Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. aprīlis, 2013
Drukāt

Pašvaldību parādi aug


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Tautā saka – parāds nav brālis, taču Latvijā pašvaldību iespēja paveikt lielākus vai mazākus darbus galvenokārt atkarīga no aizlienētas naudas. Kā saka ne viens vien domes vadītājs – gribi attīstīties, jāņem kredīts, jo ar savu budžetu vien neiztikt.

 

Šo iespēju izmanto visas Latvijas pašvaldības, atšķiras tikai aizņēmuma apjoms – no dažiem tūkstošiem līdz vairākiem desmitiem miljonu latu. Katru gadu kredītu summas pieaug, pērn pašvaldībām, piemēram, no valsts aizdevuma izmaksāti 119,9 miljoni latu.

Latvijas pašvaldību iespējas ņemt kredītus nosaka gan kopējais valsts budžets, gan pašu ieņēmumi un finanšu disciplīna. Pirms ekonomiskās krīzes domes varēja brīvi izvēlēties aizņēmuma mērķi, tagad kopš 2009. gada tām jārēķinās ar prioritātēm, kas tiek noteiktas valdības sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību (turpmāk – LPS), kā arī ar ilgtermiņa saistību aizliegumu. Priekšroka dota Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kas sastāda lielāko kopējā aizņēmuma daļu. 2012. gadā šim mērķim pašvaldībām izsniegti 101,2 miljoni latu jeb aptuveni 85% no visas piešķirtās valsts aizdevumu summas.

Katru gadu garās diskusijās tiek meklēti kompromisi un pašvaldību kredītu durvis tiek pavērtas nedaudz plašāk. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis saka: “Pēdējos divos gados daudz ko izdevies atrisināt.” ES projektu prioritātei pievienotas arī citas, piemēram, no 2012. gada pašvaldības var saņemt aizņēmumu arī izglītības iestāžu projektiem.

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele norāda, ka kredītu ierobežojumi nav ļāvuši daudzām pašvaldībām risināt samilzušo bērnudārzu problēmu, strupceļā bija nonākusi arī Ķekavas dome, jo skola pārpildīta, bet jaunas celtniecībai valsts kredītu nedod. “Būtībā zaudējām trīs gadus,” piebilst L. Ūbele.

Finanšu ministrija skaidro, ka pašvaldību aizņēmumi vistiešākā mērā ietekmē valsts budžeta deficītu. Šogad pašvaldību aizņēmumu kopējais apmērs pieaudzis par 76 miljoniem latu. “Ņemot vērā, ka limits ir ierobežots, svarīgi noteikt prioritātes un garantēt, ka visas pašvaldības, kam būs nepieciešams šāds aizņēmums, to saņems,” norāda ministrija.

 

Parādnieku 
Valsts kasē nav

Pašvaldība var ņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu tikai pēc finanšu ministra izveidotās Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes (turpmāk – padome) lēmuma saņemšanas. Būtiskākais nosacījums kredīta izsniegšanai – pašvaldības kopējās parādsaistības nedrīkst pārsniegt 20% no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem, neskaitot mērķdotācijas un iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, un tikai atsevišķos gadījumos ar finanšu ministra atļauju šis procents var būt lielāks.

Par stingru regulācijas sistēmu, ko savulaik atzinīgi novērtējuši arī Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji, šo kārtību nosauc LPS priekšsēdis. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Inga Vilka to vērtē kā pozitīvu.

“No pašvaldību viedokļa tā, iespējams, neliekas pietiekami efektīva, jo jautājuma izskatīšana padomē prasa dokumentu sagatavošanu un noteiktu laika patēriņu, taču šāda kārtība motivē pašvaldību pamatīgāk sagatavoties un apspriest aizņēmuma nepieciešamību, pamatojumu un atmaksas iespēju. Padomes novērtējums paaugstina aizņēmumu drošību,” norāda I. Vilka.

A. Jaunsleinis uzsver, ka pašvaldību aizņēmumi tiek pielīdzināti augstākajam jeb 3A līmenim, jo kredīta atdošanu garantē pastāvīgi nodokļu ieņēmumi. To apliecina arī Valsts kases Finansēšanas departamenta direktores, Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes priekšsēdētājas Antras Bērziņas teiktais – parādnieku nav, jo pašvaldības zina, ka nesamaksāto summu Valsts kase tāpat ieturēs no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) vai finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļiem, bet aizņēmuma līguma saistību neizpilde var apgrūtināt turpmāku kredītu saņemšanu. Kā vienīgo pēdējā laika gadījumu, kad pašvaldība nav spējusi samērot savas finanšu iespējas ar vēlmēm, viņa nosauc Ādažu novada domi, kurai kopš 2010. gada sākts finanšu stabilizācijas process.

 

Ņemt vai neņemt

Valsts kases aizņēmuma procenti ir ļoti kārdinoši. Kredītiem latos – sešu mēnešu un gada likmei zemāki par vienu procentu, trīs gadiem – nepilni divi procenti. Eiro tie ir augstāki, tāpēc vairākums pašvaldību dod priekšroku aizņēmumiem latos. A. Bērziņa atgādina, ka vēl 2010. gadā lata likme desmit gadiem bija sasniegusi 8,8%. Tagad ir izdevīgs laiks aizņēmumiem, spriež speciālisti. Kopumā pašvaldību aizņēmumi pieaug, tāpēc arī palielinās maksājumu summa par aizņēmumu procentiem – kopš 2009. gada tā pieaugusi par 40%, norāda L. Ūbele.

Par finanšu saistību līderi Latvijā izvirzījusies Rīgas dome – kā liecina Finanšu ministrijas informācija, tie ir vairāk nekā 688 miljoni latu. Rīgas pilsētas domes smagākā nasta ir ilgtermiņa saistības, ko tā uzņēmusies Dienvidu tilta būvniecībai.

Parādnieku saraksta līdere ir arī Jelgavas pilsēta, kas par vissvarīgāko argumentu, lemjot par kredīta ņemšanu, nosauc pašvaldības attīstību. Lielākie aizņēmumi Jelgavā saistīti ar pilsētvides sakārtošanu – ielu izbūvi un rekonstrukciju un energoefektivitātes uzlabošanu izglītības iestādēs. Kā apgalvo pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne, jelgavnieki vienmēr atbildīgi novērtē savas finansiālās iespējas, taču ir nobažījušies par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar IIN likmes samazināšanu, nekompensējot starpību.

Tā uzskata arī LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos L. Ūbele: “Šobrīd pašvaldībām piekrīt 80% IIN, valstij – 20%. Nākotnē paredzēts samazināt IIN likmes, ir priekšlikumi celt neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamiem un veselības nodokli ieviest uz IIN rēķina, un tas nozīmē, ka ieņēmumi no IIN būtiski samazināsies. Ja pašvaldībai ieņēmumi samazinās, tad katrai ir jāizvērtē savas iespējas segt saistības.”

Vairāki Pierīgas novadu domju priekšsēdētāji uzsver, ka viņu pašvaldībām krīzes laikā noteiktie ierobežojumi neļauj ieguldīt pašvaldības attīstībā, piemēram, ceļu un ielu izbūvē un remontā. Jāņem vērā, norāda pašvaldību vadītāji, ka Latvijas pašvaldībām nav dotas vienlīdzīgas iespējas ieguldīt ES līdzekļus novada infrastruktūrā.

Gan pašvaldību vadītāji, gan A. Jaunsleinis ir vienisprātis, ka nepieciešams panākt aizņēmumu ierobežojumu atcelšanu. “Ir jāatjauno pašvaldību tiesības pašām brīvi noteikt vajadzības, kurām jāņem kredīts.”

Kā valsts noteiktie kredītu saņemšanas ierobežojumi kavē, piemēram, Carnikavas, Mārupes un daudzu citu Latvijas pašvaldību attīstību – lasiet nākamajā publikācijā.

 

 

Latvijas pašvaldību kopējās saistības 
(latos uz 28.02.2013.)

 

 

 

 

 

 

 


Plānotie pamatbudžeta

ieņēmumi, Ls

Aizņēmumi, galvojumi,

ilgtermiņa 
parādsaistības, Ls

Rīgas pilsēta 355 230 912 688 320 688
Liepājas pilsēta 34 079 345 57 728 867
Daugavpils pilsēta 34 369 829 46 809 381
Jelgavas pilsēta 24 027 266 44 732 734
Rēzeknes pilsēta 19 458 842 36 626 936
Tukuma novads 12 891 400 28 179 765
Jūrmalas pilsēta 29 327 396 23 872 290
Madonas novads 10 287 307 22 001 701
Saldus novads 13 790 202 21 516 262
Nīcas novads 1 400 630 233 876
Alsungas novads 592 543 167 214
Pāvilostas novads 985 696 120 400
Naukšēnu novads 1 143 163 68 823

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējais aizņēmumu palielinājums 2013. gadā – 
76 milj. latu

 

 

 

 

 

 


Milj. Ls
ES projektiem 40

projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75% no kopējām izmaksām,

izglītības iestāžu investīciju projektiem, sociālo programmu  investīciju projektiem,

investīcijām ārkārtas (avārijas) seku nekavējošai novēršanai

20
kurināmā iegādei 0.5

transporta iegādei, pirmpirkuma tiesību izmantošanai,

investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos

5
Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības pabeigšanai 10
Finanšu stabilizācijas procesa nodrošināšanai 0.5

 

 

 

 

Finanšu ministrijas un Valsts kases informācija

 

Latvijas pašvaldību valsts aizdevuma atlikums 
(izsniegts, bet vēl 
neatmaksāts) latos

 

 

 

 

 

 

Gads Aizdevuma atlikums, Ls
2009. g. 369 719 809
2010. g. 396 644 294
2011. g. 430 200 190
2012. g. 453 362 210

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+