Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. jūnijs, 2013
Drukāt

Pašvaldību vadošais sešnieks

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanas no lielajām partijām vislielākais iemesls svinībām ir Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kas ieguvusi 369 deputātu vietas, kamēr viņu politiskie antagonisti Reformu partija uzrādījuši vienu no pieticīgākajiem rezultātiem – tikai 51 deputātu vieta.

 

ZZS jūtas kā uzvarētāji

“ZZS ir absolūtā šo pašvaldību vēlēšanu uzvarētāja,” drīz pēc provizorisko rezultātu uzzināšanas lepni paziņoja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, ZZS uzvaru apliecina fakts, ka tā ieguvusi pārstāvniecību 93 pašvaldībās, turklāt 21 no tām zaļzemniekiem pieder absolūtais balsu vairākums (vairāk nekā 50% vēlētāju balsu). Kopumā ZZS ieguvusi 369 deputātu mandātus, pārspējot viņiem pašiem piederošo 2009. gada vēlēšanu rekordu (346 deputātu vietas). Brigmanis atzīst, ka ZZS galvenais spēks slēpjas tieši reģionos, un cer, ka pozīciju nostiprināšana pašvaldībās ļaus politiskajam spēkam veiksmīgi sagatavoties nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, pie kuru kampaņas jau viņi esot sākuši strādāt.

 

“Vienotība” aizpilda 
TP atstāto tukšumu

Otrajā vietā ierindojusies “Vienotība” ar 203 deputātu vietām 66 pašvaldībās. Partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars šo rezultātu vērtē kā soli uz priekšu, jo kopumā iegūts vairāk mandātu nekā 2009. gadā.

“Neskatoties uz to, ka mazajos pagastos jau tradicionāli dominē ZZS, bet republikas pilsētās – reģionālās partijas, mums ir izdevies uzlabot savu rezultātu. Turklāt esam ieguvuši līderību tādās vietās kā Madona un Cēsis,” teica Kampars.

Vidzemes pilsētas tradicionāli bija Tautas partijas cietokšņi, bet pēc oranžās partijas pajukšanas vietējās varas vakuumu aizpilda “Vienotība”. Kampars tomēr atzina, ka rezultāts Rīgā gan esot bijis neveiksmīgāks, nekā cerēts, bet arī tā neesot nekāda sagrāve. Pašlaik “Vienotība” plāno stiprināt sadarbību ar reģionālajām un mazajām partijām, lai pēc četriem gadiem vēl vairāk nostiprinātos pašvaldībās.

 

Nacionāļi un saskaņieši gandrīz blakus

Trešajā vietā ierindojas Nacionālā apvienība (156 deputāti 54 pašvaldībās), kam uz pēdām min “Saskaņas centrs” (150 deputāti 46 pašvaldībās). Nacionāļi gan saviem deputātiem pieskaitījuši arī “NA pietuvinātas vēlētāju apvienības”.

Visvairāk NA ir pārstāvēta Vidzemē, kur darbosies 65 deputāti 28 pašvaldībās, Zemgalē – 54 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē – 23 deputāti astoņās pašvaldībās, bet Latgalē – vien trīs deputāti divās pašvaldībās, Rīgas domē ievēlēti 12 NA pārstāvji.

Salīdzinot ar līdzšinējo sasaukumu, nacionāļiem savu pārstāvniecību pašvaldībās izdevies teju trīskāršot.

Savukārt “SC” rezultāts reģionos ir pilnīgi pretējs. Visvairāk saskaņiešu ievēlēts Latgales reģionā, kur šo politisko spēku kopumā pārstāvēs 64 deputāti 18 pašvaldībās, Vidzemē 16 pašvaldībās ievēlēts 41 “SC” deputāts, Zemgalē – 15 deputāti deviņās pašvaldībās, bet Kurzemes reģionā trīs “SC” deputāti ievēlēti Liepājas domē un vēl viens – Ventspilī.

 

“Reģionu alianse” stūrēs uz Saeimu

Piekto vietu ieņem Saeimā nepārstāvētā partija “Reģionu alianse”, kas iepriekšējās vēlēšanās darbojās galvenokārt Pierīgā. Tagad partija papildinājusi rindas un izgājusi Latvijas mērogā. “RA” pati par sevi ir visnotaļ savdabīgs veidojums, kur sev patvērumu raduši visdažādākie pārbēdzēji no citām partijām vai politiķi, kuru partijas likvidētas. Piemēram, Jelgavā “RA” saraksta līderis bija kādreizējais LPP/”LC” aktīvists Dainis Liepiņš, bet Salacgrīvā cits bijušais LPP/”LC” pārstāvis – Dagnis Straubergs, Talsos alianses saraksta vadībā ir pārbēdzēji no “Vienotības”. “RA” sarakstos mājvietu raduši arī daudzi bijušie tautpartijieši – Nikolajs Stepanovs (Gulbene), Indra Rassa (Saldus), Ziedonis Rubezis (Limbaži). Ar tik raibu kompāniju vienotu politiku īstenot būtu grūti.

“Nekāda diža ideoloģija mums nav, galvenais, lai tie ir aktīvi cilvēki, kuri grib darboties savā novadā,” sarunā ar interneta portālu DELFI izteicies “RA” līderis Andrejs Ence. Viņaprāt, gūtie rezultāti pašvaldību vēlēšanās apliecina, ka “RA” pārstāvji ir augstu novērtēti reģionos, tāpēc partija gatavojas Saeimas vēlēšanām.

Jau esot sāktas pārrunas ar citām reģionālajām partijām, lai apvienotu spēkus un parlamenta vēlēšanās piedalītos “spēcīga reģionālo partiju apvienība”.

 

Reformisti 
”ielikuši kāju durvīs”

Reformu partija (RP) pašvaldību vēlēšanās startēja 39 pašvaldībās un, ieskaitot apvienotos sarakstus, iekļuva 22 pašvaldībās, iegūstot 51 deputāta vietu, informēja RP Saeimas frakcijas preses sekretārs Kaspars Odiņš. Veiksmīgāki RP starti bijuši Koknesē un Riebiņos, bet ar apvienoto sarakstu (kopā “Vienotība”, NA un Latgales partija) – arī Rēzeknes novadā. Otrajā vietā politiskais spēks palicis Aucē, Liepājā, Preiļos, Ventspilī. Daudz kur RP palikusi uzreiz “zem svītras”: Alūksnē sasniegts 4,86% vēlētāju atbalsts, Daugavpilī – 4,99%, Jelgavā – 4,44%, Kuldīgā – 4,1%, Ķekavā – 4,3% un Ludzā – 4,74%.

“Vienmēr jau var gribēt kaut ko labāku, bet, ja ņem vērā, ka šīs mums ir tikai pirmās vēlēšanas un ar kādiem reitingiem mēs sākām šo cīņu, tad rezultāts ir visnotaļ labs. Esam ielikuši kāju durvīs un ceram nākamajās pašvaldību vēlēšanās nostiprināt savas pozīcijas,” teica RP izpilddirektors Ivo Valdovskis.

Viņaprāt, startu nākamajās vēlēšanās ietekmēs divi apstākļi – tas, vai ievēlētajiem pārstāvjiem izdosies iekļūt domju valdošajās koalīcijās un pierādīt sevi ar darbiem, un tas, kā partijai kopumā veiksies ar reģionālā tīkla paplašināšanu, jo pašlaik RP ir tikai 50 nodaļas reģionos.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+