Gata Šļūkas zīmējums

Pat dārzniekam jāprot teicami krievu valoda
 0

Vēstulē no Saulkrastiem kāds iedzīvotājs bija pievienojis izgriezumu no vietējās avīzes par Saulkrastu novada domes konkursu uz vakanto ainavu tehniķa – dārznieka amata vietu un jautāja, vai pašvaldībai izdevies sameklēt dārznieku ar teicamām krievu valodas zināšanām. Šāda prasība pretendentam bija izvirzīta konkursa noteikumos.


Reklāma
Reklāma

 

Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Dārzniece darbā jau ir pieņemta, un arī krievu valodas zināšanas ir pārbaudītas īsā sarunā ar pretendenti. “Pārliecinājāmies, ka viņa var saprasties ar krieviski runājošajiem. Tā ir gados jauna sieviete ar lielu pieredzi dārzkopībā. Bet bez krievu valodas zināšanām diemžēl šajā darbā iztikt nevar – viņai jāvada tā saucamo simtlatnieku darbs, un daļa šo darbinieku saprot tikai krieviski,” sacīja Saulkrastu domes izpilddirektors Andrejs Arnis. Līdzīgu argumentu par daļu simtlatnieku, kas saprot tikai krieviski, minēja arī Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (“TB”/LNNK), kurš gan šā konkursa rīkošanā neesot piedalījies. Novada domes labiekārtošanas nodaļas vadītāja Iveta Jurkeviča piebilda, ka vasarās pilsētā pieaug arī krieviski runājošo atpūtnieku skaits un bez krievu valodas zināšanām neiztikt.

Tomēr konkurss no amata pretendentu loka automātiski izsvītro ap 60% latviešu jauniešu, kuri pēdējos 20 gadus skolās krievu valodu nav mācījušies, atzina Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Prasība par teicamu latviešu un krievu valodas prasmi nav samērīga un, ļoti iespējams, pamatota, jo Ministru kabineta nolikumā dārznieka profesijai nav prasītas pat augstākā līmeņa valsts valodas zināšanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šaubos, vai dārzniekam Saulkrastos būtu jābrauc komandējumos uz Krieviju vai Baltkrieviju, jāvada prezentācijas vai jāstrādā ar dokumentiem šajā svešvalodā. Arguments par tā dēvētajiem simtlatniekiem ir nenopietns, jo arī viņiem ir jāprot valsts valoda elementārā līmenī. Šaubos, ka viņi mūsu valstī ir ieradušies tikai vakar.

Tas būtu tāpat kā pieprasīt, lai visi dārznieki Vācijā runātu turku valodā,” piebilda A. Kursītis.

Pašvaldības konkursu prasību par krievu valodas prasmi kā nepamatotu būtu iespējams pārsūdzēt tiesā, ja kādam būtu laiks un interese, sacīja 
A. Kursītis.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.