Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
31. augusts, 2015
Drukāt

Jūlijs Beļavnieks: Pašvaldību ceļiem – zemnieku izdzīvošanas nauda (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Neskatoties uz to, ka šajā ES septiņgadu plānošanas periodā platību maksājumiem Latvijai piešķirtā  kopējā summa tika palielināta, tomēr, rēķinot uz platības vienību, mums joprojām saglabājas viszemākais atbalsts Eiropas Savienībā.

Komentējot ES Padomes sarunu galīgos rezultātus attiecībā uz platību maksājumiem, toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis publiski solīja, ka pagaidu papildu atbalsts tiks turpināts, lai līdz 2018. gadam maksājumus izlīdzinātu vismaz ar Igauniju un Lietuvu. Tāpēc neizpratni radīja Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa lēmums un vēlākais Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarta Smiltēna komentārs, ka “no valsts budžeta piešķirts valsts līdzfinansējums 129 milj. latu apmērā tiešmaksājumu izlīdzināšanai Baltijas līmenī. Aptuveni 39,8 milj.latu tiks novirzīti papildus valsts tiešajiem maksājumiem 2014. gadā, bet pārējie 89,2 milj.latu nonāks ieguldījumos vietējo pašvaldību ceļu sakārtošanai” (pašreizējā valūtā tie ir 127 milj. eiro).

Minētais MK lēmums un atbildīgo darbinieku komentāri lika domāt, ka 2015. – 2018. g. lauksaimniekiem papildu atbalsts vairs netiek paredzēts.

Lai gan Lauksaimniecības un lauku attīstības likums nosaka, ka “Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi”, tādu konsultāciju šoreiz nebija. Kā liecina Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa sēdes protokols, šajā sēdē kā lauksaimnieku pārstāvis ir bijis pieaicināts un jautājuma apspriešanā piedalījies biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

2014. gada februāra beigās Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārstāvji prezentēja Zemkopības ministrijas pasūtītā pētījuma rezultātus. Zinātnieku kopējais vērtējums: būtu vēlams iespējami vēlāks jaunās maksājumu sistēmas ieviešanas laiks, bet papildu valsts atbalsts ir nepieciešams priekšnoteikums ienākumu nesamazināšanai jaunās sistēmas ieviešanas brīdī.

Galarezultātā ideja par jaunās maksājumu sistēmas ieviešanu tika atmesta, Latvijā līdzīgi kā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā saglabāta iepriekšējā platību maksājumu sistēma, papildinot to ar Eiropas Komisijas jaunajām prasībām (zaļināšana, ekoloģiskās platības u. c.). Diemžēl netika atcelts iepriekš pieņemtais voluntārais lēmums par lauksaimniekiem paredzēto līdzekļu novirzīšanu pašvaldību ceļiem. Jāatzīmē, ka Latvijai visnopietnākajos krīzes gados iepriekš ieplānotie papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM) tika saglabāti un izmaksāti pilnā apjomā.

Bez iepriekš minētajiem platību maksājumiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros darbojas arī otra atbalsta programma – Lauku attīstības plāns (LAP). Pārceļot iepriekš minētos 126,6 milj. eiro Latvijas budžeta līdzekļu uz Lauku attīstības plānu un pašvaldību ceļiem paredzētos līdzekļus nosaucot kā pasākumu “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”, visu Lauku attīstības plāna pamata pasākumu sabiedriskā finansējuma Latvijas daļa ir pieaugusi līdz 32 procentiem vai par iepriekš pieminētajiem 126,6 miljoniem eiro.

Kad pirms gada neoficiālā sarunā premjerministrei Laimdotai Straujumai norādīja uz savulaik voluntāri pieņemtā lēmuma lauksaimniecības nozares pastāvēšanai negatīvajām sekām, valdības vadītāja piekrītoši teica, ka varētu atņemtos līdzekļus pārcelt atpakaļ izmantošanai lauksaimnieku papildmaksājumiem. Pret to gan iebilda klātesošās Zemkopības ministrijas augsta ranga ierēdnes, norādot, ka pašvaldības jau izplānojušas tām iedalīto līdzekļu izlietojumu.

Te gan jānorāda, ka līdzekļu sadalījums pašvaldībām Ministru kabinetā oficiāli tika apstiprināts tikai šā gada 18. augustā.

Baidos, ka voluntāri pieņemtā lēmuma sekas var būt visai bēdīgas. Var gadīties, ka arī daudzu pašvaldību ceļi būs sakārtoti, bet nebūs, kas pa šiem ceļiem brauc, jo finansiālu problēmu dēļ lopkopības fermas un citi ražošanas objekti būs beiguši savu darbību.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. lauku ceļus pa lielam izdangā vietējie gateri un lielsaimnieku lauku tehnika. viņu biznesa plānā vajadzētu paredzēt sadaļu par ‘infrastruktūras sagabāšanu’. tas, ko rīgas pāķis tur stāsta komentāros-tak sen jau zināms,ka dzīve laukos ir labāka kā pilsētā-vienkārši ne visi var atļauties dzīvot laukos un strādāt pilsētā vai laukos.

  2. Tos ceļus jau visvairāk lauksaimniecības un mežsaimniecības kravas sadirš, kurām piešķirtas atlaides svara ierobežojumiem. Tas tā, pārdomām.
    P.S. Rīdziniekiem pa lielam vienalga kam tā nauda tiek, mūs interesē ceļi Rīgā un Pierīgā, sūnu ciemos ceļu var arī nebūt.

  3. Nu beidziet pirkt dārgos traktorus un mašīnas, tad nevajadzēs naudu atkal no citiem izspiest…

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+