Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. februāris, 2013
Drukāt

Pašvaldību referendumu likumu grib pieņemt līdz jūlijam

Foto - LETAFoto - LETA

Saeima vakar konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kas ļaus reģionu iedzīvotājiem dažādus vietējās nozīmes jautājumus izšķirt, pašiem balsojot.

 

Likums paredz, ka pašvaldību referendumus varēs rīkot par šādiem jautājumiem: pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, kā arī par domes atlaišanu. Likumā iestrādāti arī mehānismi, kas neļaus rīkot referendumus par jautājumiem, ko pašvaldība nespēj realizēt.

Plānots, ka pašvaldību referendumus drīkstēs ierosināt: divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita vai paši balsstiesīgie iedzīvotāji – vismaz 15% no balsstiesīgo skaita pēdējās domes vēlēšanās. Lai ierosinātu jautājumu par domes atlaišanu, būs nepieciešams lielāks kvorums – vismaz 30% no balsstiesīgo vēlētāju skaita.

Pašvaldības referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet pārējos gadījumos pietiek, ja priekšlikumu atbalsta vairāk nekā puse referenduma dalībnieku.

Gadījumos, kad nobalsošanu rosina iedzīvotāji, idejas iniciatoram vispirms būs jāvēršas ar iesniegumu pašvaldībā, kas 15 dienu laikā izvērtēs tā atbilstību likumam. Pozitīva lēmuma gadījumā iniciatīvas autoram 30 dienu laikā jāsavāc nepieciešamas atbalstītāju parakstu skaits. Parakstus būs iespējams vākt arī elektroniski internetā un arī paši referendumi varēs notikt internetā (izņemot gadījumus, kad runa ir par domes atlaišanu).

Atsevišķi deputāti gan pauda bažas, ka šādu likumu varētu izmantot ļaunprātīgi un radīt nestabilitāti.

Deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) brīdināja, ka pašvaldības bieži vien nespēs pieņemt nepopulārus, kaut vajadzīgus lēmumus, jo iedzīvotāji tos vienkārši nobloķēs referendumā. Viņš arī atgādināja piemērus, kad atsevišķi uzņēmēji sakūdījuši uz protestiem cilvēkus, lai neļautu konkurentiem realizēt kādus pašvaldības būvniecības pasūtījumus. Viņaprāt, tagad šādiem ļaudīm būs vēl vieglāk panākt savu. Skeptisks bija arī NA pārstāvis Jānis Dombrava. Turpretim Juris Viļums (RP) aicināja politiķus vairāk uzticēties saviem vēlētājiem:

“Mums tiešām nav jābaidās no tautas un no vārda “referendums”, kaut arī tas pēdējo gadu laikā ir ieguvis ļoti negatīvu pieskaņu. Mums pakāpeniski tomēr jāiet uz priekšu un nav jābaidās no tā, ka iedzīvotāji, sabiedrība, tauta pasaka savu viedokli, jo mēs tiešām šeit pārstāvam viņas intereses.”

Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 76 deputāti, pret neviens nebija, bet trīs “Vienotības” pārstāvji (Dzintars Ābiķis, Andris Buiķis un Inguna Rībena) atturējās. Līdz vasarai Saeima plāno to pieņemt arī galīgajā lasījumā, lai 1. jūlijā jaunā kārtība varētu stāties spēkā. Pašvaldību referendumu likums ir daļa no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) iecerētajām reformām pašvaldībās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+