Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – LETA

Pašvaldības vēlas izvietot savus fotoradarus; policija iebilst 0

Pašvaldības ir izteikušas vēlmi pašas izvietot savus fotoradarus, lai fiksētu atļautā ātruma pārkāpējus. Valsts policija (VP) uz šādu iespēju veras skeptiski, norādot, ka pēc tā dēvētās “Vitronic” fotoradaru sāgas fotoradaru jautājums “sabiedrībā ir sensitīvs”, šodien Iekšlietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sanāksmē sacīja VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Krapsis norādīja, ka patlaban galvenais uzdevums ir vienotas informācijas aprites programmatūras izveidošana, lai ieturētu vienotu sodu sistēmu, kā arī gadījumā, ja potenciālās sūdzības nonāk līdz tiesai, tad arī tur ir vienota sistēma. Informācijai ir jābūt veiksmīgi apstrādātai un precīzai, un pašvaldības policijai nedrīkstētu būt katrai sava programmatūra, jo tas nozīmētu gan atšķirīgu tolerances līmeni, ātruma pārkāpuma gadījumā, gan dažādota soda piemērošanas prakse, sacīja Krapsis.

Krapsis norādīja, ka nepieciešama vienota sistēma ātrumpārkāpuma fiksēšanā, fotoradariem būtu jābūt ar vienādiem tehniskajiem parametriem, tāpēc Latvijā nevar tikt izvietoti dažādi fotoradari, kā arī sūdzības būtu izskatāmas vienā vietā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā norādīja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, atsevišķas pašvaldības ir izteikušas vēlmi pašas iegādāties fotoradarus un izvietot to savas pašvaldības teritorijā. Arī Pļaviņu pašvaldības pārstāve sanāksmē izteica viedokli, ka nereti Valsts policijas klātbūtne pašvaldībās, lai regulētu ātrumpārkāpējus, nav pietiekama, tāpēc pašvaldības un pašvaldību policijas ir ieinteresētas arī pašas cīnīties ar ātrumpārkāpējiem.

Savukārt Krapsis pieturējās pie iepriekš teiktā, ka katrai pašvaldībai nevar atļaut iegādāties un regulēt fotoradaru darbību. Vienlaikus kā risinājumu Prevencijas pārvaldes priekšnieks piedāvāja opciju, kurā pašvaldības iegādājas papildus fotoradarus, taču regulēšana un sodīšana tiek nodota VP pārziņā.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt 100 fotoradarus, pirmie 20 būs izvietoti Rīgā, bet pārējo atrašanās ir paredzēta citos novados, sacīja Krapsis.

Rezultātā IeM un LPS vienojās pēc divām nedēļām turpināt sākto diskusiju par fotoradariem un to izvietošanu pašvaldībās.