsts laikā Tērvete bija Jelgavas apriņķī,” skaidroja D. Rei­nika. Viņa minēja vairākas valsts iestādes, ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestu, kam neesot filiāles ne Dobelē, ne Tērvetē.

Dobeles novada priekšsēdis Andrejs Spridzāns (ZZS) “LA” sacīja – ja Tērvete izlems aiziet uz Jelgavas novadu, tad tā esot tās izvēle, bet, viņaprāt, loģiski tas neesot, jo Jelgavas novadam neesot sava attīstības centra. Dobeles novads apvieno lielāko daļu bijušā rajona pagastu un reforma to nebiedē, bet, ja kāds vēlēšoties pievienoties, tad tas būtu iespējams, teica A. Spridzāns.

Ar Jelgavas novadu Tērvetei ir arī kopīgas intereses tūrisma attīstībā. “Uz Tērveti tūristi brauc caur mūsu pagastiem,” uzsvēra Z. Caune, kurš atklāja, ka abu pašvaldību vadītāju tikšanās sākotnēji bijusi par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu Tērvetes novadā, “bet tad mēs aizrunājāmies līdz tam, ka varētu arī apvienoties”, atzina Z. Caune. Viņš apgalvoja, ka visos 13 pagastos nauda tiek ieguldīta līdzīgi, kas ir iespējams, ja nav centra pilsētas. Jelgavas novadā ir gandrīz 24 000 iedzīvotāju, un tas spējot attīstīties pats, “tāpēc mūs nevienam nevar piekabināt”, teica priekšsēdis. Jāpasaka, ka novada domes ēka atrodas citas pašvaldības – Jelgavas pilsētas – teritorijā.

Valdība ir apņēmusies pabeigt novada reformu līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, bet visus ar to saistītos likumus pieņemt līdz 2020. gada 1. jūnijam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) sola jauno novadu karti sagatavot līdz vasarai, kuras laikā to apspriestu ar visām 119 pašvaldībām. Pašlaik likums nemaz neparedz kārtību, kādā varētu notikt pašvaldību brīvprātīga apvienošanās.

Tas bija viens no iemesliem, kāpēc iepriekšējā Saeimā “tika atvērts” Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, lai atrisinātu šo vienu jautājumu un noteiktu, kā pašvaldības var apvienoties, lai par katru gadījumu nebūtu jāpieņem atsevišķi likumi, “LA” atgādināja toreizējais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēža biedrs Juris Šulcs (“Jaunā Vienotība”). Taču tad šis priekšlikums esot apaudzis ar citiem jautājumiem, kuru dēļ likuma pieņemšana esot nobloķēta. “Vienotība” jau iepriekšējā koalīcijā bija iestājusies par reformas turpināšanu, bet ZZS iebildumu dēļ tas nebija iespējams.

 

Jelgavas un Tērvetes novadi

Saistītie raksti

* Tērvetes novads izveidots 2002. gadā, apvienojoties Tērvetes, Bukaišu un Augstkalnes pagastiem. Novadā ir 3400 iedzīvotāju.

* Jelgavas novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Elejas, Glūdas, Kalnciema, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastiem. Novadā ir 23 948 iedzīvotāji.

LA.lv